Skandalozais Spānijas tiesnesis stājas Augstākās tiesas priekšā 0
Šodien tiesas priekšā stājas pretrunīgi vērtētais spāņu tiesnesis Baltasars Garsons, kurš apsūdzēts par pilnvaru pārsniegšanu, mēģinot uzsākt tiesisko vajāšanu pret personām, kuras vainojamas cilvēktiesību pārkāpumos, kas pieļauti ģenerāļa Fransisko Franko diktatūras laikā.
Garsons savulaik deva rīkojumu uzsākt izmeklēšanu to 114 tūkstošu personu lietās, kas pazudušas bez vēsts Spānijas pilsoņkarā, kas ilga no 1936. līdz 1939. gadam, kā arī tam sekojošās Franko diktatūras laikā. Viņš apsūdzēts par pilnvaru pārsniegšanu, jo šis rīkojums ir pretrunā ar 1977. gada vienošanos par nacionālo izlīgumu un amnestiju, kura divus gadus pēc Franko nāves deva Spānijai iespēju nodrošināt miermīlīgu pāreju uz demokrātisku valsts pārvaldi. Savukārt Garsons, kura lietu izskatīs Spānijas Augstākā tiesa, apgalvo, ka amnestija, par kuru savulaik vienojās visas lielākās partijas, neattiecoties uz noziegumiem pret cilvēci.
Ja apsūdzētais tiks atzīts par vainīgu, cietumsods viņam nedraud, taču Garsons uz 20 gadiem var zaudēt tiesības darboties tiesu sistēmā, kas faktiski nozīmētu viņa jurista karjeras beigas. Aizstāvības puse gatavojas uzaicināt 22 lieciniekus, kuri uzstāsies to ģimeņu vārdā, kas pilsoņkarā un Franko diktatūras laikā zaudējušas savus tuviniekus, no kuriem daudzi joprojām apbedīti pa visu Spāniju izkaisītos, neiezīmētos kapos. Tiek prognozēts, ka prāva ilgs vismaz mēnesi.
Šī lieta ir kārtējais apliecinājums tam, cik sabiedrību šķeļošs joprojām ir pilsoņkara mantojums, lai gan kopš kopš Franko nāves pagājuši jau 36 gadi. Spānijas sabiedrībā par pilsoņkara cēloņiem un nozīmi joprojām valda dziļa nevienprātība. Konflikts valsti burtiski sašķēla divās daļās, abām karojošajām pusēm izrādot neiedomājamu brutalitāti, un tā sekas izjūtamas arī pēc septiņām desmitgadēm. Garsona kritiķi viņu vaino veco rētu uzplēšanā un centienos gūt mediju uzmanību, atkārtoti ķeroties pie pretrunīgām un skaļām lietām.
