Latvijā
Vēsture

30 gadi kopš skaistumkonkursā “Mis Rīga”. Latvijas šovbiznesa balvas, skandāli, izaicinājumi, etaloni 0

Skaistums ir ne vien trausla un zūdoša vērtība, bet arī, kā teicis Platons, estētiska ideja, un miesas ir jākopj, lai dvēselei ir kur šūpoties. Šomēnes aprit 30 gadi kopš pirmā skaistumkonkursa “Mis Rīga”, kas notika 1988. gada aprīlī. Tas bija starts ikgadējam skaistuma maratonam. Pērn gan tas nenotika, bet tūliņ maijā uzzināsim, kā būs šogad. Atskatīsimies, kā Latvijā veicies ar šīm šovbiznesa parādēm.

 

Pašu radīti skaistuma etaloni

Pasaulē skaistuma konkursi uzplaukumu piedzīvoja pēckara gados, mūsdienās tos vērtē pretrunīgi. No vienas puses, tā ir iespēja pārstāvēt savu valsti, apceļot pasauli un iegūt jaunu pieredzi. Taču sabiedrība diskutē, cik ētiski ir vērtēt sievietes skaistumu, ja katram izpratne par to ir dažāda. Maģiskie skaitļi 90–60–90: kā šie par ideālu uztvertie krūšu, vidukļa, gurnu apkārtmēri ir radušies? Kāpēc nebija gana labi, piemēram, sengrieķu ideāli par gara un ķermeņa vienotību, kur sievietes augums jātur rāmjos 86–69–93, kā noskaidrots, apmērot Knidas Afrodītes skulptūru?

Viedokļos par skaistumkonkursiem internetā pamanīju ierakstu, ka “jauniešiem – kumpas muguras, celulīts, punčuki karas pāri peldbiksēm, nav vidukļa, dupši apšļukuši… Kas tie par skaistuma pretendentiem!” Noteikti Latvijā ir skaistāki cilvēki, taču izvēle notiek no tiem, kas piedalās! Turklāt ārējais izskats nenosaka būtiskāko – personības starojumu. Runas par to, ka žūrija jau pirms konkursa ir vienojusies par to, kas būs uzvarētājs, vai, teiksim, ir uzpirkta, diez vai ir patiesas. Daudzu skaistumkonkursu rīkotāja Inta Fogele (1957 – 2016) savulaik skaidrojusi: “Ir dzirdēts, ka konkursos tālāk tiek tie pretendenti, kuri ir gatavi uz visu, pat likties gultā ar katru, kas spēj ietekmēt žūrijas vērtējumu… Konkurss tiek organizēts pēc daudzpakāpju sistēmas. Vispirms dalībnieki tiek atlasīti reģionos, pēc tam notiek pusfināls, tad fināls. Dalībniekus reģistrē bijušie konkursanti. Ar viņiem strādā daudz un dažādi cilvēki. Līdz ar to, ja ir tā, kā “dzirdēts”, tad meitenēm un puišiem dažu dienu laikā būtu jāpārguļ ar vairāk nekā 100 cilvēkiem. Diez vai tas ir iespējams. Reģionos žūrijā ir gan vietējie pārstāvji, taču lielākā daļa ir cilvēki no Rīgas, kuri konkursantus ierauga stundu pirms konkursa fināla visus kopā un neizejot no telpas.” Domājams, ka cilvēciskajam faktoram gan ir nozīme – visbiežāk uzvar tas, ar kuru producentam ir vieglāk strādāt turpmāk, virzīt viņu starptautiskiem projektiem. Par spīti pretrunīgām diskusijām, skaistumkonkursi notiek, tie taču ir šovi, ko vēro tūkstošiem interesentu. Turklāt – arī peļņas avots. Cilvēki paši ir radījuši savus skaistuma etalonus, kuri kalpo par galvenajiem konkursa kritērijiem.

 

No skolnieces par slavenību

Padomju Savienībā pirmais skaistumkonkurss notika 1987. gadā Maskavā, un nu līdzīgu pieļāva arī “tuvējās ārzemēs” – kā mēdza dēvēt Latvijas PSR. Pirmo skaistumkonkursu “Mis Rīga 88” organizēja Rīgas eksperimentālais jaunatnes centrs kopā ar kooperatīvu “Tonis” sadarbībā ar komjaunatnes Rīgas pilsētas komiteju. Toreiz skaistumkonkurss bija vai nacionāla mēroga notikums, īrēja telpas Pionieru pilī (Rīgas pilī): tur sēdēja administrators, kam maksāja algu par to, ka pieraksta pretendentes skatei. Lai gan konkurss bija veltīts Rīgas meitenēm, tajā piedalījās skaistules arī no citām Latvijas vietām. Vienas dienas laikā bijušā Rīgas Modes nama telpās virs “Salona A” esot ieradušās aptuveni 700 meitenes! Varat iztēloties, cik nežēlīgai vajadzēja būt kandidātu atlasei. Pateicoties tolaik mērķtiecīgajai komjaunietei Intai Fogelei un klubam “Forums”, iecerēto izdevās īstenot. Pirmos konkursus tiešraidē rādīja televīzija (tās žurnālists Andrejs Volmārs vadīja finālu), kooperatīvi sacentās par iespēju daiļavām piešķirt savas speciālbalvas, turklāt iekļūšana konkursa žūrijā bija prestiža jautājums. Konkursa žūriju vadīja populārais aktieris Gunārs Cilinskis (blakus viņam sēdēja arī Rīgas komjaunatnes šefs Ziedonis Čevers), bija rīkotas pat sešas atlases kārtas. Atklāšanas dienā Gunārs Cilinskis teica: “Redzot šo sabiedrības nenoliedzami lielo interesi, gribu vēlēt ikkatram tik vienu – lai līdzi nāk jūsu labvēlība! Jo viss konkurss balstās tikai uz organizatoru labo gribu un karstām sirdīm. Pagaidām vēl šajā joma esam bez pieredzes, bez tradīcijām. Šodienas pasākumu uztversim kā jaunu, interesantu spēli, kurā vērtēsim ja ne pašas skaistākās, tad noteikti drosmīgākās Rīgas meitenes, no kurām izvēlēsimies visjaukāko.”

Jānis Šipkēvics: “”Mis Rīga 88” notika Daugavas sporta namā, un bija dīvaina izjūta, ka vietā, kur ikdienā trenējas sasvīduši sportisti, ienāk sievišķīgs skaistums. Šāda pasākuma organizēšanā pieredzes nebija nevienam, tostarp mums, raidījuma “Labvakar!” komandai. Toreiz “Labvakar!” kā sabiedriski politisks raidījums palīdzēja izsludināt meiteņu pieteikšanos uz šo skaistumkonkursu, un sekojām līdzi, kā meitenes pārvar savu kautrīgumu, iesīkstējušo domāšanu – valdīja uzskats, ka tas ir kas nepiedienīgs, atbilstošs vien kapitālistiskajai sabiedrībai. Jutām pastiprinātu cilvēku interesi, tāpēc mēs, televīzijas pirmrindnieki, šo pasākumu arī translējām tiešraidē. Uzstādījām kameras (ar statīvu, toreiz pleca kameru vēl nebija) Sporta namā un tur uz vietas ar Edvīnu Inkēnu komentējām notiekošo. Pēc uzvarētājas paziņošanas devāmies intervēt pirmo “Mis Rīga” – 18 gadus veco Rīgas 82. vidusskolas skolnieci Sintiju Jenerti. Izlauzties cauri interesentu pūlim bija grūti, jo līdzās nebija apsardzes darbinieku. Edvīnam pat nācās atgaiņāt tos, kas aizsedza kadru… Atceros, ka pasākumā uzaicināto statusā ieradās “Mis Viļņa 88 “ Ingrīda Miķeļonīte (Lietuvā šāds konkurss notika agrāk), arī viņu intervēju. Pēcāk uzzināju Ingrīdas dzīvesgājumu, kā no pelnrušķītes kļuvusi par princesi – pēc konkursa viņa apprecējusies ar leģendāro lietuviešu basketbolistu Arvīdu Saboni. Abu dēls Domants Sabonis arī ir izcils basketbolists – spēlē ASV.

 

Ne viss tik glauns, kā šķiet

Deviņdesmitajos gados skaistumkonkursi uzņēma apgriezienus, tie risinājās ar lielu pompu (pasākumu režisēja vēlākais Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars un reklāmas speciālists Vladis Goldbergs) un maksimālu publicitāti, piesaistot gan skatītājus, gan piedalīties gribētājas – parasti uz atlasi vien pieteicās savi divi simti meiteņu. Loģiski, ka arī balvas labu brīdi kļuva ar katru gadu karaliskākas. Lato Lapsas, Sandra Metuzāla un Kristīnes Jančevskas grāmatā “Mūsu vēsture: 1985 – 2005” par skaistumkonkursu balvām rakstīts: “Piemēram, “Mis Latvija 90” Velgai Bražņevicai balvā pienācās auto, ceļojums uz Itāliju un polārlapsu kažoks (Sintijai Jenertei tika vāverādu kažociņš. – Aut.). Gana interesantu balvu togad saņēma “Mis Simpātija” Inga Vanaga – latviešu tautas tērpu. 1992. gada uzvarētājai Zanei Vaļickai tika 100 000 rubļu (500 latu) vērts sudraba kronis plus dažādas citas dāvanas vēl 50 000 rubļu (250 latu) vērtībā. Tiesa, par dāvanām gan vēlāk starp konkursa rīkotājiem un dalībniecēm izcēlās domstarpības: pirmie uzskatīja, ka dāvanu kopsummā ieskaitāmi arī “miseņu” – tā tobrīd tautā jau bija iesauktas Mis konkursu dalībnieces – tērpi un rotas, savukārt “misenes” domāja, ka apģērbi jārēķina atsevišķi.

Viegli skandaloza gaisotne pavadīja jau 1990. un 1991. gada konkursus. Vispirms jau labu laiku pēc “Mis Latvija 90” noslēguma, kad tuvojās laiks meklēt jaunu karalieni, atklājās, ka pašreizējā kroņa turētāja Velga Bražņevica vēl nemaz nav saņēmusi daļu no solītajām balvām, cita starpā arī automašīnu “Fiat”.” Vainu novēla uz sponsoriem, kas nav pratušies pildīt solījumus.

 

Ar piedauzības un kriminālo pieskaņu

Deviņdesmitajos gados konkursi žilbināja ar vērienīgumu – 1993. gadā konkursa “Mis Latvija” uzvarētāja – deviņpadsmitgadīgā liepājniece Sigita Rude izpelnās milzu fotogrāfiju dienas laikraksta pirmajā lappusē, un konkursa žūrijas priekšsēdētāja bija estrādes zvaigzne Laima Vaikule! Taču sākās finansiālas problēmas, jau 1993. gadā biroja “Mis Latvija” direktors Kaspars Ozols paziņoja, ka pilnvērtīgai konkursa rīkošanai neesot savākts pietiekami daudz naudas. Taču tad organizatorisko pusi uzņemas nenogurdināmā Inta Fogele, un konkurss ar dievu uz pusēm tomēr notiek. Grāmatā “Mūsu vēsture” rakstīts: “Lai gan kopumā Latvijā skaistumkonkursos iztiek bez Krievijas vēriena visdažādākajās tā izpausmēs, jau gadu vēlāk konkursa dalībniecēm preses konferencē tomēr nākas taisnoties – nebūt neesot tā, ka līdz finālam varot tikt tikai tās, kuras ņēmušas vērā žūrijas pārstāvju intīmas dabas vajadzības.” Vienlaikus kļuva zināms, ka Fogelei piedāvāta nauda (ko viņa atraidījusi) par konkrētas meitenes iekļūšanu finālā. Ar katru nākamo gadu nedaudz piedauzīgā un kriminālā pieskaņa skaistumkonkursiem kļūst aizvien jūtamāka. 1996. gadā notiekošajā haritonoviešu tiesas procesā kā lieciniecei jāuzstājas 1995. gada “Mis Latvijai” Ievai Meliņai – viņai 1993. gadā bija gadījies strādāt par sekretāri bēdīgi slavenā Genādija Tovanceva firmā, turklāt no uzņēmēja liecībām izrietēja, ka tieši vēlākā “misene” varētu būt pastāstījusi haritonovietim Viktoram Šestakovam jeb Kļeščam par G. Tovanceva darījumiem un kredītiem…” Šīm ķibelēm sekoja citas nepatikšanas: 1996. gadā Inta Fogele dzērumā nobrauc cilvēku un – sabiedrībai par lielu sašutumu – saņem tikai nosacītu sodu; tā paša gada septembrī nošauj alkohola tirgotāju Valēriju Mačuginu un viņa civilsievu – redzamākās Latvijas fotomodeļu aģentūras “Natalie” vadītāju Natāliju Meisāni…

1997. gadā pirmoreiz ar lielu troksni rīko Latvijas precēto sieviešu skaistumkonkursu, taču gan tam, gan “Mini mis” konkursam punktu pieliek 1999. gadā sācies pedofilijas skandāls, kopā ar pāris citiem porno darboņiem aiz restēm par pederastiju nonāk biroja “Misis Latvija” vadītājs Ainārs Eisaks un pašu biroju piemeklē bankrots, savukārt tīņu skaistumkonkursu organizētājai Dairai Silavai piespriež cietumsodu par narkotiku kontrabandu.

 

Riebeklības veic nepārliecinātie

Par aģentūras “Mis Latvija” direktori 1997. gadā kļuva Inta Fogele. Viņa presei atklājusi: “Konkursa dalībniekus ar “Mis Latvija” saista piecu gadu līgums, pēc tam katrs var darīt ko grib, kaut vai filmēties pornofilmās. Vai skaistumkonkursu vide ietekmē vīriešus mainīt seksuālo orientāciju? Pieļauju, ka visi cilvēki kopš dzimšanas ir biseksuāli. Nenoliegšu – ļoti daudzi, kas strādā šajā jomā, – tērpu mākslinieki, meikapa meistari, frizieri, fotogrāfi – ir geji. Varbūt viņi ir noguruši no kailām sievietēm, tāpēc piesaista pretējais. Iemesls tam var būt arī kāds bērnības pārdzīvojums vai vilšanās. Man pret viņiem nav nekādu aizspriedumu, uzskatu, ka katram cilvēkam ir tiesības izvēlēties. Geji ir plastiskāki, vairāk jūt, tāpat kā sievietes, varbūt tāpēc viņi sievietēm ir vislabākie draugi.” Sāncensībā visbiežāk negodīgas metodes izmanto cilvēki, kas ir nepārliecināti par sevi. Fogele izteikusies, ka skaudība, greizsirdība un ieriebšana galvenokārt pieredzēta starptautiskos konkursos. Piemēram, dzirdēts, ka meitenes cita citai salīmē kleitas, konkurentiem saliek kurpēs kniepadatas, sagriež vai ar tinti aplej iznācieniem paredzētos tērpus, izgriež caurumus peldkostīmos, turklāt visintīmākajās vietās… Reiz Latvijas puisis aizdeva ļoti dārgus zābakus iznācienam citas valsts pārstāvim, bet viņš pāris stundas pēc nokāpšanas no skatuves aizlidoja mājup ar visiem zābakiem.

 

Mērojas arī puiši

Jebkurš konkurss ir stimuls tā dalībniekiem pilnveidot sevi. Interesantākais ir konkursa dalībnieku sagatavošanās posms: ar viņiem strādā ļoti daudz cilvēku – psihologi, tēla konsultanti… Daudziem jauniešiem paveras cita pasaule – viņi iepazīst to, ko nekad nav ne jutuši, ne nojautuši! Valodas kultūra, izpratne par ģērbšanos, defilē, izgājiens uz mēles… Skaistumkonkursi sastāv no vairākiem iznācieniem. Meitenēm ir sevi jāapliecina gan tautastērpā, gan vakarkleitā, gan peldkostīmā. Lai arī iznācieni ir iepriekš iestudēti un izmēģināti, vienmēr jādomā par izpildījumu. Ar ārējo skaistumu vien nepietiek, vajadzīgas komunikācijas prasmes, šarms un zināšanas. Tāpat rakstura stingrība, psiholoģiskā un fiziskā izturība, ārzemēs strādājošam modelim – arī angļu valodas zināšanas.

Kopš 1995. gada skaistumkonkursos izraugās arī “Misteru Latvija”. Pirmais šī titula ieguvējs – Vilnis Solovjovs: “Piedalīties skaistumkonkursā mani iedrošināja kultūrists Māris Šveiduks. Sešu puišu konkurencē uzvarēju ar savu dabiskumu, vienkāršību un sportisko rūdījumu. Pirms konkursa strādāju par fizkultūras skolotāju Liepājas 5. vidusskolā, 13 gadus nodarbojos ar vieglatlētiku – biju tāllēcējs un barjerists, tiku Latvijas izlasē un reiz pat kļuvu par Latvijas un Baltijas čempionu 60 metru barjeru distancē. Veiksmes atslēga? Esi tāds, kāds esi, netēlo, saglabā savu harismu. Konkursā guvu ne vien popularitāti, bet balvās arī smalku “Valentino” firmas uzvalku, trīs apavu pārus no “Eiroskor”, dāvanu kartes…” Pēc konkursa Vilnis strādāja ASV (dejoja mūziklā “Čikāga”), sadarbojies ar “Australia Fox Studio” un filmējies (piemēram, filmā “Lielais Getsbijs”). Patlaban strādā Latvijas šovbiznesā, ir horeogrāfs, dejotājs – par daudzām savām prasmēm pateicīgs kustību meistarei Inetai Ķirsei.

Arī “Misteram Latvija 96” Gatim Didrihsonam radās iespējas karjerai ārzemēs – sadarbībai ar modeļu aģentūru “Success”. Šajā biznesā nekas nenotiek ātri – viņš atgriezās Latvijā. Kāpēc? Gatis Didrihsons skaidro: “Toreiz man svarīgāka bija ģimene un studijas, lai iegūtu arhitekta diplomu. Bet skaistumkonkurss manā dzīvē bija īpašs, jo tajā iepazinu savu nākamo dzīvesbiedri, ar kuru esam kopā nu jau 22 gadus.” 2002. gada “Misteram Latvija” Agrim Blaubukam bija tikpat grūta izvēle, taču viņš palika šajā biznesā – tika izvēlēts gan par lielākās Apvienoto Arābu Emirātu lidkompānijas seju, gan arī par uzņēmuma “Coca-Cola” seju Turcijā. Vēlāk izveidoja savu modeļu aģentūru “2B Models”. Šādi konkursi izmaina jauniešu dzīvi – visbiežāk pozitīvi. Piemēram, puisis no Madonas Kristaps Vilde, “Misters Ogre 2013”, “Misters Latvija 2013”, “Mister World Latvia 2013”, “Mister International Latvia 2013”, tagad strādā par treneri fitnesa klubā “Domina” – ir ekstrēmo sporta veidu entuziasts, spēka un izturības robežu pārbaudītājs. Ja arī skaistumkonkursā nav uzvarēts, var iegūt profesionālu atpazīstamību. Piemēram, Aivis Ceriņš, “Misters Foto” konkursā “Misters Latvija 2014”, tagad ir Rīgas TV24 ētera personība. Notiek arī tā, ka cilvēki, kas paši ir piedalījušies konkursā, pēc tam organizē konkursus savās pilsētās, nododot pieredzi tālāk.

 

Foto: Lauris Filics, Raimonds Rencis

Galerijas nosaukums

 

 

Pieredzes stāsti

Zane Vaļicka, “Mis Latvija 1992”: “Par konkursu uzzināju no toreiz iecienītā jauniešu raidījuma “Dzirkstele”, nodomāju – kāpēc man nepamēģināt? Pieteikties konkursam mani iedrošināja tētis. Astoņpadsmit gados tas bija ne vien izaicinājums, bet arī piedzīvojums. Konkurss noritēja trīs kārtās, pirmajā – iepazīšanās, saruna ar žūriju, izgājiens peldkostīmā… No lielā pulka tālāk tikām divdesmit meitenes. Otrajā kārtā ar mums strādāja psihologi, izglītoja intelektuāli, risinājām dažādus testus, uzdevumus, apguvām defilē, runas un dejas mākslu. Pēdējā kārtā palikām desmit meitenes. Konkursa fināls notika Dailes teātrī, kurā kādu laiku strādāju. To vadīja aktieri Gundars Āboliņš un Valdis Liepiņš, šovā uzstājās Mirdza Martinsone, Olga Dreģe un citi. Uzvaras prieks – neaprakstāms, balvā saņēmu brīnišķīgu sudraba kroni, greznotu ar upes pērlēm un kubiskiem cirkoniem jeb fianītiem. Pēc uzvaras darbojos modeļu aģentūrā “Natalie” – piedalījos gan pašmāju skatēs, gan fotografējos itāļu apģērba zīmola katalogam, jo biju arī “Mis Foto”.”

 

Matīss Pastars (21), “Misters Latvija 2016”, piedalījies arī konkursā “Mr. International” Taizemes galvaspilsētā Bangkokā, gūstot skatītāju simpātijas – viņu dēvē par “the distinctively handsome” (īpatnēji skaistu, tulk. no angļu val.): “Esmu no Kokneses, konkursam mani iedrošināja mamma. Gribējās mazu avantūru, taču neticēju, ka tikšu finālā. Līdz ar uzvaru guvu publicitāti, atraisītību, daudz draugu un ceļojumus uz Taizemi un Norvēģiju. Modes aģentūrās neiesaistījos, jo gribu pabeigt Rīgas Tehnisko universitāti, kur studēju būvniecības inženierzinātni. Jau strādāju praksi un sevi fiziski rūdu – man ir stingrs dienas režīms: ceļos pulksten četros, īsas brokastis (ūdenī sakultas auzu pārslas), no pieciem līdz septiņiem trenējos fitnesa zālē, astoņos jau esmu darbā… Pusdienās ēdu sautētus dārzeņus ar gaļu. Starp citu man garšo arī saldumi, īpaši siera kūka, tiramisū. Vakaros noskatos kādu filmu, patīk komēdijas, fantastika. Šobrīd attiecībās esmu brīvs, man vēl nav draudzenes.”

 

Ivo Lesnieks (26), viens no pretendentiem titulam “Misters Latvija 2018”, piedalījies pērn skaistumkonkursā “Mister Ocean” Taivānā: “Mana dzimtā puse ir Amatas novada Skujene. Esmu automehāniķis, mācījos Rīgas Tehniskajā universitātē, patlaban strādāju starptautiskā uzņēmumā par tirdzniecības pārstāvi. Patīk enerģiski, optimistiski cilvēki, čīkstuļus neciešu. Skaistumkonkursam mani ieteica friziere, kurai bieži ļāvos būt par modeli matu griezumam. Sevi neuzskatu par skaistu, varbūt – par pievilcīgu. Ģērbšanās stils – klasisks. Šāds konkurss liek pārvarēt latvisko kautrību, vairo pašvērtību, apziņu, ka ar mērķtiecību spēj panākt iecerēto. Jā, man patīk iesaistīties dažādos pasākumos, būt sabiedrībā. Esmu redzams tuvplānā filmā “Ievainotais jātnieks”, bijis modelis modes skatēs… Pērn piedalījos konkursā Taivānā, fotosesija notika pie okeāna. Starp citu, Āzijā eiropiešu puiši ir uz izķeršanu – mūs meitenes lenca vai ik uz soļa, lūdza fotogrāfijas. Sevi fiziski rūdu treniņos, džudo nodarbībās, ievēroju pareizu diētu un veselīgu dzīvesveidu. Šīs prasības ir ietvertas arī uz diviem gadiem noslēgtajā līgumā ar aģentūru. Neievērosi, vajadzēs maksāt soda naudu, jo tevi taču sponsorē. Par treniņu vai disciplīnas neievērošanu pretendentus atskaita, piemēram, sākotnēji bijām 12, tad 10, beigās palikām septiņi puiši. Mans tuvākais mērķis – iestāties zemessargos, uz to mani iedvesmoja vectēvs, kurš piedalījies barikādēs un ir mednieks. Dzīvoju Rīgā, taču dvēseles veldzi gūstu laukos – dabā. Kokos esmu iekāris šūpuļtīklu un sildījies pie ugunskura. Savā dzimtajā pusē uzcelšu mazu mājiņu, gribas uzrakstīt grāmatu, jo sirdī daudz kā neizteikta.”

 

No vēstures

Pasaulē

Skaistumkonkursu aizsākums rodams jau 5. gadsimtā pirms Kristus dzimšanas, kad atēnieši rīkoja evandriju – svētkus ar skaistāko polisas jaunekļu komandu spēkošanos. Dalībnieku – zēnu, jaunekļu un vīriešu – komandām bija jāmērojas gan fiziskajā spēkā, gan kustību izsmalcinātībā un ārējā skaistumā. Pasaulē pirmais skaistumkonkurss notika 1888. gada 19. septembrī Beļģijas pilsētā Spā. Kādi tikai nav bijuši ar skaistumu saistītie konkursi! “Mis pludmale” (1922), “Mis skaistākās acis” (1930), “Virtuves karaliene” (1964), “Darbarīku lēdija” (1967) u. c. Čikāgas latviešu meitene Mārīte Ozere kļuva par ASV skaistumkaralieni “Miss USA 1963”, viņa fotosesijās pozēja kopā ar ASV prezidentu, sportistiem un Holivudas slavenībām. Mūsdienās par prestižākajiem skaistuma konkursiem uzskata amerikāņu miljardierim Donaldam Trampam piederošo “Miss Universe” (balva uzvarētājai 270 tūkstoši dolāru, kā arī stipendija mācībām Ņujorkas kino un televīzijas skolā) un “Miss World”, kura īpašniece ir šā savulaik 1951. gadā radītā konkursa dibinātāja Ērika Morlija sieva Džūlija. Arī piedalīšanās skaistumkonkursos ļāva kļūt populārām Marlēnai Dītrihai, Grētai Garbo, Sofijai Lorēnai, Džinai Lolobridžidai, Klaudijai Kardinālei, Naomi Kempbelai u. c.

 

Latvijas skaistuma karalienes 1988 – 2016

“Mis Rīga 1988”. Sintija Jenerte

“Mis Latvija 1989”. Ina Magone

“Mis Latvija 1990”. Velga Bražņevica

“Mis Latvija 1991”. Inese Šlesere

“Mis Latvija 1992”. Zane Vaļicka

“Mis Latvija 1993”. Sigita Rude

“Mis Latvija 1994”. Daina Tobija

“Mis Latvija 1995”. Ieva Meliņa

“Mis Latvija 1996”. Anta Dukure

“Mis Latvija 1997”. Līga Graudumniece

“Mis Latvija 1998”. Evija Ručevska

“Mis Latvija 1999”. Dina Kalandārova

“Mis Latvija 2000”. Gunta Rudzīte

“Mis Latvija 2001”. Baiba Švarca

“Mis Latvija 2002”. Zanda Zariņa

“Mis Latvija 2003”. Agnese Eiduka

“Mis Latvija 2004”. Agnese Krustiņa

“Mis Latvija 2005”. Kristīne Djadenko

“Mis Latvija 2006”. Ina Avlasēviča

“Mis Latvija 2007”. Viktorija Drizļonoka

“Mis Latvija 2008”. Ieva Lase

“Mis Latvija 2009”. Ludmila Voroncova

“Mis Latvija 2010”. Alise Miškovska

“Mis Latvija 2011”. Eva Dombrovska

“Mis Latvija 2012”. Liliana Garkalne

“Mis Latvija 2014”. Lāsma Zemene

2015. gadā skaistumkonkurss nenotiek. Māsas Jūlija Djadenko-Muglere (World Miss University 2004) un Kristīne Djadenko (Mis Latvija 2005) nodibina aģentūru “Miss and Mr Latvia”, kas ir Intas Fogeles aģentūras “Mis Latvija” pēctecis.

“Mis Latvija 2016”. Linda Kinca

2017. gadā naudas trūkuma dēļ konkurss nenotiek.

LA.lv