Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
26. maijs, 2015
Drukāt

“skan pļavā saules trioleta”: Mirdzas Kerliņas dzeja

Foto no M. Kerliņas  personīgā arhīvaFoto no M. Kerliņas personīgā arhīva

Dzejniece Mirdza Kerliņa (īstajā vārdā Mirdza Sprince) dzimusi 1949. gadā Nītaures pagastā, patlaban dzīvo Drabešos.

Līdz 1969. gadam dzīvojusi Ērgļos un Cēsīs, strādājusi telegrāfā un bibliotēkā. Beigusi LVU Filoloģijas fakultāti, strādājusi dekoratīvi lietišķās māk­slas jomā. Viens no viņas unikālajiem talantiem – dažādos materiālos autortehnikā veidoti tauriņi. Pirmais dzejoļu krājums “Zib zibēdams” iznācis 1979. gadā, otrais “Uz gaismu nedusmo” – 1986. gadā. Līdz nākamajam “Es Dieva dārzā biju” – ilgs pārrāvums, tas nācis klajā tikai 2005. gadā. Mirdza Kerliņa sarakstījusi arī divas pasaku grāmatas – “Pasakas lido’” (2005), kas ieguvusi atzinības balvu “Baltā Vilka” grāmatu konkursā, un 2011. gadā – “Pasakas no Dieva azotes”. Publicējusies arī dažādos kopkrājumos un periodikā.

– Mūsdienās dzejnieki diezgan reti pieturas noteiktai dzejas formai. Vai jums arī kā dzejas lasītājai patīk novērtēt pantmēru un citas formas īpatnības?

M. Kerliņa: – Jā, piekrītu, ka mūsdienu dzejnieki reti izmanto klasiskās dzejas formas. Robežas starp prozas un dzejas valodu ir nojauktas. Tieši tāpēc, ka ritmizēta valoda, noteikts pantmērs un atskaņas šodienas dzejā ir reta parādība, šādus dzejoļus lasu ar baudu. Nenoliedzami, tas prasa no autora meistarību, disciplinē, varbūt arī ierobežo rakstītāju, taču mani kā lasītāju suģestē.

– Dzejojat gan bērniem, gan pieaugušajiem. Vai var teikt, ka dzeja bērniem ir vairāk prāta radīta, jo tajā tiek ielikta arī noteikta izglītojoša funkcija?

– Grāmatiņa bērniem “Tītars apgāž tintenes” radusies no manas emocionālās attieksmes pret valodu un vārdiem. Varētu sacīt, ka man garšo vārdi, un es tos piedāvāju arī bērniem, uzaicinot piedalīties valodas rotaļās. Manuprāt, izglītojošai funkcijai, taču ne didaktikai, bērnu dzejā ir liela nozīme. Grāmatu lasīšana attīsta bērnos tēlaino domāšanu, iepazīstina ar pasaules lietām, vietām, norisēm un parādībām, audzina labestību pret visu dzīvo un paplašina vārdu krājumu, kas mūsdienās diemžēl ir diezgan trūcīgs. Aizraujot mazo lasītāju ar humoru, jokiem, spēles elementiem un paradoksiem, viņu var ievest valodas krāšņajā ainavā.

– Kas sagādā visvairāk prieka pavasarī?

– Saule un dabas mistērijas. Noslēpumi, kas iekodēti zemē un debesīs. Brīnumi, kas nāk gaismā, sākot no dzīvības atmodas, augšāmcelšanās līdz zemes ziedēšanas trakumam.

 

Trioletas un tankas

***

Lai dzīvo Saules diktatūra,

Lai dzīvo gaismas tribūns Marts!

Sauc zvirbuļi uz katra stūra –

Lai dzīvo Saules diktatūra!

Es gatavoju strazdiem būrus,

Skan rīts kā pavasara bards –

Lai dzīvo Saules diktatūra –

Un saulstarītes diedzē Marts!

***

San ābeles, un liesmo tulpes,

Kā neprātā zied ceriņkrūms.

Plēš saule ziedpumpuriem stulpus –

San ābeles un liesmo tulpes.

Es noreibstu – o, mea culpa –

Lai gāž no kājām saldais dūms!

Sirds atveras kā saulē tulpe,

Zied neprātā kā ceriņkrūms.

***

Vēl diena rūpju nesaēsta,

Ir saule tikko modusies –

No debesīm man putni vēsta.

Vēl diena rūpju nesaēsta,

Vēl spārni vēja nesaplēsti,

Kā brīnums prieks ir uzradies.

Vēl diena rūpju nesaēsta –

Pats Dievs man blakus apsēdies…

***

Lai bēda guļ, kad augšāmcelsies,

Tad varēšu es pirkstos kost,

Kā lavīna kad pāri velsies.

Lai bēda guļ, kad augšāmcelsies,

Būs sāpes, ūdens mutē smelsies

Un sapņus iznīcinās posts.

Lai bēda guļ, kad augšāmcelsies,

Nav zināms, dzīvoju es nost.

***

krīt zālē ziedlapiņu skaidas

kaist debesis, deg saules riets

kā spāres vējā domas svaidās

krīt zālē ziedlapiņu skaidas

skan vakars minorā un baida –

kad acu priekšā nomirst zieds

klāj zemi ziedlapiņu skaidas

un klusi izdziest saules riets

***

skan pļavā saules trioleta

un bišu kontrabasi dūc

stiepj vasara man rokas pretī

skan pļavā saules trioleta

es puķu apkampienos metos –

lai margrietiņas mani plūc

skan pļavā saules trioleta

un sirds kā bite saldi dūc

***

dzied putni, puķes ceļas kājās

irst mijkrēslis un gaisma nāk

ver logu acis vaļā mājas

dzied putni, puķes ceļas kājās

most koki, godasardzē stājas

un rasa zālē vizēt sāk

dzied putni, puķes ceļas kājās

kad majestāte Saule nāk

***

Vēl katrā pirkstgalā pa saulei,

Un prieks kā kumeļš nepiesiets

Pēc maijpuķītēm maijā auļo.

Vēl katrā pirkstgalā pa saulei,

Un dzīve mīļa man līdz kaulam,

Kaut nesatverams mirkļu spiets.

Man katrā pirkstgalā pa saulei

Un prieks kā kumeļš nepiesiets.

***

Dzirksteļo māllēpes,

Atmatas sprēgā,

Un atgriežas putni.

Priekā man aizdegas sirds –

Taureņi atkūst un zied.

***

Mārītes uzplaukst,

Aug gaisma un pļavas zied

Vasaras klēpī.

Aizvējos pieneņu laiks –

Izbeigsies dzeguzei balss.

***

Atveru azoti,

Palaižu brīvībā

Putnu, lai lido.

Putnam, kas dvēselē dzied,

Debesis vajag kā ēst.

***

vakarā zilā

kad dzeguze zvanīt sāk

baltajā ievā

zālē birst ievziedu sniegs

aizmigt vairs nespēju – salst

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+