Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
15. oktobris, 2014
Drukāt

Skaņas klusumā: kā palīdzēt krācējam

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Sensenos laikos krākšanu uzskatīja par spēkavīru veselības pazīmi, bet tā var kļūt par ģimenes konfliktu iemeslu. Tagad krācējiem uzstājīgi iesaka apmeklēt ārstu.

Krākšana apgrūtina plaušu ventilāciju, izraisot skābekļa trūkumu asinīs. Lai saglabātu nepieciešamo skābekļa pieplūdi audiem, sāk paātrināties sirdsdarbība, tāpēc krācējiem pēc gadiem var paaugstināties asinsspiediens. Tomēr vēl lielākas nepatikšanas ir obstruktīvas miega apnojas sindroms – elpošanas apstāšanās miegā elpceļu mehāniska nosprostojuma dēļ. Tāpēc speciālisti aicina nedusmoties uz saviem krācošajiem tuviniekiem, bet ieklausīties šajās skaņās, jo tās var liecināt par nopietnām veselības problēmām.

Katra miega apnojas epizode organismam ir liels stress. Elpošanai apstājoties, smadzenes mēģina pamodināt cilvēku, lai nenosmaktu. Pamodināšana ir daļēja, tāpēc viņš to neatceras. Ja pamošanās ir biežas, rītā cilvēks jūtas neizgulējies.

– Vairākumā gadījumu krākšana ir troksnis, kas saistīts ar elpošanas traucējumiem. Tomēr, ja pazīst simptomus, iespējams laikus diagnosticēt dažādas saslimšanas, – stāsta anesteziologs, miega slimību speciālists Juris Svaža. – Ja intensīvas krākšanas laikā novērojamas pauzes elpošanā, parādās smakšanas sajūta un jācīnās pēc elpas, noteikti vajadzētu konsultēties ar ārstu. Tas jo īpaši svarīgi pacientiem, kam iepriekš konstatēta hipertonija, sirdsslimības, izteikta miegainība vai nogurums.

Ārsts iesaka pievērst uzmanību gulēšanai – vai naktī parādās stipra krākšana, vai ir pauzes elpošanā, vai miegs ir nemierīgs. Dienā pēc tādas nakts cilvēks jūtas ļoti miegains un noguris. Krācējiem parasti ir arī liekais svars, hipertonija, palielināts kakla apkārtmērs. Intensīvu krākšanu uzskata pat par vienu no retās un grūti diagnosticējamās akromegālijas simptomiem. Šai hroniskajai un progresējošajai slimībai raksturīga pastiprināta augšanas hormona veidošanās, izraisot neproporcionālu skeleta, iekšējo orgānu un audu augšanu un citus traucējumus.

Krākšanu izraisa arī daudz vienkāršāki iemesli. Hronisku iesnu dēļ nāsis ir aizsprostotas, tāpēc ir apgrūtināta elpošana caur degunu. Alkohola izraisītā reibumā tonuss mazinās visiem muskuļiem, tostarp aukslējām. Ja ir liekais svars, tauki nospiež elpošanas ceļus. Smēķēšana kairina elpceļu gļotādas, veicinot tūsku, un tā apgrūtina elpošanu. Ja šauras nāsis ir iedzimta pazīme, deguna starpsienu var iztaisnot ķirurģiski, tāpat iespējams izoperēt polipus vai adenoīdus.

Daudzi cenšas negulēt uz muguras. Vieni šajā nolūkā pamanās pidžamas krekliņam piešūt tenisa bumbiņas, lai pieradinātos gulēt uz sāniem, citi aiz muguras novieto sarullētu segu vai zem palaga saliek mīkstās rotaļlietas. Dažkārt pietiek ar paaugstinātu pagalvi. Tiesa, uz citiem tas var iedarboties pretēji.

Aptiekās var iegādāties mutē ievietojamas kapes pret krākšanu. Tomēr tās ne visiem noder un ir iedarbīgas, tāpēc miega speciālists vai otorinolaringologs ir labākais padomdevējs. Iespējams, būs nepieciešams datortomogrāfijas izmeklējums, lai atrastu problēmas cēloni. Miega apnoju palīdz noteikt polisomnogrāfija. Šo izmeklējumu veic tikai klīnikās, jo pacients tiek pieslēgts diagnostiskajai aparatūrai un visas nakts laikā notiek video un audio novērošana.

Padomi

Aukslēju un mēles fitness pret krākšanu:

• paņemiet mutē zobu suku un sakodiet to ar zobiem;

• enerģiski pavirziet žokļa apakšējo daļu uz priekšu un atpakaļ;

• spēcīgi izbāziet mēli, kā to parasti dara izmeklējumā pie kakla ārsta.

Katru vingrojumu atkārtojiet 30 reižu pēc kārtas!

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+