Skalpus šoreiz pasaudzēja 0
Kanādas trenera Teda Nolana darbs ar Latvijas hokeja izlasi varētu izvērsties ļoti produktīvs, uzskata valstsvienības uzbrucējs Juris Štāls.
Viņš ieies vēsturē gan kā pirmais kapteinis Teda Nolana komandā, gan kā pirmās uzvaras nodrošinātājs. 29 gadus vecais uzbrucējs Eiropas Izaicinājuma kausa izcīņas mačā Oslo (Norvēģija) pret Francijas izlasi trešā perioda sākumā ar labu plaukstas metienu guva uzvaru nesošos vārtus.
Kapteiņa gods
– Man bija liels prieks spēlēt zem Latvijas karoga. Nolans pirmajā turnīrā centās iepazīt mūsu hokeja resursus, nodibināt personisko kontaktu ar spēlētājiem. Viena lieta ir, kad tikai skaties spēles no malas, bet cita – kad pats vadi komandu.
– Vai biji pārsteigts, ka spēlē pret Dāniju tevi iecēla par Latvijas izlases kapteini?
– Pirms turnīra jau tika pateikts, ka katrā spēlē būs cits kapteinis un viņa asistenti, lai hokejistiem ļautu labāk iejusties šajā lomā. Tā ir lielāka atbildība, pirmo reizi biju kapteinis valstsvienībā – šķiet, arī ne junioru, ne jauniešu izlasē man nav bijis šāda goda. Taču nevaru sacīt, ka tādēļ jutos kaut kā ļoti īpaši.
– Kā tu, būdams malējais uzbrucējs, juties centra postenī?
– Pie sevis biju domājis, ka gribētu uzspēlēt centrā, lai gan treneriem to nebiju teicis. Šoreiz izveidojās tāda situācija, ka centru bija maz, un es biju priecīgs, ka man piedāvāja spēlēt šajā postenī. Dažreiz klubā jau man tā iegadījies – aizpērn Ziemeļamerikā, pērn dažās spēlēs Liepājā. Būtu ar mieru arī citreiz pierādīt, ka varu būt noderīgs vairākās pozīcijās. Man patika.
– Vai tu sevi labi parādīji?
– Jutos droši, tomēr mūsu maiņa neatrada īstu saskaņu. Ar četrām dienām izrādījās par maz, tādēļ neizdevās parādīt to spēli, kādu no mums gaidīja un arī paši cerējām.
– Vai ar Ronaldu Ķēniņu un Mārtiņu Cipuli jau biji spēlējis kopā?
– Ar Ronaldu spēlēju pērnajā pasaules čempionātā (traumas dēļ Juris piedalījās vien trīs mačos. – I. S.). Tas ir normāli, ka partneri hokejā mainās, jāmāk visiem pielāgoties. Cita lieta, ka reizēm saskaņu izdodas atrast ātrāk, reizēm – lēnāk.
– Kādi bija pretinieki Oslo, salīdzinot ar KHL komandām?
– KHL visas komandas spēlē apmēram pēc vienādas sistēmas, bet Eiropas izlasēm rokraksts atšķiras. Oslo nebija tik lielu ātrumu, tāpēc radās iespēja padomāt, ko darīt ar ripu. KHL ir grūtāk tikt pie vārtu gūšanas momentiem.
Trūka nekaunības
– Kādu taktiku Nolans grib iedzīvināt Latvijas izlasē?
– Viņš jau sākumā pateica, ka šoreiz neko negrasās kardināli mainīt, jo dažās dienās tas būtu grūti. Spēlējām līdzīgi kā “Dinamo”, vienīgais jaunums bija centru izvirzīšana priekšā, bet arī tikai pirmajā spēlē pret Dānijas izlasi. Man šķiet, ka Nolans savas sistēmas uz paplātes vēl neizlika, bet tikai paskatījās, ko puiši spēj.
– Kura spēle Oslo bija vissakarīgākā?
– Grūti kādu izcelt, jo visas bija puslīdz vienādas. Spēle vairākumā galīgi nesanāca, bet treneris pēc turnīra uzsvēra, ka pašatdeve bijusi ļoti liela. Saspēli varēja vēlēties labāku. Pirms pasaules čempionāta būs vairāk laika to slīpēt.
– Vai vairākumā jums bija norādījumi, kā spēlēt, vai arī darījāt, kā paši sarunājāt?
– Bija norādījumi, taču pietrūka tiekšanās uz vārtiem, kā krievi saka – naglostj (nekaunības). Zonā pa perimetru turējām ripu. Kad mēģinājām kaut ko sarežģītāku, nemaz netikām zonā iekšā.
– Kāds ir iespaids par jauno treneri, cik viņš ir emocionāls?
– Ļoti mierīgs, atvērts, brīžiem kādu individuāli motivē. Var redzēt, ka Nolans dzīvē daudz paveicis. Mēs, spēlētāji, viņu respektējam.
– Vai Nolans spēj noņemt arī skalpu?
– Šobrīd vēl grūti spriest. Domāju, ka nākamajās reizēs būs vairāk norādījumu, un tad skatīsimies, kā viņš reaģēs uz problēmām. Jāskatās arī, cik ātri viņš iepazīs Latvijas hokeja virtuvi, bet šajā ziņā labi, ka Nolana palīgi ir vietējie treneri un var sniegt daudz informācijas. Lai nav tā, ka atnācis uz svešu vietu un nezina, ko iesākt. Domāju, ka potenciāls ir labs, lai kaut ko sasniegtu.
– Kā komandā saucat treneri?
– Varbūt kāds jau izdomājis iesauku, bet pagaidām – vienkārši par Tedu.
