Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
25. janvāris, 2012
Drukāt

Skaistas grīdas ekonomiskais variants

lamin62

Koka dēļu grīdām vajag tikai labus lietaskokus, montāža prasa daudz laika un piedevām grīdas vēl ir papildus jāapstrādā – jāslīpē, jāšpaktelē un jālako. Izdevīgāk ir ieklāt laminātu, kam tagad cenas kļūst jo pievilcīgas.

 

Konsultēja “Grīdas meistari” eksperts Aivars Namatēvs un “Parketa sala” eksperts Ivars Tamsons.

Lamināts

Jaunākie atklājumi sintētisko laku un līmju radīšanā ļāvuši izveidot pragmatisku, peldošu grīdas seguma materiālu, kurā apvienotas teicamas ekspluatācijas īpašības ar parketa izskatu un lētu cenu. Ātri popularitāti ieguvušo preci nosauca par laminēto grīdas pārklājumu vai saīsināti par laminātu, no vārda laminate (kārtains). Lamināts sastāv no četriem pamatslāņiem: apakšējais ir plāns sintētisks slānis, kas kalpo par šo dēlīšu stabilizatoru, vienlaikus bloķējot apakšā iespējamo mitrumu. Vidējais ir HDF plātne ar click savienojumu, kas montējot ļauj iztikt bez līmes, virs tā ir dekoratīvs papīrs, kas piešķir dēlītim rakstu un toni. Pēdējais, virsējais melamīna, akrilāta vai imregnētā papīra slānis ir caurspīdīgs, tas nodrošina laminātam nodilumizturību, aizsargā pret berzi, saules stariem un ķīmiskām vielām. Lamināta dēlīši ir 6 līdz 12 mm biezi, tiem ir taisnstūra vai kvadrātveida forma. Zīmējums pārsvarā imitē koka grīdu, retāk flīzes, zāli u.c. Katram ražotājam ir savi noslēpumi, piemēram, augšējais sveķu klājums var būt vienā vai daudzās kārtās, ar vai bez mikroskopiskām korunda daļām, melamīna slāni var papildināt ar elektroneitrālu kārtu, materiālu padarot antistatisku.

 

Laminātam piemīt augsta nodilumizturība, tāpēc tas der praktiski jebkurā dzīvojamā un sabiedriskā telpā. Materiāls ir mehāniski pietiekami izturīgs, lai aizsargātu grīdu pret spiedienu, triecienu un statistiskajām slodzēm.

 

Laminātam piemīt augsta nodilumizturība, tāpēc tas der praktiski jebkurā dzīvojamā un sabiedriskā telpā. Materiāls ir mehāniski pietiekami izturīgs, lai aizsargātu grīdu pret spiedienu, triecienu un statistiskajām slodzēm.Jo biezāka un izturīgāka ir sveķu kārta, jo lielāka nodilumizturība.

Mūsdienu tehnoloģiju rezultātā ir tapis salīdzinoši lēts, tūlīt lietojams, izskatīgs un viegli kopjams grīdas pārsegums, kuram pēc uzlikšanas nav nepieciešama nekāda papildu apstrāde. Izskats laminātam ir teicams, tirgū pieejami dekori, kas tik perfekti imitē tēstu dēli, koka struktūru, zarus, ka nespeciālistam tos grūti atšķirt no īstiem koka dēļiem.

 

Slodzes

Laminātam ir jāiztur vispārīgā grīdas ekspluatācijas slodze: nodilumi, skrāpējumi un triecieni. Svarīgāko kritēriju – izturību pret nodilumu – mēra pēc Tābera testa, tāpat laminātu iedala pēc izturības pret ķīmiski aktīvām vielām, UV staru iedarbības un ugunsdrošības. Atkarībā no šiem parametriem tam ir vairākas klases, piemēram, dzīvojamām un sabiedriskām telpām domātie. Tomēr ne tik izturīgos pēdējā laikā tirgū izkonkurējis augstāko klašu lamināts, kas piemērots lielām slodzēm, kādas mēdz būt sabiedriskajās telpās.

Lamināta pamatne sastāv no smalkām koka šķiedrām, kas mitrumā var uzbriest, tādēļ drošāk to izmantot sausās telpās. Pat nelielam ūdens daudzumam nonākot šuvēs, parastā lamināta malas uzbriest, sabojājot grīdas izskatu. Tāpēc daži ražotāji, piemēram, “Quick Step”, vidējo HDF slāni veido pat līdz 1,5 reizes blīvāku, nekā paredz standarti. Rezultātā dēļi neuzbriest, pat 1 – 2 dienas mirkstot ūdenī. Izmantojot laminātu, jāievēro lietošanas noteikumi (ja nav pievienoti iepakojumam, jāprasa pārdevējam). Ja materiālu paredzēts klāt guļamistabā, to nevajag likt virtuvē!

 

Apakšklāji ir dabīgie un mākslīgie. Populārs ir 3 mm biezais no uzputota poliuretāna, ko dažreiz sauc arī par putu plēvi. Tā ir viegli ieklājama un lēta, tomēr tad jāuzmanās no smilšu graudiem, kuri vēlāk var izdurties cauri. Daži speciālisti brīdina, ka ar laiku materiāls nosēžoties.

 

Ieklājot laminātu, zem tā liek barjeru, ko sauc par apakšklāju. Lai arī galvenais izmantošanas mērķis šim materiālam ir novērst troksni, staigājot pa grīdu, tas nepieciešams arī, lai izlīdzinātu pamatni, izolētu mitrumu un siltinātu virsmu. Jo apakšklājs ir biezāks (līdz 7 mm), jo lamināts ir klusāks un siltāks. Tomēr tam jābūt tik stingram, lai dēlīši zem mēbeļu smaguma neiespiestos un nesabojātu savienojumus. No mitruma un uzbriešanas papildus aizsargā arī 0,2 mm bieza zema blīvuma polietilēna plēve. Tā ir obligāti nepieciešama, ja laminātu klāj uz betona jaunā mājā vai uz pirmā stāva grīdas.

Apakšklāji ir dabīgie un mākslīgie. Populārs ir 3 mm biezais no uzputota poliuretāna, ko dažreiz sauc arī par putu plēvi. Tā ir viegli ieklājama un lēta, tomēr tad jāuzmanās no smilšu graudiem, kuri vēlāk var izdurties cauri. Daži speciālisti brīdina, ka ar laiku materiāls nosēžoties. Dārgāks un kvalitatīvāks ir firmas “Haro” Silent Pro, kas arī gatavots no poliuretāna, bet ar minerālu piedevām.

Viens no izcilākajiem dabiskajiem apakšklājiem ir korķis, ko iegūst, dažādos biezumos sapresējot sasmalcinātas korķozola mizas ar skaidām. Tas ir lielisks, elpojošs materiāls, kas nenosēžas un labāk siltina grīdu. Līdzīgas ir ekoloģiskās Isoplaat plāksnes, kuras bez ķīmiskām izejvielām izgatavo no sasmalcinātām kokšķiedrām. Ekskluzīvs skaņas un siltuma izolācijas materiāls ir Isoliina no dabiskām linu šķiedrām.

Modernāko laminātu apakšpusē jau ir iestrādāts amortizācijas slānis un mitruma barjera, tāpēc ieklāšana rit vēl raitāk.

 

Montāža 
lamin

Laminātu klāj peldošu, nestiprinot pie grīdas. Tas turas tikai savienojuma vietās, veidojot vienu plāksni. Laminātu liek uz līdzenas, stingras pamatnes – koka vai betona. Pirms klāšanas dēlīšus 48 stundas sasilda telpas temperatūrā. Telpa ļoti rūpīgi jāiztīra no gruzīšiem un smilšu graudiņiem, jo tie vēlāk var radīt problēmas. Protams, jāpārbauda grīdas līdzenums, tas drīkst svārstīties tikai par pāris milimetriem uz metru, pretējā gadījumā lamināts var grabēt vai arī salūzt savienojumu vietās, un tad parādās šķirbas. Ja betona grīda ir nelīdzena, izmanto pašizlīdzinošo masu, ja koka – biezā saplākšņa loksnes vai citu līdzvērtīgu materiālu vai arī virsmu noslīpē. Biezākās apakšklāja plāksnes (Isoplaat) klāj pa diagonāli. Starp lamināta dēlīšiem paliek mikrospraugas, kas vajadzīgas vēdināšanai. Starp sienu un malējo dēlīti obligāti jāatstāj 10 mm sprauga, lai klājumam mitruma un temperatūras ietekmē būtu, kur staigāt. Tādu pat spraugu atstāj ap visiem stacionāriem šķēršļiem, piemēram, ūdensvada caurulēm. Daži cenšas laminātu klāt pret gaismu, lai mazāk redzamas sīkās spraudziņas, citi – telpas garumā, lai sakristu līnijas, bet eksperimentu cienītāji – pat slīpi. Ja laminātu izmanto silto grīdu veidošanai, pērkot uzreiz jānoskaidro, kādai temperatūrai tas piemērots. Parastajam tā ir līdz +28 °C, virs elektroapsildes tāds neder.

 

Ekspluatācija

Lai lamināts ilgāk būtu kā jauns, pie ārdurvīm noder vidēja rupjuma kājslauķis, kas savāc ielas abrazīvos netīrumus. Vēl drošāk, ja otru novieto arī telpās līdz 150 cm attālumā no durvīm. Zem mēbeļu kājiņām vēlams palikt mīksta filca gabaliņus, kas amortizē spiedienu un neļauj veidoties asām rievām. Vietās, kur kustas krēsls ar ritentiņiem, noder speciāli paklāji, kuri aizkavē švīku rašanos.

Lamināti atšķiras pēc kopšanas veidiem, tādēļ rūpīgi jāiepazīstas ar instrukciju un jākonsultējas ar pārdevēju. Šādas grīdas tīra katru dienu ar slotu vai putekļusūcēju, reizi divās vai četrās nedēļās mazgā ar mitru lupatu un siltu ūdeni. Speciālisti uzskata, ka mazgāšanai piemērotākas esot Vileda speciālās slotas, Quick step vai Bonas īpašā lamināta sukas. Uz lielākiem traipiem uzliek mazgāšanas līdzekļus, ar lupatu noņem netīrumus un pēc tam noslauka ķīmijas pēdas. Uz lamināta nedrīkst krāties lieks mitrums, kurš var iesūkties spraugās, tādēļ vienmēr jāizvairās no lielāka ūdens daudzuma izlīšanas un jācenšas to ātrāk satīrīt. Ja vēlas grīdu padarīt skaistāku un spīdīgāku, mazgājot pie ūdens var pievienot lamināta kopšanas līdzekļus Vici, Lidor, HG. Katram ir savs instrukcijā aprakstīts pielietošanas veids. Piemēram, Laminatreinger ir aromatizēts koncentrāts ar spirta piedevu, kurš speciāli paredzēts mazgāšanai ar rokām.

 

Vaskošana

Laminātam ir lietošanai gatava virsma, kurai nav paredzēts papildus aizsargpārklājums. Lai gan teorētiski to var arī lakot, izmaksu dēļ nav vērts. Toties visus, kam tas paredzēts instrukcijā, ieteicams vaskot – ar speciālu aparātu vai ar rokām. Ar rokām strādājot, šķidro vasku uzklāj uz grīdas un ierīvē ar lupatiņu, līdz sānu un savienojuma mikrošuves piepildās ar elastīgo masu un uz virsmas izveidojas plāna aizsargkārtiņa. Vasks izceļ dēlīšu tekstūru un palielina izturību. Elastīgais pildījums aizkavē mitruma nonākšanu šuvēs un netraucē dēlīšiem mainīt izmērus mitruma un temperatūras iespaidā. Viens litrs vaska vidēji izmaksā ap Ls 16. Ar puslitru materiāla var noklāt ap 30 m2 grīdas. Ja darbu veic profesionāls meistars, tas izmaksās apmēram pusotru latu kvadrātmetrā. Firma “Abschliff’’ ražo lamināta vaskus un arī caurspīdīgu želejveida špakteļmasu, ar kuru var likvidēt mikrošuves. Bonas labošanas komplektā ietilpst vaska gabali, kausēšanas ierīce un plastmasas špaktele sīku nelīdzenumu aiztaisīšanai.

Dažu ražotāju, piemēram, “Quick Step” lamināti nav jāvasko. To savienojumu vietas ir tik blīvas, ka vasks tur nespēj iekļūt.

 

Remonts

Lamināta galvenie ienaidnieki ir smilšu graudi, vietās, kur daudz staigā, tas var izdilt, bet dēlīšus restaurēt nevar. Vienkāršs un lēts risinājums ir grīdu kārtīgi notīrīt ar šķīdinātāju (ja vaskota) un godīgi nokrāsot, pirms tam ar vidēja rupjuma smilšpapīru virsmu nedaudz piešvīkājot. Ja lamināts mitruma iespaidā malās ir pacēlies, tas ir pagalam. Līmēto jācenšās noņemt pēc iespējas veselāku, bet izmest to nevajag, jo labā stāvoklī esošie dēlīši kā oriģināla apdare var noderēt gan sienām, gan griestiem. Pavisam vienkārši ir pārprofilēt click laminātu, kuru var izjaukt un ievietot mazākā telpā, vai bojātās vietas nomainīt ar jauniem dēlīšiem. It sevišķi ātri tas notiek, ja saimnieks pērkot jau ierēķinājis rezervi. Remonts ir vienkāršs: noņem vienā istabas pusē grīdlīstes, atbrīvo malas un demontē dēlīšus, līdz nonāk neskartajā sektorā. Izņem bojātās detaļas un to vietā ieliek veselās no telpas sāniem. Bojāto dēlīšu iztrūkumu kompensē vai nu ar rezervi, vai citu šīs firmas ražotu materiālu ar līdzīgu biezumu, izmēriem un savienojuma tipu. Ja atšķirīgie paliek sānos vai zem mēbelēm, tie acīs nekrīt.

 

  

Uzziņa

• Laminātu rūpnieciski sāka ražot Zviedrijā tikai 1989. gadā.

• Lamināta dēlīšu bāze veidota no īpašas sapresētas HDF (High density flag) plāksnes, kuras kokšķiedru salīmēšanai izmantots mazāk formaldehīda sveķu. Speciālā HDF ir izturīgāka pret ūdens iedarbību nekā parastā.

• Dzīvojamām telpām izmato 31. klases laminātu, koridoriem, virtuvēm un birojiem – 32. klasi, telpām ar īpaši lielām slodzēm, piemēram, veikalos noder 33. klase., bet 21.,22., un 23. klases laminātus vairs praktiski nevar nopirkt.

• Pašlaik lamināta pārdošanas apjomi Eiropas valstīs sasniedz aptuveni astoņus procentus no kopējā grīdas seguma apjoma, un šim skaitlim ir tendence palielināties.

• Par lamināta mīnusiem uzskata mitrumu, materiāls ir skaļš, ar vēsu virskārtu, uz lētākajiem krājas putekļi, ko izraisa statiskā uzlāde.

 

Padomi

• Ja uz lamināta parādās kāds grūti tīrāms traips, piemēram, košļājamā gumija, nevajag to par katru cenu mēģināt nokasīt ar asu priekšmetu. Šai vajadzībai domāts Haro intensīvais traipu tīrītājs: uzsmidzina, dažas minūtes nogaida un viegli visu noņem.

• Reizē ar laminātu jānopērk arī nepieciešamie sliekšņu profili, kas atvieglo dažādu plakņu savienošanu, un piemērotas krāsas kājlīstes, kuras var ātri un eleganti piestiprināt ar speciāliem āķiem.

• Firmā “Quick Step” jau izstrādāta ūdensizturīga lamināta uzklāšanas tehnoloģija, tāpēc materiāls der pat vannas istabā iecienīto keramikas flīžu vietā. Noslēpums ir vienkāršs: lamināta starpās ielīmē elastīgas gumijas loksnes, kas saspiežoties aizblīvē spraugas. Galus nosedz ar speciālo hermētiķi.

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+