Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
19. februāris, 2015
Drukāt

Skaistās un gudrās lelles pulcinātas unikālā izstādē Ķekavas muzejā

Foto: Ķekavas novadpētniecība smuzejsFoto: Ķekavas novadpētniecība smuzejs

18. februārī Ķekavas novadpētniecības muzejā atklāja izstādi “Latviešu tautumeitas no Zviedrijas un gudrās lelles no Ķekavas”, vēsta Ārlietu ministrija.

Latvijas vēstniecībā Zviedrijā kopš 2000. gada rudens ir apskatāma vienreizēja leļļu kolekcija, kuras autores Marija Muzikante un Dzidra Ciparsone pagājušā gadsimta 70. gados ietērpa vairāk nekā 200 lelles latviešu tautastērpos.

Marija Muzikante (dzimusi Beldava, 1908 – 1999) kopā ar vīru Hugo un dēlu Ēvaldu Zviedrijā ieradās, tāpat kā ap 5000 citi bēgļi no Latvijas, 1944. gada nogalē. Bēgot no Latvijas, viņa bija līdzi paņēmusi savu Rucavas tautastērpu, kuru valkāja, dziedot Reitera korī. Kā saka Marijas laikabiedri, viņa kļuva “nemierīga”, pensijā aizejot. Tas sakrita ar laiku, kad 70. gadu vidū pie viņas ciemos tika palaista Latvijā palikusī māsa, kura atveda suvenīru lellīti tautastērpā. Tas kļuva par pamudinājumu Marijai, un viņa nolēma apģērbt Bārbijas un Kenus latviešu tautastērpos. Viņa pievērsās katrai detaļai – galvasrotai, kreklam, jostai, apaviem, dažām lellēm tika arī īsti mati – Marijas pašas un viņas mazmeitas.

Marijai talkā nāca audēja Dzidra Ciparsone (1920), kura auda materiālu tautastērpu svārkiem un prievītes, kas tika izmantotas jostu vietā. Marija un Dzidra nepazina viena otru. Šeit nejauši palīdzēja Kārļa Skalbes znots Roberts Legzdiņš, kurš abas rokdarbnieces saveda kopā.

Pēc Marijas Muzikantes aiziešanas mūžībā viņas dēls Ēvalds un vedekla Sonja uzticēja 120 lelles glabāšanā Latvijas vēstniecībai Stokholmā. Pēc toreizējā Latvijas vēstnieka Zviedrijā Jāņa Dripes rasējumiem tapa plaukti, lai vēstniecības telpās varētu izstādīt un izrādīt šo unikālo kolekciju. Šajos gados vēstniecības viesos tā raisījusi neviltotu interesi un apbrīnu par latviešu tautastērpu daudzveidību, košumu un krāsainību. Cilvēki bijuši arī pārsteigti par leļļu ģērbēju izdomu un dzimtenes mīlestību.

Vēstnieks Zviedrijā Gints Jegermanis ir uzrakstījis lellēm arī ceļamaizi, uzsverot: “Mūsu leļļu stāsts ir tik aizkustinošs un dziļš! Tas krāšņi parāda latviešu ilgas pēc zaudētās dzimtenes, runā par vēlmi nodot gadsimtiem krātās tautas zināšanas nākamajām paaudzēm. Marija Muzikante un Dzidra Ciparsone radīja šo kolekciju laikā, kad reti kurš ticēja, ka Latvija jebkad atgūs neatkarību. Daudzie un dramatiskie stāsti par latviešu bēgļiem, kam 2. Pasaules kara nogalē nācās pamest Latviju, un par to, kāpēc šīs lelles tika ieģērbtas latviešu tautastērpos, saplūst kopā vienā neizsmeļamā vēstījumā – Latvijas tautas un zemes mīlestībā.”

Uzsākot darbu Stokholmā 2013. gadā, vēstnieks G. Jegermanis novērtēja leļļu kolekcijas lielo vērtību un nolēma, ka daļa no vēstniecības kolekcijas būtu rādāma arī plašākai sabiedrībai Latvijā. Pateicoties Tautas tērpu centra “Senās klēts” pārstāvjiem, vēstnieks nodibināja sadarbību ar Ķekavas novadpētniecības muzeja direktori Ināru Rumbiņu un pirmsskolas metodiskās apvienības vadītāja Dzintru Elksnīti. Tā tapa iecere rīkot izstādi Ķekavā, kas, cerams, kļūs par pirmo pieturas vietu Zviedrijas leļļu ceļojumā pa Latviju.

Līdz ar tautastērpos ģērbtajām lellēm Ķekavas novadpētniecības muzejā izstādītas arī Gudrās lelles, kuras tapušas, Ķekavas novada izglītības iestādēm, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmu, piedaloties metodisko darbu skatē “Lelle kā didaktisks materiāls rotaļnodarbībās – zināšanu apguvei, sociālo prasmju veidošanai un sensorai attīstībai”.

Mācību gada sākumā skolotājas piedalījās mākslinieces Ināras Liepas leļļu šūšanas meistarklasē un apguva pamatiemaņas leļļu darināšanā. Tad visa mācību gada garumā tapa “Gudrās lelles” – rūpīgi un kvalitatīvi izstrādātas, katra ar savu īpašo šarmu, daudzveidīgu pielietojumu dažādās nodarbībās un daudzās citās pirmsskolas aktivitātes.

Izstāde Ķekavas novadpētniecības muzejā apskatāma līdz 28. martam, bet 6. martā plkst. 13 tiek rīkota tikšanās ar dizaineri, leļļu meistari un lelles Baiba atjaunotāju Ievu Dāboliņu, LA.v uzzināja muzejā.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+