Skandalozais mākslinieks Kuļiks sūrojas par krievu likteni Latvijā 4
Pirms dažām dienām mākslas zinātnieces Ievas Kalniņas ”Facebook” lapā izlasīju pazīstamā krievu mākslinieka Oļega Kuļika Latvijas politikai veltītus komentārus. Viņa komentāri, kuros citēta Krievijas ekonomiste Jeļena Breslava, man šķita intereses vērti.
Lūk, ko cita starpā raksta J. Breslava: “1991. gadā tika paveikts kas ārkārtīgi nelietīgs. Kad uz sabiedrības šķietamās vienotības fona notika referendums par (Latvijas) neatkarību, arī šejienes krievi balsoja par atdalīšanos. Pēc tam viņiem uzreiz atņēma pilsonību, bet likums par valsts valodu, kas ignorēja krievu intereses, izsauca ekonomikas aizvēršanos. Galvenokārt ‒ no Krievijas.”
Pats I. Kuļiks uzskata, ka “Rīgu līdz ar visu Vidzemes guberņu Krievijas impērija izpirka no Zviedrijas “mūžīgā valdījumā” 1721. gadā un ka tikai Krievijai latviešiem jābūt pateicīgiem par savu zemju apvienošanu utt.”
Uzrakstīju viņam vēstuli, ko, tulkotu krievu valodā, mākslas kuratore Ieva Kalniņa publicēja Oļega Kuļika”Facebook” lapā. Vēstulē minēju:
“Es izslēdzu iespēju, ka šāda selektīva vēsturisko faktu atlase varētu pārstāvēt Jūs, cilvēku, kas ar savām performancēm neatkarīgo Latviju ir apmeklējis vairākas reizes, tādēļ saprotu, ka Jūs vien mēģināt iemiesoties savu jauno izpētes subjektu apziņā izzinot, cik lielā mērā tā ir mūsdienu Krievijas propagandas mašinērijas izskalota.
Pieļauju, ka visdrīzāk jūsu FB citētās ekonomistes Jeļenas Breslavas viedoklis pārstāv jūsu izpētes grupai saskanīgu domāšanas veidu, nevis Jūs. Nevarētu taču būt, ka Jūs piekrītat Breslavas kundzei, ka “likums par valsts valodu ignorē krievu intereses”…. Jūs taču noteikti būsit savu vizīšu laikā pamanījis, ka ar augstu politisku toleranci apveltītajā Latvijā, kurā nepilsoņu ir vien 13%, nav starpetniskas spriedzes, un saprotat, ka Latvijā, tāpat kā Vācijā, Francijā, Igaunijā un citās Eiropas valstīs, kā arī Krievijā, ir viena valsts valoda, bet naturalizācijas procedūru slavē teju visi, kas nav politiski angažēti.
Attiecībā uz to, ka „ekonomika slēgta un Latvija nevar būt tirgus”, kā minēts Jūsu citētās ekonomistes tekstā, tad tas lielā mērā paskaidro Jūsu izpētes grupas impēriskā domāšanā balstītu viedokli, ka bez Krievijas tās kaimiņvalstis nespēj dzīvot un nevarēs attīstīties. Tas neatbilst patiesībai, tomēr manas vēstules formāts man neļauj Jums izvērsti pastāstīt, piemērām, par Igaunijas panākumiem IT jomā vai citiem Baltijas valstu panākumiem ekonomikā. Ceru, ka Jūs personīgi būsit iepriecināts uzzinot, ka pēc atbrīvošanās no PSRS jūga Baltijas valstīm pavēries visas Eiropas un pasaules tirgus, ko mēs uzskatām par ļoti lielu ekonomisku ieguvumu. [..]
Jūsu pētītie sirmgalvji vai tie, kuri kļuvuši par Krievijas propagandas upuriem, visdrīzāk tiešām domā, ka Latvijai vienīgi cittautieši var sniegt padomus, kā dzīvot tālāk. Noprotams, ka Krievijas TV ekrānos degunus iebāzušie postpadomju ļaudis pat neapzinās, cik impēriska, aroganta un augstprātīga ir šāda veida domāšana. Labi, ka Jūs parādat mums – ļaudis ar totalitāras, impēriskas domāšanas iedīgļiem nespēj un nevar sevi no šiem iedīgļiem atdalīt. Varu runāt vien savā vārdā, tādēļ informēju Jūs, ka šāda „lielā brāļa” retorika man uzdzen riebumu, bet saprotu, ka pretīguma izraisīšana ir viens no laikmetīgās mākslas mērķiem. Es tam tiešām negrasos pretoties. Savukārt apgalvojums, ka “Latvija mirst un maksā par savu muļķību un nelietību” ir viens no spilgtākajiem Jūsu citētās ekonomistes apgalvojumiem, kurš apliecina atklātu naidu pret Latviju, kurā Jūs esat uzstājies pārpildītās auditorijās. Paldies, ka savā izpētē to akcentējat, jo mums ir skaidri jāzina un jāredz savas valsts brīvības un neatkarības ienaidnieki.
Visbeidzot atļaujiet jums virtuāli nosūtīt „soda medaļu”, kādas cariskās Krievijas rusificētajā Latvijā 19. gadsimtā pasniedza tiem skolēniem, kuri Latvijas skolās atļāvās runāt latviski. Pieļauju, ka par šādas medaļas eksistenci neesat informēts un ceru, ka Jūsu jaunajā impēriskās domāšanas izpētes projektā tā noderēs.”
