Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – AFP/LETA

Skandāla ēnā: Pārmetumu krustugunīs nonācis TV raidījums par krīžu skartām sievietēm 1

Labklājības ministrija (LM) telekanāla “STV Pirmā” raidījumā “Caur ērkšķiem un uz…”, kurā tiek stāstīts par krīžu skartām sievietēm, saskata vairākus pārkāpumus, kurus nepieciešams izvērtēt.
Savukārt raidījuma producente, producējošās kompānijas SIA “Jump Studio” valdes priekšsēdētāja Aija Strazdiņa norāda, ka sabiedrība ne vienmēr adekvāti spēj novērtēt tā dēvēto “sociālo riska grupu” pārstāvju spriestspējas, uzskatot šos cilvēkus, šajā gadījumā -raidījuma “Caur ērkšķiem uz…” dalībnieces, par mazāk “attīstītām”.

Reklāma
Reklāma


Ministrija vērtēs pārkāpumus

Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
SVF: Krievijas ekonomika augs straujāk par visām pasaules attīstītajām ekonomikām 137
Lasīt citas ziņas

LM sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta direktore Diāna Jakaite norādīja, ka ministrija atzinīgi vērtē centra “Marta” rīcību, norādot vairākām institūcijām uz iespējamajiem sociālā darba, psihologu, psihoterapeitu, kā arī žurnālistu ētikas kodeksu pārkāpumiem, cilvēktiesību un arī bērnu tiesību pārkāpumiem raidījumā “Caur ērkšķiem uz…”, kuru veidojusi SIA “Jump Studio”.

Pēc Jakaites paustā, kaut arī “Marta” sūdzību nav adresējusi LM, noskatoties šo raidījumu, ministrijas eksperti secināja, ka ir nepieciešams izvērtēt profesionāla sociālā darba ētikas pārkāpumus šajā raidījumā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā norādīja Jakaite, pat ja konkrēta sieviete devusi savu atļauju sociālajam darbiniekam izklāstīt savu dzīves gājumu, sociālais darbinieks nedrīkst izpaust detalizētu informāciju par personas, kura lūgusi sociālā darba speciālista palīdzību, vai tās ģimenes locekļu, īpaši bērnu, dzīves situācijām.

Tāpat par nepieņemamu LM uzskata situāciju, kurā, parādot šova dalībnieces ikdienu kādā no pakalpojumu sniedzēju iestādēm, ir redzama informācija, pēc kuras var identificēt citus pakalpojuma saņēmējus, kas nekādi nav saistīti ar šovu, proti, raidījumā redzami uzvārdi pie gultām patversmē. “Tas pārkāpj profesionālās ētiskas normas un diskreditē sociālā darba profesiju, kā arī var atstāt būtiskas sekas uz personas un tās ģimenes locekļu, īpaši bērnu, dzīvi sabiedrībā,” uzsvēra Jakaite.

Viņa piebilda, ka ministrija patlaban strādā pie sociālā darba profesionālo vērtību un ētikas normu nozīmes stiprināšanu sociālā darba praksē, tāpēc kopā ar Sociālo darbinieku biedrību un augstskolām, kuras sagatavo sociālā darba speciālistus, tiek pārskatīts un aktualizēts esošais Sociālo darbinieku ētikas kodekss. Papildus tam, šogad gan ministrija, gan Sociālo darbinieku biedrība organizējušas pasākumus, kuros diskutēts par šo jautājumu nozīmīguma palielināšanu sociālā darba praksē.

Ministrijas pārstāve norādīja, ka arī raidījumā redzamā patversmes darbinieces rīcība, izpaužot informāciju par klientu, ir vēl viens pierādījums tam, ka profesionālās vērtības un ētikas normas netiek atbilstoši piemērotas praksē, kas liecina par to, ka par šiem jautājumiem jādiskutē plašāk un aktīvāk, kā arī jāievieš reāli mehānismi, lai nodrošinātu to ievērošanu.

Jakaite sacīja, ka ministrija plāno pārrunāt šo jautājumu ar Rīgas pašvaldības un Sociālo darbinieku biedrības speciālistiem, lai plānotu un īstenotu pietiekami efektīvus pasākumus, kas nākotnē novērstu šādu un līdzīgu precedentu atkārtošanos.

Reklāma
Reklāma

Pēc LM paustā, tā kā centrs “Marta” nosūtīja sūdzību arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, kas ir LM pakļautības institūcija, inspekcija iepazīsies ar raidījuma līdz šim demonstrēto saturu un, ja tiks konstatēti bērnu tiesību pārkāpumi, rakstīs un uzrunās raidījuma veidotājus un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP).

Jakaite uzsvēra, ka jebkura raidījuma saturā var būt ietverta tikai tāda informācija, kas neaizskar cilvēku godu un cieņu. “Tā kā centra “Marta” vēstule ir adresēta arī NEPLP, tā izvērtēs atbilstīgo likumu ievērošanu, izvērtējot sūdzību un programmas satura pārbaudi,” skaidroja Jakaite.

NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere aģentūrai LETA norādīja, ka vēstule par iespējamiem pārkāpumiem raidījumā “Caur ērkšķiem uz…” nodota izskatīšanai NEPLP Monitoringa nodaļā. Pēc vēstules izskatīšanas, padomes locekļi uzklausīs jurista viedokli, lai izvērtētu, vai raidījumā saskatāms kāds no vēstulē uzskaitītajiem pārkāpumiem. “Ja būs kāds pārkāpums, tad attiecīgi rīkosimies,” sacīja Ķezbere.


Sociāls raidījums, kas atspoguļo reālas sievietes ar patiesiem dzīves stāstiem

Sabiedrība ne vienmēr adekvāti spēj novērtēt tā dēvēto “sociālo riska grupu” pārstāvju spriestspējas, uzskatot šos cilvēkus, šajā gadījumā – kanāla “STV Pirmā” raidījuma “Caur ērkšķiem uz…” dalībnieces, par mazāk “attīstītām”, aģentūrai LETA sacīja raidījuma producente, producējošās kompānijas SIA “Jump Studio” valdes priekšsēdētāja Aija Strazdiņa.

Viņa skaidroja, ka “Caur ērkšķiem uz…” esot sociāls raidījums, kas atspoguļo “reālas sievietes ar patiesiem dzīves stāstiem, un dalībnieces ir ne tikai pilngadīgas un lemtspējīgas personas, bet arī vienas no stiprākajām sievietēm”, ko producentei dzīvē jebkad nācies satikt. “Neapskaužama pagātne, attiecību pieredze un pārdzīvotais viņas ir norūdījis. Sievietēm ir nācies pieņemt dažādus lēmumus, kas radikāli mainītu viņu dzīvi, un dalība raidījumā ir vēl viens apzināts, pārdomāts solis vēlamo pārmaiņu virzienā,” uzsvēra Strazdiņa.

Viņa uzskata, ka sabiedrība bieži vien neadekvāti novērtē “sociālo riska grupu” pārstāvju spriestspēju. Tomēr, ja šāds vērtējums atbilstu patiesībai, tad viena no raidījuma dalībniecēm vārdā Laura nebūtu ilgstoši izdzīvojusi bez pastāvīgas mājvietas, saglabājusi ģimeni, pārstājusi lietot alkoholu, atguvusi bērnus un veltījusi tiem nedalītas rūpes un uzmanību, uzsvēra raidījuma producente.

Vienlaikus viņa sacīja, ka nepilnības argumentā par spriestspējas trūkumu pierāda arī raidījuma dalībnieces Daigas pieredze, kura pārtraukusi vardarbīgas attiecības, pametusi ierasto vidi un ar bērniem sākusi jaunu dzīvi. Tāpat tas redzams saistībā ar dalībnieci Laimu, kura vairs neslēpj savu seksuālo orientāciju, un dalībnieci vārdā Linda, kura pārstājusi dzīvot kā vīrietis, lai turpinātu dzīvot kā sieviete.

Iepriekšminēto iemeslu dēļ, Strazdiņa aicina cilvēkus neveidot pārsteidzīgus un maldīgus priekšstatus par raidījumu un tā dalībniecēm. “Aicinu nenosodīt, nepieņemt pārsteidzīgus viedokļus, neskatīt dalībnieces “pēc cepurēm”, bet sekot notikumu attīstībai un novērtēt pozitīvās pārmaiņas dalībnieču dzīvē – vairākas sievietes ir atradušas darbu, uzsākušas mācības, uzlabojušas dzīves kvalitāti un atbrīvojušās no atkarībām,” uzsvēra “Caur ērkšķiem uz…” producente.

Savukārt komentāru par LM saskatītajiem profesionālā sociālā darba ētikas pārkāpumiem Strazdiņa pašlaik atteicās sniegt, jo, pēc viņas teiktā, šo jautājumu ir nepieciešams izskatīt no juridiskās perspektīvas, ko būs iespējams izdarīt pēc sarunas ar juristiem.

Kā ziņots, resursu centrs sievietēm “Marta” publiskā vēstulē aicinājis vairākas institūcijas vērtēt kanāla “STV Pirmā” skatāmo raidījumu “Caur ērkšķiem uz…”, norādot uz vairākiem ētikas un tiesību normu pārkāpumiem tajā.

Biedrība vēstuli nosūtījusi gan raidījuma veidotājiem SIA “Jump Studio” un SIA “Lattelecom”, kura grupas uzņēmums SIA “Media 360” veido kanāla saturu, gan Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), Tiesībsarga birojam, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijai, kā arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai.

“Marta” vēstulē norāda, ka raidījumā vērojama virkne profesionālu pārkāpumu, tiesību normu neievērošana un “pilnīgu ētikas principu ignorance”, kas, pēc biedrības domām, rada pamatotas bažas par raidījuma dalībnieču goda un cieņas aizskaršanu, cilvēktiesību pārkāpumiem un bērnu tiesību apdraudējumu.

Kā liecina informācija “Firmas.lv”, SIA “Jump Studio” dibināta 2006.gadā un tās pamatkapitāls ir 2828 eiro. Uzņēmuma līdzīpšnieki vienādās daļās ir pazīstamā producente Aija Strazdiņa un viņas dzīvesbiedrs, mūziķis Aigars Grāvers.

Pērn “Jump Studio” strādājis ar 114 873 eiro apgrozījumu un 6276 eiro zaudējumiem. Savukārt uzņēmuma apgrozījums 2015.gadā bija 164 729 eiro, bet tā peļņa – 10 988 eiro.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.