Egils Līcītis: Nebaidieties no “Vienotības”, kad tā nes dāvanas 2
Kā bērni gaida uz Ziemassvētku eglīti, tā iedzīvotāji čamda pēc dāvanām Lielajā sestdienā, kad “Vienotības” dome Ķīpsalas “Skaisto skatu” restorācijā pieņems programmatisku dokumentu “Par veicamiem pasākumiem līdz valsts simtgadei”. Jā, tas būs tikai protokolārs lēmums, bet reizē zupai piemesta sāls. Paskaidrojums, ko valdošā partija darīs. Un kāpēc.
Daugav’s abas malas mūžam nesadalās! Gara acīm redzam sestdienas ainavu, kad, lai nemērcētu kājas, Lielais Kristaps pār likteņupi no Vecrīgas nesīs mūsu Merkeli, lietišķo Straujumu. Pie vietējības no Briseles atlidos caururbjoša skatiena Kalniete. Nāks ugunīgā Āboltiņa un dedzīgais jaunais Piebalgs. Īrētā laivelē atirsies Latvijā un visā ES ar skopumu zināmais Reirs, pat kultūras grūtumiem nospiestā Ēlerte atklibos, spieķim pieturēdamās. Lielajām zivīm klātu piepeldēs “Vienotības” perifērijas nodaļu treknie līnīši, partijas mailītes un frakcijas kazragi.
Visi jūtas gudri, kā pasaulē jādzīvo, tikai Straujuma un valdība ne. Nu – brīvā valstī brīva izteikšanās. Tomēr partijas melns uz balta sarakstīta programma ir kā paša Dieva audzēta apņemšanās, ko cilvēkiem atliek vien kopt. Tāds vēsturisks dokuments ir par spīti tiem, kas domā “Vienotības” dakti galīgi izdilušu, kamdēļ dzīvība aizplūst no sveces.
Partijas kolosi teiks par cēliem un cienījamiem veicamiem darbiem. Par mierīgu tautu līdzāspastāvēšanu un maznodrošināto aptekalēšanu. Par gādību, lai no ārpuses mūsu zeme nepiedzīvotu nekādus traucējumus. Jānospriež, kur cēlusies dziļā vaina, ka par novadiem domā vismazāk. Par apiešanos ar bēgļiem, jo – kad Lielvācija devusi, vai arāju tautai jāpaliek atstatu? Un, ja solidāri nedodam, tad esam nepateicīgi. Kādā paragrāfā der atzīmēt, ka tiks atceltas netaisnības, ko cilvēkiem kāro nodarīt koalīcijas partneri: prievīšnacionālisti vai Eiropas demokrāts un liberālis Brigmanis. Bikšu dibeni vēl nebūs iesildījuši pabeņķi, kad jau ausīs skaists skats uz nākotni, kad tēvzeme saņems taisnīgākus likumus.
Cilvēki, kā mēdz sacīt, mērķauditorija klapēs ar ausīm par ūdeņu čalu un nemirkšķinās ne aci par turpmāko dzīvošanas plānu pēc valdošās partijas prāta. Ja atvērtu iekavas un pieliktu vēl trīs punktus, jūs gan piedzīvotu, ka Straujumas kundzes vaigā ierodas smaids, vērojot 13. Saeimas vēlēšanu iznākumu. Kā nr. 1 – skolu latviskošanu no 2018. gada. Punktā B – atjaunotu bijušo, bet tagad atcelto tiesiskuma “Vienotības” prezumēšanu. Ka nepieļaus pie varas pielīdušu spekulantu un grupējumu uzkundzēšanos lēmumu pieņemšanā un ka nepiekāpīgi prasīs likumu ievērošanu no visiem vienādi, ne pēc deguniem. Trešā ēdienā, desertā tautas gara uzturēšanai uz vēlētāju kārā zoba liekams solījums līdz Latvijas simtgadei iztīrīt valsti no tautas nedraugiem. Vai Straujuma jelkad atkāptos iekšēju draudu priekšā? Nekad! Tas, kas pa pusei jau pastrādājis noziegumus pret valsti un grasās vēl uzkurināt neprātības, lai rēķinās, ka premjere liks nodedzināt vainīgās partijas biroju, uzspridzināt nomātos džipus, nošaut ap simts pārgalvīgāko pretvalstisko elementu.
Ja tik stipru papīri pieņemtu, partijā un valstī ikkatris sajustos pieaugušāks, tāds kā gudrāks.
