Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
11. jūlijs, 2016
Drukāt

Skaists mīlas stāsts vai meli? LTV atbilde lasītājam par filmu “Ilgais ceļš kāpās” (163)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

“Latvijas Avīzes” lasītājs, politiski represētais Ilmārs Knaģis paudis sašutumu par 1981.gadā uzņemtās daudzsēriju mākslas filmas “Ilgais ceļš kāpās” demonstrēšanu Latvijas Televīzijā (LTV), bet sabiedriskā televīzija aicina filmu skatīties kā skaistu mīlas stāstu vēstures griežos.

Ilmārs Knaģis raksta, ka apstulbis, dzirdot, ka pēc “Panorāmas” rādīs “Ilgo ceļu kāpās”.

“Nebiju lasījis televīzijas programmu, tāpēc 29. jūnijā pilnīgi apstulbu, dzirdot, ka pēc “Panorāmas” rādīs filmas “Ilgais ceļš kāpās” pirmo sēriju.

Tas, ka šī filma pirms vairākiem gadiem tika rādīta Krievijas televīzijās, bija saprotams. Lai gan arī toreiz patiesībā Latvija varēja asāk iebilst par Latvijas vēstures nepatiesu interpretāciju. Bet šāda filma Latvijas sabiedriskajā televīzijā. Tagad, kad Latvija jau 25 gadus atkal ir neatkarīga valsts! Nonsenss! Kādā valstī tad galu galā es dzīvoju? Rādās, ka tajā pašā Krievijā esam un nekādi netiekam no tās vaļā. Mēs protam tikai lielīties, ka esam uzņemti gan NATO, gan ES, gan gudri, gan lieli un vareni…

Vai tiešām LTV vadošajiem darbiniekiem šis numurs ies cauri? Es ļoti gaidu gan kultūras, gan izglītības ministru reakciju (maz ticams), gan arī vēl augstāko amatpersonu reakciju. Bet varbūt viņi domā, ka šīs filmas demonstrēšana tikai tāda “sīka vienība”, ka par to nav vērts runāt? Es gan to uzskatu par noziegumu pret Latvijas valsti un tautu.

Manā bērnībā mums skolā nebija nekādas patriotiskās audzināšanas, pietika ar Latvijas vēstures mācīšanu

Un tā, katru trešdienas vakaru, sēriju pēc sērijas, lai tautas atmiņā atjaunotu brīnišķīgos krievu laikus. Tantuki ar mazbērniem klēpī sēdēs pie raibā ekrāna un skaidros mazajiem, ja tie ko nesaprot. Un mazais jautās vecmammai, kas tie tādi aizsargi, kas leģionāri un kas briesmīgie partizāni? Man nav ne laika, ne patikšanas uzskaitīt visus šajā filmā pret Latvijas valsti un tautu vērstos melus,” viņš raksta.

Savukārt sabiedriskā televīzija aicina filmu skatīties kā skaistu mīlas stāstu vēstures griežos, bet vēstures interpretāciju gudrs skatītājs vērtē individuāli.

Televīzijas pārstāvis Klāvs Radziņš uzsver, ka LTV filmu atlasē demonstrēšanai pastāv kritēriji un galvenais no tiem – noturēt augstu kvalitātes latiņu, kas sevī ietver kvalitatīvas, pārdomas rosinošas filmas. Par šādu atzīstams arī leģendārais seriāls “Ilgais ceļš kāpās”, kas tapis pagājušā gadsimta ’80.gados.

“Marta ir viena no izcilākajām Lilitas Ozoliņas lomām, filmas vēsturiskās atklātības pakāpe ir vienīgā iespējamā tās tapšanas laikā. Pirmo reizi tajā runāts par deportācijām uz Sibīriju. Bez visa tā – mūsu skatītāji ar prieku redz mūsu izcilo aktieru buķeti, bet vēstures interpretāciju gudrs skatītājs vērtē individuāli. Aicinām šo filmu skatīties kā skaistu mīlas stāstu vēstures griežos,” komentē televīzija.

LTV pārstāvis piebilst, ka ar nepiecietību tiek gaidīta jaunā Viestura Kairiša filma “Melānijas hronika”, kas sniegs cerēto vēstures patiesību. Tas pats sakāms arī par Lailas Pakalniņas filmu “Ausma”.

“Līdz šim latviešu kinematogrāfisti šajā ziņā nav mūs lutinājuši, tāpēc esam rādījuši gan igauņu, gan vācu, gan čehu un lietuviešu filmas, kas sniedz vēsturisko patiesību, kas mums ilgi bijusi liegta,” viņš piebilda.

Pievienot komentāru

Komentāri (163)

  1. Filmu noteikti vajag rādīt, jo tā ir latviešu kino klasika, taču pirms vai pēc tās skatītājiem vajadzētu piedāvāt arī vēsturisko komentāru. “Ilgais ceļš kāpās” nav tikai mīlas stāsts; tā ir izteikta padomju propagandas filma, kas šodienas skatītājam var interesantā veidā parādīt padomju režīma gados aktuālo oficiālo nostāju pret Latvijas vēsturi.

  2. Knagis pats par to raksta, ka viš bijis padomju ārodbiedrības šūniņas līderis. Ārodbiedrības toreizējā sistemā saucās komūnisma skola!

  3. A, ko tāds knaģis darīja 1981. gadā?

  4. Melīga filma un glumi meli!
    Samāksloti cilvēki (L.Ozoliņas liekās skropstas un frizūru daiļrade katrā kadrā vien ir paraugstundas…) un destilēti dialogi… Brīžiem kauns skatīties…

  5. Nevajag aizmirst, ka kino ir viens no propogandas ieročiem.Visu cieņu nu jau nelaiķim režisoram A.Brenčam par filmām “Kad lietus un vēji sitas logā” un “Ilgais ceļš kāpās” kurš mēģināja parādīt to laiku dzīvi.Pēc visa tā ko pašlaik rāda televīzija un kino man vienkārši gribas paskatīties kaut ko vienkāršu un romantisku.Mans vecaistēvs palika Sibīrijā.Mana vecāmāte kura dzīvoja Kurzemē 40-tajos gados stāstīja :
    Dienā nāca vieni un ņēma ko gribeja, naktī nāca citi.Visu cieņu Nacionālajiem partizāniem, bet filmā “Ilgais ceļš kāpās” nevaru spriest vai vīņi ir “pareizie” via “nepareizie”. Var arī jūsmot par seriālu “Likteņa līdumnieki”, bet aktieru spēle un sižets priekš manis ir visai pliekans.Viss ir kaut kā samākslots un pārspīlēts.

  6. Ļoti žēl, ka patriotisms un stulbums bieži vien Latvijā soļo roku rokā!

  7. Ak , Dievs! Tauta! Par ko katru gadu tāds troksnis? Nosauciet kaut vienu mākslas filmu,kurā ir vēsturiskā patiesība? Jo īpaši par šo vēsturisko periodu. Un vispār man šķiet, ka lielākā daļa noliedzēju filmu vispār nav redzējuši vai redzējuši tikai to ko gribēja redzēt. Nav taisnība, ka mežabrāļi ir parādīti tikai kā bandīti (-epizode, kur krodzinieks bēgot laivā pāri jūrai atgriežas, lai paņemtu līdzi sauju Latvijas piekrastes smilšu, manuprāt, ja ne pilnībā noliedz, tad vismaz liek šaubīties par priekšstatu, kas par šo tēlu radīts iepriekš) un visi komunisti tikai kā labie(nedomāju, ka galvenā miliča tēls, kurš nodod Martu izsūtīšanai raisa viennozīmīgas simpātijas skatītājos).Un visai plašā un atklātā miliča un Artūra diskusija par izsūtīšanas tēmu. Kas tāds nav redzēts nevienā citā filmā. Arī Martas dzīve izsūtījumā nemaz nav rožainās krāsās atspoguļota. Cik nelabprāt viņu un citus izsūtītos uzņem ciemā, ar kādām aizdomām un noraidoši izturas. Tas viss filmā ir redzams. Ir daudz citu epizožu filmā, kur parādīta visa tā laika neviennozīmība. Protams, tas pārsvars uz vienu ideoloģisko pusi ir lielāks. Taču vērīgam skatītājam te ir redzams galvenais- laikmeta pretrunīgums. Gan vienā, gan otrā pusē bija dažādi cilvēki. Visas citas filmas par šo laika periodu ir daudz vienpusējākas un viennozīmīg heroizē vienu vai otru pusi.

  8. 1949. gada marta latviešu deportācijās uz Sibīriju piedalījās 12 tūkstoši VIETĒJIE kompartijas, padomju un komjaunatnes aktīvisti un vairāk nekā 6900 VIETĒJIE iznīcinātāji jeb izstrebīķeļi un tagad viņu bērni un mazbērni arī jūsmo par šāda satura filmām, jo “ābols no ābeles jau tālu nekrīt!” Un no aizvestajiem 43 tūkstošiem 96% bija latvieši, pamatā sievietes un mazi bērni. Bet Brenčs uz šī fona uztaisīja skaistu kases gabalu – filmu komunistu ideoloģijas garā. Ir taču par ko priecāties un jūsmot, vai nē! Man liekas, ka tev ne tikai .., bet kaut kas vēl smirdīgāks ir tai tavā galviņā.

    • Prātiņ, māc mājās!
      Tas, ko izdarīja filmas veidotāji tajā laikā, bija varoņdarbs. Būtībā pirmo reizi tik daudz bija pateikts par deportācijām, par tautas likteni. Vismaz tā laika jaunieši (droši varu teikt par savu draugu un paziņu loku) ļoti labi uztvēra un saprata zemtekstu, kontekstu un netieši pateikto. Mēs bijām auguši zemteksta kultūrā un pratām (ne jau visi, kā vienmēr, protams) ieraudzīt, izlasīt un sadzirdēt to, kas netika teikts tieši. Un bijām ļoti pārsteigti, ka to vispār parādīja, ka to parādīja visā PSRS . Apjēdziet – visā PSRS tika runāts par deportācijām! Jā, šajā filmā ir daudz nodevu laikam, bet citādi par šo tik sarežģīto un baiso laiku vispār nebūtu runāts 80. gados. Ir vērts padomāt par to, kāds ir filmas ieguldījums Atmodas ieskandināšanā. Un vēl – nejauciet mākslas darbu ar dokumentālo kino, lūdzu!

  9. Vecajam mīzali galvā, tik kašķi meklēt !!! Tā ir mūsu KINO vēsture, vecais muļķi, ne patiesais vēstures izmeklējums, kā bija patiesībā, tāpēc tā arī ir fima, ne vēstures grāmata ! Tagad mums vispār nav savas Kino studijas, esi lustīgs? Ko varēja dabūt cauri cenzūrai, to arī taisīja… Slikti aktieri bija?

  10. Tas bija ilgstošs laika posms, kad Eiropa bija pārpildīta ar ļoti “radikāliem notikumiem”. Starpvalstu kari, pilsoņu kari, revolūcijas, slimības, cilvēka cīņa par izdzīvošanu, mantas pārdale. Viss tas bija. Cilvēka dzīvībai nebija nekāda vērtība. Tas ka represētie var būt apvainoti, ir saprotams. Bet ir fakts, ka bija liela cilvēku daļa, kuri atbalstīja pārmaiņas, kuri cerēja ar kara palīdzību gūt savai valstij gūt labumu, kkuri cerēja uz labāku nākotni. Un te darbojas nevis iedomāta kāda politiska ideja, bet konkrēti cilvēki. Notika cīņa starp pašiem cilvēkiem. Neviens jau sen represētajiem nepārmet kaut kādu pretvalstisku rīcību. Bet nepārtraukta līdzjūtības pieprsīšana pamazām apnīk un pārvēršas antipātijās. Pat tajā laikā, kad izsūtītie atgriezās, nekādu īpašu līdzjūtību apkārtējos nemanīju, kaut biju vēl tāds bērns. Jā, tur Karagandā grūti bija, jā, bet tas arī viss. Vēl piebilda, ka esot aizsargs bijis. Pasaule arī tagad ir tikpat nežēlīga, kā tas ir bijis visos laikos. Un nav ko 1-2 procentiem cilvēku prasīt, lai pārējie visu laiku raud. A.Brenčs ar šo filmu parādīja, ka latvieši ir ar savu vēstures gājienu, ar savām tradīcijām, ar saviem izrakstītiem dūraiņiem u.c. Un cilvēki visur ir cilvēki, kā Latvijā, tā Sibīrijā.

  11. Filma vienmēr patikusi. Bet saprotu Ilmāra Knaģa viedokli. Izlasiet viņa grāmatu “Bij tādi laiki”!
    Laba. Ir par ko padomāt.

  12. Latvija arvien demokrātiska vai jau parādijusies nosliece uz nacionālsociālismu ?

  13. Neko nevajag politizēt, vienkārši skaties. Labi aktieri. Vienreiz var noskatIties.

  14. Vairums te neatšķir vienu lietu: ka padomijā veidojot filmu, tajā caur skaistu mīlas stāstu, skaistiem aktieriem un skaistu mūziku veikli tika pasniegta komunistu ideoloģija un visi šie tēli tiek pasniegti kā pozitīvi un apbrīnas vērti. Protams, pārējie ir bandīti un pabiras. Šādi ir daudz vieglāk manipulēt ar cilvēka apziņu un uzskatiem virzot tos vajadzīgā virzienā. Un rādot puspatiesības, filmā tas ir lieliski izdevies!

    • +100! Pilnīgi piekrītu. Pie viena nedaudz pasmējos, dzirdot reklāmu TV: “Stāsts par mīlestību, kuru izšķīra karš”. Mjā, pāris gadus pirms kara paši saplēsās, bet tas jau nekas . Galvenais, ka smuka mūzika.

  15. Staļinam, Ļeņinam, Hitleram – viņiem visiem bija “skaisti mīlas stāsti”, tikai nezin kāpēc tās filmas nerāda? Mēģināšu iejusties naivo komentētāju ādā un pajautāšu tāpat kā viņi:” Nu kas tur slikts – skaisti aktieri, laba mūzika, skaista mīlestība…? Nerāda un nerādīs šādas filmas, jo tām cauri vijas varmācības ideoloģija un skatītājs no tā visa tiek ietekmēts. Tāpat “Ilgais ceļš kāpās”, kur uz skaistā mīlas fona, pozitīvā gaismā tiek rādīti un apjūsmoti šīs komunistu ideoloģijas tēli ( jo tie, kuri cīnījās pret šo mēri skaitījās bandīti!). Zinām, ka no komunistiem un viņu līdzskrējējiem cieta miljoniem citu, nevainīgu cilvēku un dubļos tika iemīti tūkstošiem citu latviešu dzīves un viņu mīlas stāsti. Vai to ir tik grūti saprast?

  16. Vai kāds varētu lēnā garā bez rupjībām un apvainojumiem īsi pateikt, kas tieši šajā filmā ir “nepatiess un melīgs,” lai diskusija risinātos uz viena viļņa garuma?
    Citādi vieni izsūtītie te saka “tā tas bija, kaimiņi skrēja nosūdzēt kaimiņus,” bet citi atkal uzstāj, ka “viss ir samelots.”

  17. Labdien! Lasu rakstu un brīnos – cik ātri mēs aizmirstam pagātni! Šī filma ir epopeja par mūsu latviešu likteņiem, stāsts veidots pēc tā laika vēstures izklāsta pozicijām. Tas bija laiks, kad meloja visi, bet nemeloja aktieri un mākslinieki, kas izdzīvoja patiesu stāstu. Scenāriju raksta krievu rakstnieks, latvieši paši neko nevarēja uzrakstīt tais laikos. Un atcerēsimies, ka laiks, kad skatījāmies šo filmu ar lielu interesi un mīlestību, bija mūsu – vidējās un vecākās paaudzes jaunības laiks. Izcili kinoaktieri, skaista mīlestība, brīnišķīga Paula mūzika. Nevajag visu noliegt! Ko mēs varējām darīt, pēc okupācijas, visi dzīvojam zem svešas varas, ne katrs bija disidents, taču mēs katrs sirdī bijām latvietis, atceroties vecmāmiņu laikus, vecāku stāstītos notikuumus, par kuuriem nedrīkstēja runāt publiski…
    Cienītais raksta autor! Un vai šodien vara nemelo??? Vai tā ir patiesība un tā tam jābūt, ka mūsu brīvajā valstī valda oligarhi, ka 25 neatkarības gadu laikā tik daudz miljonāru aug kā sēnes, ka tik daudz – simtiem tūkstošiem jaunu cilvēku aizbrauc strādāt uz ārzemēm…utt.
    Tomēr- katram latvietim Latvija sirdī mūžam būs mīļa, sava, kā māte, kuru nevar nemīlēt, kaut vai tā arī kļūdās.
    Paldies par šo filmu! Mēs katrs pats taču zinām, kur bija melots, kur noklusēts, jo bija tādi laiki. Biju filmas demonstrācijas laikā uz tikšanos ar aktieriem,. kuri stāstīja – Maskava ļoti daudzas vieta lika izgriezt – gan kā Latvijā ģērbās cilvēki, gan kā dzīvoja..bet filmas producenti panāca, ka neko neizgrieza! Ar atvērtu dvēseli es uzņemu filmu ar visiem tās likteņiem.

  18. Kas filmā ir tik briesmīgi nepareizi attēlots,ka būtu tā jāšūmējas?Es baudu filmu citā kontekstā-kā mīlasstāstu!

  19. Filma man patīk. Viena no manām mīļākajām,,,
    Politika,lai paliek politiķiem,,,,Es par to neiedziļinos,,Jo melu ir daudz uz pasaules,,,,,It īpaši saistīti ar pilitiku,
    Dodiet mums ar sirdi ,jūtām,smaidu un asarām skatīties šo fantastisko filmu!

  20. Valters Korālis, www.ticu.lv Atbildēt

    Bet vēsturei taču lai paliek dokumentālās filmas un grāmatas. Ja mēs tā ņemam, tad arī “Mans draugs- nenopietns cilvēks” nevar rādīt, jo tur slavināta brigādes sociālistiskā sacensība” 🙂 Un arī citām filmām ideoloģiski var piekasīties.
    Kurš gan tam kritizētājam liedz ieguldīt (ar peļņu) vai vismaz ziedot savus līdzekļus citu labāku un vēsturiski patiesāku filmu radīšanā. Lai mēģinātu kaut uz pusi pārspēt to, kas radīts iepriekš. Bet lūk to nē, –tikai piedrukāt pilnas avīzes! To jau mēs mākam. It īpaši pensijas vecumā.

  21. Man gan tā filma patīk. Skaists stāsts. Nevajag iedziļināties detaļās. Vēsturi tik un tā neizmainīsi. Patiesība vai nē, bet varbūt labāka par dažu labu ārzemju fantastiku un bojeviku.

  22. Filma ir laba. Knaģis viens par kaut ko cepas, ar muļķīgiem un pat tukšiem argumentiem.

  23. Pirmkārt, Ilmāra kungs zina, par ko ˮcepasˮ, kā raksta cienījamā Šaiteres kundze, viņa dzimtas traģiskais stāsts un paša liktenis, kā jaunam puikam tikt izsūtītam divreiz, dod viņam tiesības satraukties un sist pie lielā zvana. Atšķirībā no daudziem mums, viņš zina, kas un kā bija. Un atceras to…
    Otrkārt, viņam ir tiesības uzdot jautājumus un paust sašutumu, jo viņš ir viens no RETAJIEM latviešiem, kuriem tiešām pa īstam ir rūpējis un rūp Latvijas liktenis, atšķirībā no gandrīz visiem, kuri šo lasa, ir neskaitāmas reizes devies uz Sibīriju, lai iemūžunātu tur bojā gājušo latviešu piemiņu.
    Treškārt, visu cieņu Aloizam Brenčam kā labam kino profesionālim, bet ˮIlgais ceļš kāpāsˮ ir prasmīgi savērpts ideoloģiskais ierocis, jo rāda nepatiesu vēsturisko ainu. Tas nemazina filmā darbojošos aktieru, mākslinieku, operatoru, gaismotāju, utt. kino profesionāļu veikumu, Ilmāra kungs taču nesaka, ka Lilita Ozoliņa slikti nospēlējusi. Šādas filmas nav jāaizliedz rādīt, nav jāravē bibliotēku plaukti, bet gan jāizglīto tauta, lai nebūtu tā, ka aizstāvam to, ko īsti nezinām. Pirms demonstrēšanas bija jāsarīko tā dēvētā studija, kur zinoši ļaudis paskaidrotu, kas minētajā daudzsēriju filmā ir samelots, kas sagrozīts, kas noklusēts. Varbūt kādam kāda druska informācijas tomēr aizķertos. Ir jāskatās, ir jāmācās, ir jācenšas uzzināt par sevi vairāk. Bet pats galvenais – ir jādomā!

    • Kāds vēl Ilmāra kungs? Nupat jau izlien ārā jūsu pazīšanās ar to Knaģi. Knaģis savā “viedoklī” vispār neko nepasaka. Slimīga pieeja mākslas filmām, cenzējot tās pēc viena cilvēka stabules, neies cauri.

  24. Dzīvē tā arī notika kā filmā.Kaimiņš nodeva kaimiņu,lai glābtu savu un ģimenes dzīvību.M anu tēvu arī izsūtīja.Laupīja gan krievu karavīri,gan leģionāri.Latvijā tēvs atgriezās pēc Staļina nāves.Bet,ne savās mājās.Bija darbs un dzīvē viss nokārtojās.Filma ļoti laba,par cilvēku likteņiem.

  25. nu jā, nac. tv jau drīkst rādīt tikai bbc kara propogandas murgus !

  26. Diemžēl tā arī notika, kā filmā ir.Manu tēvu arī izsūtīja.Kaimiņš nosūdzēja kaimiņu, cits savu ģimeni un dzīvību glābdams nodeva draugus.Laupīja gan krievu karavīri, gan leģionāri.Latvijā atgriezties varēja pēc Staļina nāves.Un ne savās mājās.Toties bija darbs un pakāpeniski arī dzīvē viss nokārtojās.Filmā ir iemūžināts cilvēku dzīves stāsti.Cik lielā politika un kari ir nežēlīgi pret vienkāršiem cilvēkiem.Ļoti laba filma.

  27. Gods un slava ,šai jaukai filmai,un nav cilvekiem ar nestabīlu nervu sistēmu jāskatās

  28. Es pat tagad ne mirkli nešaubos, ja savāktu visus latviešus grupiņās pa 100, un liktu no tiem izbīdīt izsūtāmos, sanāktu vairāk, kā 4%.

  29. cilveeks nesaprot filmas jeegu mani vecvecaaki arii bija izsuutiiti un vecaaki piedzima sibiirijaa bet filma nav par karu un izsuutiissanu bet par divu cilveeku dziivi un to kas notiek apkaart

  30. Ak tad PSRS valdīšana nebūtu ļāvusi? Bet filma “Dzīvie un mirušie”,piemēram, tika uzņemta jau piecdesmitajos gados! Nav jau svarīga tik daudz populāru aktieru piedalīšanās,kā pats filmas saturs,kas filmā “Ilgais ceļš kāpās”ir caurcaurēm melīgs!

  31. Brīnišķīga filma, es vēl aizvien skatos un skatos to un jūtu līdz varoņiem, lai arī kādi tie vēstures līkloči nebūtu!

  32. Daudzsēriju MĀKSLAS filma -tieši tā arī šo darbu skatos un vērtēju.Šī nav dokumentālā filma,tāpēc nevajag iespring!

  33. Tā ir filma par cilvēku sadragātiem likteņiem,par viņu izpostītām dzīvēm.Ļoti žēl,bet pati latviešu tauta ir tāda pielīdēju un nodevēju tauta,kas vienai un otrai varai nodeva savus līdzcilvēkus,lai izkalpotos un pielīstu ienācējiem.Tas pats ir arī tagad,lien visos caurumos,kur tik vien var ielīst.Skumji,ka mēs esam tāda tauta.Nepatīk -neskaties.Skaties tās stulbās amerikāņu filmas.

  34. Nu laba filma varbut mus bridina par tuvojoso karu no krievijas puses tapec rada

  35. “Pirmo reizi par deportācijām”,bet līdzīgi kā Ļeņina nometināšanu Sibīrijā! Ne vairāk! Un kādi tiek parādīti mūsu nacionālie partizāni?!

    • Bandīti kā jau bandīti – nekā īpaša.

      • Pēckara gados ne mežos, ne pilsētās nebija neviena bandīta – tikai nacionālie partizāņi un amerikāņu-angļu karaspēka gaidītāji.

        • Bet kas bija tie, kuri laupīja un nogalināja vienkāršus zemniekus ?
          Aha – tie bija slepenie čekisti !
          Un tad atnāca īstie čekisti un apšāva slepenos čekistus, lai viss paliktu noslēpumā.

          • Cik labi, ka tie, kas brauca un vāca no tiem pašiem zemniekiem “nodevas” “valstij”, nebija nekādi bandīti, tie bija sirdsgaiši, savu kommunistisko nākotni gaidoši un mīloši ļautiņi. Diezgan nereali, bet tomēr būtu ļoti interesanti salīdzināt, cik salaupīja partizāni un cik salaupīja esošie/jaunizceptie režīma draugi, atstājot zemniekus vēl grūtākos apstākļos, nekā pirms tam…

          • Vēl jau nav no tautas atmiņas izdzēsta Marģera Zariņa opera “Uz jauno krastu”, kur koris nemitīgi atgādina: “stājies kolhozā!”. Tad bija pavisam citi nodokļi.

          • Tā lieta joprojām saucas “Valsts fiskālā politika”.

  36. Arī man šādas filmas demonstrēšana ir absolūti nepieņemama,jo “kvalitatīvas pārdomas”izraisa tāpat”Uz jauno krastu”un “Ļeņins oktobrī”! Un,lai ikvienam slavētājam būtu skaidrs,kādēļ,pacentieties salīdzināt šo “šedevru” kaut vai ar lietuviešu filmu”Neviens negribēja mirt”!

    • Tieši tā domāja arī padomisti – kas nav ar mums, ass ir pret mums! Tāpēc grāmatas ugunī, cilvēkiem – lodi vai Sibīriju.
      Viss taču atkarīgs no tā, cik plašs ir mūsu redzesloks. Var skatīties jebkuru filmu, lasīt jebkuru grāmatu, ja cilvēkam ir attīstīta domāšana un ir pietiekami plašas zināšanas par laikmetu.

  37. Un ko autors iesaka darīt ar šo? Wikipedia lasāma – “Rīgas sargi” ir Latvijā uzņemta vēsturiska filma par 1919. gada novembra notikumiem Latvijas brīvības cīņu laikā.
    Mani pārņem šausmas, ja tiešām skatītājam jānotic, ka tā ir vēsture. Filma ir līdz absurdam pārpilna ar aplamiem faktiem! Ko darām? Pasludinām par jauku mīlas stāstu? Jo vēsture tā nav nekādā gadījumā 🙂

  38. 25 gadi neatkarīga.Par kuru valsti viņš runā?Politiski represētam cilvēkam tas takā būtu jāsaprot,kas ir neatkarība.Jā,šobrīd daudzi uztraucas par tādām lietām,kas vispār nav pieminēšanas vērtas(manā skatījumā),bet par ko tiešām vajadzētu,tam iet garām kā nozombēti.Perās par sū…m.

  39. ļoti laba filma , lai tas kretīns iet d..st.

    • Andrej, ja gribi ieraudzīt kretīnu, paskaties spogulī.

    • Pilnīgi piekrītu! Filma ļoti laba! Un nevajag meklēt “utis”, kas ļoti raksturīgi ‘”īsteniem latviešiem”

    • Andrej! Ja vari šo cienījamo cilvēku, kurš pārcietis represijas un vēl lielā vecumā būdams tik daudz dara latviešu tautas un valsts labā nosaukt par kretīnu, tad – teikšu Ingmāra Līdakas vārdiem – AIZVER MUTI UN NOKAUNIES! Kad būsi to izdarījis, tad ieguglē kas ir Ilmārs Knaģis un kāds ir viņa devums un tad salīdzini ar sevi.

      • Jā, cilvēks nodzīvojis līdz cienījamiem 90 gadiem, bet visu mūžu juties apspiests un okupēts netaisnības upuris. Diezgan briesmīgi tā visu mūžu justies.
        Viņam nelaimējās būt starp tiem 4% iedzīvotāju, kurus izsūtīja.
        Bet 96% iedzīvotāju nez kāpēc netika represēti un dzīvoja tālāk, nejuzdamies ne īpaši apspiesti, ne okupēti.

        • nu, ja biji sirsnīgs režīma draugs, tad tiešām dzīvojās labi, tad arī nekāda spiediena nebija, tā jau gan. It sevišķi, ja biji padomju militārpersona vai no pietuvināto loka

          • Visi 96% nerepresēto Latvijas iedzīvotāju nu nekādi nevarēja būt no Padomju militārpersonu loka.
            Un arī slepenajos čekistos te 96% nekādi iekšā nesalien.

    • Andrej,jūs esat niecība.Nulle,tā sakot.

  40. Nožēlojama kompleksaina vēstule.
    Tā ir nācijas nelaime – visu laiku pīties asarainā vēsturē, bet tai pašā laikā – neredzot pilnīgi neko uz priekšu.

    • Nožēlojami ir tie latviešu skatītāji, kas bez šīs melīgās filmas dzīvot nespēj. Par LTV direktoru Belti, protams, nav jābrīnās, bijušais PBK darbonis visu darīs, lai Krievijas propagandu iešmugulētu.

      • Nožēlojami ir cilvēki, kas vienu filmas demonstrēšanas reizi sauc par “bez filmas nevar dzīvot”. Tak neskaties, tikai negaudo, kā redzi, tu esi mazākumā.

    • Pupa! Izlasi Jauno Ilmāra Knaģa grāmatu- ,,Ne mēs tos laikus izdomājām”, tad paliks kauns par savu komentāru. Bez pagātnes izzināšanas un izprašanas nav iespējams gudri veidot nākotni. I. Knaģa kungs to lieliski pasniedz savu grāmatu lasītājiem.

  41. Nu un ko tagad darīt? Varbūt būtu jāsāk kurt lielus sārtus un pamazām dedzināt “kaitīgos” mākslas darbus – filmas, grāmatas, gleznas un visu citu, kas neatbilst mūsu vērtību “tīrībai” ? Izklausās kaut kad un kaut kur jau dzirdēts, lasīts vēstures grāmatās, pagājušajā gadsimtā. Kā jūs domājat, inteliģentie, pareizie komentētāji ?

  42. Atliek atcerēties, ka televīzijas vadonis ir nācis no pirmā baltijas kanāla un viss nostājas savās vietās.

  43. Tas protestētājs ir aizmirsis,ka Latvijā bērnu vairs nav un neviens vecmammai klēpī nesēdēs.Viņš dzīvo citā realitātē,ja viņam nesāp šodienas problēmas.
    ——-
    Filma ir jauka un pret to iet ir lieki.

  44. Paldies, ka bija iespēja atkārtoti redzēt šo lielisko filmu. Tās asais kritizētājs, iespējams nemaz nedzīvoja Latvijā laikā, kad tapa šī filma. Tā bija liela uzdrīkstēšanās runāt par mūsu tautas likteni. Ja būtu filmēts tā, kā patīk kritizētājam, tad psrs valdīšana nebūtu ļāvusi filmu rādīt un uzņemšanas grupu aizsūtītu uz Sibīriju. Mēs, studenti, toreiz visu sapratām un bijām sajūsmā par šo mākslas darbu.

    • Tev nu gan aprobežots kurss trāpījies. Visiem mammas bija sastāstījušas, ka Sibīrija bija kūrorts un padomju vara laba? Aizej vēl 9.maijā Pārdaugavā pie pieminekļa, tur pilns ar šīs filmas faniem.

      • kura mamma varēja atļauties stāstīt par Sibīriju, Tu nu gan tagad lej. Filmā ir attēlots viss kā bija nesabiezinātās krāsās, no visa pa mazumiņam, netiek slavināti padomju laiki, ne īpaši pelti pirms okupācijas laiki. parādītas daudzas cilvēku vājības un arī spēks, nevajag visur saskatīt tikai slikto. Filma ir par cilvēkiem. tā jau ir katrs sakata tikai to , ko grib saskatīt

      • Nevajag izteikties, ja nezināt. Ilze pilnīgi pareizi norāda, ka mēs, tā laika jaunieši, sapratām ne tikai to, kas filmā pateikts, bet jo īpaši to, kas nebija pateikts. Šī filma nemaz netika uztverta kā padomju dzīves slavinājums, tās bija sāpes par mūsu tautas likteni, par mūsu tuvinieku dzīvi, kas tika izpostīta, par to, kas tika mums atņemts. Tā laika filmas IR MĀKSLAS darbi, nevis primitīva sižeta izspēle. Dažkārt klusums filmā runā vairāk nekā vārdi. Ieskatieties un ieraugiet! Saklausiet līdz galam nepateiktajā, intonācijās.
        Ja mūsdienu cilvēkam, kuram ir tik daudz jau zināms par vēsturiskajiem notikumiem, ir grūti uztvert filmas zemtekstu, tad tas gan ir signāls par ļoti šauru domāšanu.

    • Nav jau nemaz tik grūti uzzināt kas ir Ilmārs Knaģis. Viņš ir dzīvā leģenda un filmā attēlotos laikus ir pilnībā izbaudījis.

  45. Jo ilgāk dzīvosiet,jo vairāk visādu nepareizību un aplamību piedzīvosiet.Ja katru centīsieties dedzīgi apstrīdēt,cietīs jūsu veselība.

  46. Tad jau vajadzētu aizliegt jebkuru padomju laikos uzņemto filmu – ieskaitot bērnu filmas (nu kaut vai, pirmās, kas ienāca prātā – “Saulessvece”, “Dunduriņš” – vai tik tur netiek slavināta kolhozu iekārta???!!!), jebkuru padomju laikos sarakstītu lugu, grāmatu, dzejoli u.t.t. Vai mēs nepaliekam drusku slimi???

  47. Filmu skatijos okupacijas laika . Tagad ,protams, ne. Komunistu propogandas gabals.

  48. Atklāta ņirgāšanās par 20. gadsimtā neģēlīgākā nozieguma upuriem, jau ne tikai krievu radio un TV bet arī upuru mātes valodā upuru it kā brīvību atguvušā valstī.

  49. 1. Filmai vienkārši vajadzīgs komentārs. Filma nav patiesība, tāpat kā patiesība nav māksla. Ir noteikts laiks, kurā tā uzņemta un savā laikā tai bija nozīme. Nu gan vairs liela nav.
    2. LNT ar īpašiem kritērijiem vismaz pēdējos gados neizceļas.

  50. No visām mākslām mums vissvarīgākais ir kino. VI Ļeņins

  51. Viens riktīgi tizls “brālis ilmārs”, kārtējo reizi. Protams – šīs nominācijas pašā sliktākajā nozīmē. Nožēlojami lopiski truls proāmurikāniski nozombēts naciķis un bezcerīgi aprobežots latvāņu lumpeņu “titulnācijas” biogaļas izstrādājums.

  52. Ulmaņlaikā dzimusī,padomjlaikā dzīvojusī Atbildēt

    Parādās nožēlojama tendence – noliegt, vai vismaz slēpt vēsturi. Padomju laika filmas,vai nu mums tas patīk,vai nē,tomēr visumā atspoguļo dzīvi- tātad tā ir mūsu padomju paaudzes (tās nepareizās!) vēsture. Bet vēsturi noliegt ir nožēlojami. Tam,kas nav dzīvojis tajos laikos, nav saprašanas par to,ko drīkstēja un ko nedrīkstēja rādīt jebkurā mākslas darbā.Varbūt tiešām vajadzēja pirms seriāla rādīšanas sīki un smalki paskaidrot notikumus jaunākajām paaudzēm,lai nepārprot.

    • Tu neesi dzīvojusi padomju laikā, ja vari apgalvot, ka šīs filmas atspoguļo padomju dzīvi. Klaji nekaunīgi meli.

  53. meļi un liekuļi ! Atbildēt

    Tie “pret-knaģisti”, kuri te vaukšķ, jau bija tie, kuri knaģus izsūtīja uz sibīrijām !

    • 4.maija “vaukšķi” uz Sibirīju vairs nesūta – tagad tikai un vienīgi uz Rietumi, ar pilnu komfortu un servisu:
      ” Ilmāra Knaģa meita Inga kopā ar dzīvesbiedru ‒ Ņujorkas latviešu ev. lut. draudzes mācītāju Juri Saivaru jau vairāk nekā 10 gadus dzīvo Amerikā.” BrivāLatvija, 26.04.2016 .

    • Nevienu”pret-vaukšķi” no 4.maija repubļikas uz Sibirīju vairs nesūta – tagad tikai un vienīgi uz Rietumi, ar pilnu komfortu un servisu. Klaida latviešu organizācijas ar atplēstām rokām uzņem:
      ” Ilmāra Knaģa meita Inga kopā ar dzīvesbiedru ‒ Ņujorkas latviešu ev. lut. draudzes mācītāju Juri Saivaru jau vairāk nekā 10 gadus dzīvo Amerikā.” BrivāLatvija, 26.04.2016 .

  54. Tikai viens piemērs šīs skaistās mīlestības melīgajai būtībai – viņas pirmais vīrs ārzemēs dzīvodams atrada viņu ātrāk kā lielā mīlestība. Kura mīlestība tad ir tā īstā?Vai tā kuram bija pieejamas visas čekas kartotekas un kurš pat nepacentās Martu sameklēt? Kas tos komunisma labumus izvērtēt mācīs mūsdienu jaunatnei, ja skolās vēl vēsturi māca komunisma cēlēji, ja vecāki ir ar to pašu komunistisko ideoloģiju piesātināti, ja viņu vecāki bija to goda slavas un varonības darboņu rindās, kuru dēļ tā valsts aizgāja pa skuju taku ar visiem Blūma, Kaula un citu darba varoņu kolhoziem kuri eksistēja uz valsts subsidijām? Latviešu dvēseles šodien pēc lielveikalu labumiem izsalkušas, metas gremdēties mīļajās atmiņās, kad” Dorei rokās plikas vistas dējamsprauga, kuru cenšas atņemt gādīgā Duņka’

    • Maizītis: VDK kartotēkas publiskošana nebūtu vēlama gan no cilvēktiesību, gan valsts drošības viedokļa (LETA/TvNet, 2016. gada 13. aprīlī)

      Nepūt pīlītes – publisko čekas maisu saturu! Cik vēl ilgi gumiju stieps vai par naudu tirgos vāciešiem?

  55. Austrumnieces lappa Atbildēt

    Kaadas muljkjiibas! Kaapeec ir jaasleepj veestures notikumi?Manaa gjimenee ir daudz saapju sagaadaajushi visaadi veestures notikumi ,kuri ir skaarushi Latviju un Latvijas iedziivotaajus.Shis raksts atkal ir kaarteejais nonsens.Meegjinaasim dusmas izliet uz pagaatni?Kursh speej labot to kas ir noticis?Man ljoti gribeetos ,lai manaa gjimenee nebuutu bijushas beeglju gaitas ,kuraas ir mirushas manas 2 tantes ,2.pasaules karsh ,kuraa bez veests pazuda mans onkulis .Lai manai vecammai nebuutu bijis jaapraud 3 beerni.Ja es to visu noliegshu,vai man buus vieglaak no taa?Bet tagdeejos 25 briiviibas gados ,beeglju gaitaas no bada cilpas ir devushies pusmiljons LV iedziivotaju ,kaapeec tie breeceeji par to neko nesaka?Tas notiek shodien nevis pusgadsimtu tpakal.

    Vienaaa no soc.tiklu lpp.lasiiju ,ka Latvijaa ir Meernieku laiku ,Suunuciema laiku ,Aijas laiku gaisotne .Es veel piebilstu ,ka saak atgriezties Padomju laiku gaisotne.Nedod Dievs shim rakstiitajam varu rokaas ,jo tad tiks visas Riigas eekas nojauktas ,kuras tika buuveetas krievu laikos .iespeejams ,ka arii vaacieshu laiku ,zviedru laiku eekas arii tika noliidzinaatas ar emi ,jo arii tur var atrast varmaaciibas sekas.

  56. filma nav ne pareize, ne nepareiza, tā ir daļa no mūsu kino kultūras. Tādēļ nav pamata taisnoties, kādēļ rāda šo filmu atkal. Cilvēkiem patīk, kādēļ nē. Mainoties laikiem, var mainīties arī uztvere. Slikti, ja cilvēks visu uztver negatīvi un ar naidu, kā tas ir šajā gadījumā. Var diskutēt cik korekti ir atspoguļota vēsture, tomēr jāatceras, ka katrs notikumus redz savādāk. Un šoreiz režisors tajā laikā vēsturi uztvēra šādi, balstoties uz to informāciju, kas pieejama. Diez vai jaunās filmas būs korektākas.

    • režisors vēsturi pavisam noteikti uztvēra daudz skaidrāk, sāpīgāk, īstāk. jautājums – vai viņš drīkstēja rādīt to tā, kā tas pa īstam ir. lai filma nonāktu uz ekrāniem, bija jārāda tā, kā ir parādīts. padomju laikā mums pat tā šķita jau gana liela uzdrīkstēšanās – vispār minēt, ka latvieši tika izsūtīti. bērni, no kuriem bija slēptas izsūtīšanas, pēc filmas vaicāja – vai tiešām tā bija, vai latviešus sūtīja uz Sibīriju. un tā bija iespēja vecākiem, kuri līdz tam dažādu iemeslu dēļ bija klusējuši, skaidrot patiesību.

  57. Neviens jau demokrātiskā valstī netaisās neko aizliegt, var arī vecās filmas skatīties, bet to rādīšana TV darbiniekiem jādara ar prātu, nevis uz emociju viļņa. Kāpēc pirms seriāla rādīšanas nav anotācijas vai dialoga, kur šajā filmā ir izkropļota vēsturiskā patiesība un kur nav? Kas filmā ir labais un kas nē? Mums taču visāda ranga kinokritiķu un vēsturnieku netrūkst. Nav jau komunistu laiki, kurus bijušie līdzskrējēji te idealizē, ka viss būtu jāaizliedz, bet tajā pat laikā tautai ir tiesības uz patiesību bez ideoloģiskiem uzslāņojumiem. Arī filmās! Un tādi filmā ir. Vecos komunisma cēlājus jau nepāraudzinās, bet jaunatni gan nedrīkst muļķot, jo viņi patiešām šādi tiek audzināti “sociālistiskā reālisma” garā. Tāpēc ka ne jau visiem piemīt spēja kritiski domāt un vērtēt to, ka viņi redz un dzird.

    • iebāz to savu politinformāciju Atbildēt

      sākumpunktā, atradies mācitājs kas mums tagad jādomā. krievu laikos jau bija politinformācijas katru nedeļu, te ar savākušies nostaļģiski cekas metošu piekriteji, kaut nu grib iestatstit pretejo. tad jau jāsāk ari pirms katras amišu filmas noturet ievadstāstu lai nedo dies kāds nenotic rāditajam:)

    • Manuprat Latvija cilveku galvas notiek kautkas vispar neizprotams -domu graudi ir tik dazadi ka gribas teikt- pratin nac maja.

  58. Paldies par skaisto filmu, par lieliskajiem aktieriem. Filma tapa padomju laikos. Apbrīnoju režisora uzdrīkstēšanos vispār pieminēt un parādīt izsūtīšanu uz Sibīriju. Mani vecāki strādāja kolhozā, es mācījos skolā. Protams, bija sava nodeva jādod padomju iekārtai – pionieru, komjauniešu laiks. Bet, neskatoties uz to, es šo laiku atceros kā visjaukāko savā dzīvē – spēlēju amatierteātrī, rīkoju dzejas vakarus, arī cilvēki bija aktīvāki – apmeklēja pasākumus. Kas – man jājūtas vainīgai, ka piedzimu, mācījos Padomju Latvijā?! Tāpēc es esmu slikts cilvēks? Paldies LTV1, ka ļauj pakavēties atmiņās. Kādam jau bija arī jāpaliek pēckara Latvijā – jādzīvo, jāstrādā, jāveido ģimene, jāaudzina bērni, jākopj dzimtā zeme.

  59. Mīļākā filma .Man vectēvs gāja bojā Karagandas raktuvēs 1949.gadā .Vecmāmiņa ,mamma un tante no 1949.gada līdz 1958 gadam pavadīja Omskas apgabala Urožajevkas ciemā.Visi izsūtījumā . Vai tāpēc man filma nevar būt mīļākā.nejauciet dažādas lietas . Mums tikai noliegt ,iznīcināt ,tāpat kā LOSR laikā .
    Esmu Latvijas patriote un šī filma man mīļākā.

  60. Tik melīgu filmu radīt un šodien to slavēt var laikam tiešām tikai nozombēta tauta…
    Melīgums jau sākas ar aktrises Lilitas Ozoliņas liekajām skropstām un lielisko svaigfrizūras veidojumu,
    kad Marta zvalstās gultā… Ticamība šai filmai ir pielīdzināma nullei…

  61. Filmas scenārijs arī padomju laikā nebija vēsturiski precīzs. Laba filma, skaisti jauni Latviešu aktieri, smuka mūzika. Tik vienu nesaprotu vēl līdz šim…kapēc Arturs Banga visu laiku staigā tajos garajos zvejnieku zābakos???! Pat staigājot pa māju…

  62. Režisors Aloizs Brenčs kopā ar scenāristiem Oļegu Rudņeu un Dmitriju Vasiliu, protams, nepastāstīja un neparādīja visu patiesību, taču seriāls kopumā patiess iznāca – tāpēc tāda labvēlīga attieksme. Starp citu, tas, ko seriāla pēdējā epizodē saka Rihards Lozbergs (Romualds Ramanausks,ierunājis Ģirts Jakovļevs) – tas ļoti cieši sasaucas ar rakstnieces Zentas Mauriņas teikto: “Trimda ir dzīve drupās. Nav nekā vesela. Atmiņu drupas, draugu drupas. Atgriezti no pagātnes, no iestrādātā darbalauka, mēs reizēm gan varam naudu pelnīt, bet nekad un nekur nevaram tā strādāt un tā mīlēt, it kā mēs šai svešā zemē un svešā tautā (lai tā būtu diez cik cēla un simpātiska) būtu dzimuši un izauguši…”

  63. nu ritīgs ..! Kolosāla filma- seriāls, skarba patiesība – tā, kā to ļāva rādīt tajos laikos! Gribētos teikt tādiem sašutušajiem… ej d……!!!

  64. “Vistrakākais”, manuprāt, tai seriālā ir tas fragments, kad Heinrihs Strautnieks (Pauls Butkēvičs ) atsakās laisties uz Rietumu paradīzi, paliek kopā ar “sovokiem” Latvijā. Vai knaģistu izaudzinātā jaunatne sapratīs tos iemeslus?

  65. Manuprāt, “vistrakākais” Breča seriālā ir tas fragments, kad zvejnieks Heinrihs Strautnieks (Pauls Butkēvičs ) atsakās laisties uz Rietumu paradīzi (Angliju). Vai knaģistu izaudzinātā jaunatne to iemeslu sapratīs?

  66. ….kur ta kungs bija agrāk,ka neko neiebilda??? Vai tad bij bail ko iebilst???

    • Knaģa kungs aktīvi darbojās – grāmatas sarakstīja (“Bij’ tādi laiki” )dok. filmās piedalījās; – taču, ak, vai visu pat visus Staļinlaikus nespēja vienā melnā krāsā aizkrāsot:
      “…Bet runāsim atklāti, represēto skaits nekad nav pārsniedzis 15%. Atlikušie 85% jau netika represēti un dzīvoja normāli.” Akadēmiķis, zinātņu vēsturnieks Jānis Stradiņš (IR,29.03.2013.)

      • kad tad jau paguva vēsturi pārrakstit? Atbildēt

        vel pāris gadus atpakaļ represeto skaits bija 2% no latvijā dzivojošiem, nu jau 15, vel pēc 10 gadiem stāstis ka visi represeti?

        • Latviski saka “pirms pāris gadiem” bet tev jau tas “pa barabanu”.

          • Pareizi, īsteni latviskais latviešu latvi!
            Un nedrīkst teikt “neilgi atpakaļ”, drīkst teikt tikai un vienīgi “nesen”.

          • galvenais ka piesienas gramatikai

            bet klajos melus ka 2% kļuvuši par 15 neapstrīd neargumentē….. kā bieži esmu teicis, pirmkārt teicamnieks nebiju otrkārt skolu tik sen beidzu…. plus vel čatošana kopš interneta pirmsākumiem kas neuzlabo gramatiku….. bet tā lau latvieši dara, ja patiesiba nepatīk, tad rāda citā virzienā, kaut vai uz pareizrakstibu. vai tāpec neizlasiji un nesaprati?

          • Kopā izsūtīja ap 57000 cilvēku. Pavisam bija aptuveni 1.5 miljoni. Sanāk kādi nepilni 4 %.

          • 1,5 bija latvešu, kopejais iedzivotāju skaits bija ap 2,5 miljoniem

    • Labs jautājums (!)

  67. Ar ko tagadiņ’ nodarbojas “orgāni” ? Nepietiek, ja Līgo dienā rāda “Limuzīns Jāņu nakts krāsa” ar bijušo Staļina prēmijas laureāti un LPSR Augstākās padomes deputāti Lilitu Bērziņu galvenajā lomā – tagad vēl pateicoties Nacionālā Kino centra iniciatīvai restaurēs Jāņa Streiča filmu – Mans draugs – nenopietns cilvēks (1975) ! Visi knaģisti nobiksēm izleks!

    • Un vēl tur tai “Limuzīnā” Romualda Ancāna atveidotajam kolhozniekam pie žaketes ir medālis “Par izcilu darbu” ar aizliegto simboliku – sirpi un āmuru!

      • Jānis Blūms: Godīgi sakot, es to esmu nopelnījis
        “Latvijas Avīzei” un daudziem lasītājiem Jānis ne mazāk pazīstams kā izcils lauksaimnieks: Sociālistiskā Darba Varonis, ordeņnesis par teicamā kārtībā uzturēto Saldus puses saimniecību.
        (LA,15.11.2012.)

  68. Mans viedoklis-nu ko,-aizliegsim visas filmas, kas raditas Rigas kinostudija pirms atmodas, dedzinasim visas padomju laiku gramatas un neklausisimies latviesu dziesmas, aizliegsim padomju laiku komponistus…Ta jus laikam gribat???Protams, mes esam nepareiza paaudze, nepareizos laikos dzimusi un augusi, nepareizas filmas un nepareizas dziesmas mums patik.Tadas domas jau interneta vide lasamas-Vot, izmirs sita paaudze, un tad tik saaksies paradize zemes virsu…Gribetos gan no makona malinas paskatities uz to paradizi, kad musu-vecas paaudzes vairs nebus.

    Calis te par Sibiriju runa…Musu gimene ar bija izsutita, stradaja, dzivoja, mileja, radija beernus…58 gada visi atgriezas Latvija.Nevajag vispaarinat, katram Sibirija bija savs liktenis.Ne jau tur dzivojosie sibiriesi musejos izsutija, bet tepat vietejie komunisti…

  69. Tas cilveks nav isti pie pilna prata kolosala filma ..

    • Kolosāla aģitpropogandas filma, kurā neatkarīgā Latvija parādīta tieši tāpat kā visās PSRS mācību grāmatās.

    • It sevišķi liels prieks ir bijis par to, ka latu pret rubli viens pret vienu apstiprināja. Un tagad latu varēja izmantot! Tā, garamejot, kā kautko pats par sevi saprotamu filmā to paziņo. Tā ir liela māksla.

  70. Mana pati..pati..mīļākā filma… un vesture ir vēsture…starp citu..diezgan precīza… tik kā katrs uz to to raugās… un kā to redz… un interpretē… Un vispār tā ir filma…jo nevajadzētu aizmirst!

    • Brīnišķīga filma un izcili aktieri – filigrāns visu galveno varoņu tēlojums. Ar baudu skatos katru reizi, neizmērojams paldies režisoram un filmas radītājiem. Vēsture? Nēesmu eksperts- lai vērtē un analizē vēsturnieki. Es baudu, jo tādu filmu ir maz.

    • Brīnišķīga filma un izcili aktieri – filigrāns visu galveno varoņu tēlojums. Ar baudu skatos katru reizi, neizmērojams paldies režisoram un filmas radītājiem. Vēsture? Nēesmu eksperts- lai vērtē un analizē vēsturnieki.

  71. Daudz kur piekrītu Knaģim: padomijā ideoloģiju labi prata pasniegt arī caur kultūru, tajā skaitā caur filmām un tas labi iedarbojās, lai veidotu “pareizos” uzskatus cilvēkos. Re, cik daudz šīs filmas apjūsmotāju vēl šodien! Tas norāda, ka filmas veidošana, kas notika tikai ar Maskavas ziņu, ir trāpījusi desmitniekā. Tāpēc jau ir kvalitāte, ka filmā izmantoti toreiz labākie aktieri. Bet tā ir tikai ārējā forma, turpretī saturs – izteikti ideoloģisks un “pareizs”. Neaizmirstiet, ka toreiz filmas bez stingras cenzūras nemaz dienas gaismu neieraudzīja. Šie jūsmīgie komentāri liek domāt, ka tas nebūs vis tikai ” skaists mīlas stāsts laikmetu griežos”, kā te stāsta TV darbinieki, bet daudz kas vairāk. Un nevajag te pūst pīlītes, ka gudrs skatītājs atšķirs kurš tur ir labais un kurš ļaunais. Skatoties filmu cilvēks nemaz par to nedomā! Brīdī, kad Krievija izvērš īstu propagandas karu pret Latviju vēstures jautājumu interpretācijā, šādu filmu demonstrēšana Latvijas TV ir vienīgi īsta medusmaize Putina realizētajai politikai.

    • uzdošu tev ar konkretu jautājumu Atbildēt

      nu kas tur samelots? nu labi nav gluži paraditas galejibas, bet reālam vidusmēra pilsonim negāja pat tik grūti kā filmā rādits. filma jau bija tā teikt virs vidējā rāditāja. tad kāda propoganda, kāda idealoģijaja visdusmēra pilsoni pat tik daudz neķēra? vienkārši te tagad dažiem jaunā “āriešu”apziņa smadzenās iestājusies un viss ir slikti. pseidopatriots mārutka atradies

  72. Ačiū už filmą

  73. Tā ir un paliks mana mīļākā filma! Kura tad atspoguļo visas psrs šausmas! Un noliecu galvu režisora priekšā, kurš mācēja diezgan atklāti parādīt čekas šausmas, partizānu izmisumu, saukšanu divās armijās un kā no abām armijām dezertēja. Kā bailēs no sarkanajiem, mierīgu sirdi aizsūtīja sievieti ar mazu bērnu uz sibīriju, būtībā par neko, jo arī pagasta vecākais neko sliktu nevienam nedarīja. Skatīties mīļie, vajag ar galvu un analizēt zemtekstus.

  74. varbut precizejies Atbildēt

    kas filmā neatbilst vēsturiskajai patiesibai? atzīstos filmu redzeju tikai fragmentāli, ari vēsturē nebiju gluži teicamnieks, bet man viss rīmējās, tāpec lūdzu precizet kas tur nepareizs?

    • jo tur nacionālie partizāni rīkojas kā vienkārši bandīti.

      • nu tas ir stridigs jautajums Atbildēt

        jo teikim dundagas mežos mītušie “nacionālie partizāni”tieši tā ari rīkojās. vari pajautāt vietejiem, tie vispār šausmu stāstus par viņiem stāsta. vietejiem bija viņi jāizmitina , jāēdina par velti protams, (un ja krievi uzzinātu tad pats saproti kā māju saimniekiem ietu) ja kāds atteicās tad māja vareja naktī nodegt vai granātu pa logu iemeta….. tā ka skaisti un patriotiski tas tikai vēstures grāmatās izskatās, dzīvē bija daudz skarbāk

        • Pareizi , dzīvē bija daudz skarbāk !!!
          Istrebīķeļi(tulkojumā – iznīcinātāji) uzdevās par nacionālajiem partizāniem un terorizēja, aplaupīja un ņirgājās par zemniekiem t.i. demonstrēja “sliktos mežabrāļus” ar boļševiku paņēmieniem

          • Jā, negribas jau sliktu dzirdēt par savas tautas pārstāvjiem. Bet bija gan starp strēlniekiem briesmoņi un varoņi, gan starp partizāniem. Nu nebija tur eņģeli savākušies, tikai cilvēki. Dažādi. Un dažādi rīkojās. Un nevajag te sākt lamāties, jo zinu, ko runāju. No pirmavota – gan cilvēkiem, kuri paši tur bija, gan cilvēkiem, kuri piedzīvoja saskarsmi gan ar labajiem, gan ļaunajiem. Mums vēsture vēl nav uzrakstīta – pēc iespējas patiesāka (cik nu tas vispār iespējams, jo vēstures interpretācija vienmēr ir no kāda skatu punkta un subjektīva). Ne par dzimtbūšanas laikiem un t. s. 700 gadiem vācu jūgā, ne par strēlniekiem, ne par pirmo brīvvalsti, okupāciju, vācu un krievu laikiem, ne par Atmodu un mūsdienām. NAV.

    • Izsūtītos latviešus Sibīrijā nesagaidīja un neapčubināja kā Martu.

    • Izsūtītos latviešus Sibīrijā nesagaidīja un neapčubināja kā Martu.

      • nu varbut ka tieši to vietu īsti citigi neskatijos Atbildēt

        bet ar navaru teikt ka to ko redzeju nebutu lasijis no izsutito atmiņām, kur tur tā apčubināšana izpaudās? un ja kas tad bija dažādi veidi bija masveida izsutišanas kad tiešam bieši gadijās ka klajā laukā izmeta uz izdzivošanu, un bija individuālas izsutišanas kā martas gadijumā kad vienkārši noteica dzivot tur un tur ar piespiedu darbiem koku gāšanā, mans tēvs teiksim tā pāris gadus sibirijas egles zāģeja, neesot bijis kūrorts, bet nav ari nemaz tik traki bijis

  75. Man labāk patīk skatīties “Ilgais ceļš kāpās”, nevis “Tobago maina kursu” kur Uldis Pūcītis norauj Latvijas sarkanbaltsarkano karogu kā lupatu, un paceļ Padomju savienības karogu ar sirpi un āmuru.

  76. Filma ir laba, aktieru spēle izcila. Tā ir mūsu vēsture un to mēs nepaslēpsim nekur. Es skatījos jau nezinkuro reizi un skatīšos vēl. Kam nepatīk, lai neskatās

  77. Aizliegt skatīties filmas “Klāvs – Mārtiņa dēls” un “Pie bagātās kundzes”, jo tās ir par nepareiziem latviešiem. Aizliegt filmu “Ceplis” – pārāk mūsdienīga.

    • “Aizliegt” noziime, ka skatisanas ir arpus likuma, bet runa tacu ir par latviesu tautas un VALSTS vertibam, kuru atspogulojums ir vistiesakais NACIONALA sabiedriska TV uzdevums un pienakums. Lai cik skaisti “nepogotu Milas Lakstigalas”, nevar tak pazemot sevi, pielaujot nicigu un MELIGU savas tautas varonu (Nacionalo Partizanu) radisanu sodienas Latvijas Valsti – ir tak butiska atskiriba starp 1980.gadu un sodienu musu zeme. Un tas ir galvenais Nacionala (ari citu!) TV kanala uzdevums. Aizbildinasanas ar “milas stastu” nav pat viges lapas verta “plikuma” aisegsanai.

      • "nacionālajam partizānam" Atbildēt

        acimredzot šausmigi patiesiba nepatīk. it sevišķi tagad kad tos cenšas dievu kārtā iecelt

        • toties briesmīgi patīk okupantu čekistam…

          • Simtreiz labāk skatīties šo filmu nekā ar vardarbību pieblīvētos amerikāņu mākslas darbus.Kāpēc neviens nebrēc par to,kādas multenes rāda bērniem,vardarbība no sākuma līdz beigām{protams amerikāņu ražojums}.

          • No NKGB ---> malta

            Pārsist Latvijas Republikas Politiskās pārvaldes izmeklēšanas tiesnesim galvu ar karafi – nav vardarbība?

Dzīvoju sapnī. Saruna ar dizaineri un kostīmu mākslinieci Inesi OzoluGracioza un izsmalcināta kā saudzējams zieds, bet reizē – ļoti mērķtiecīga un darbīga.
Draugiem Facebook Twitter Google+