Grāmatas “Viņa un viņš. Mīlestība, attiecības, sekss” daudzveidīgā tematika izklāstīta piecās sadaļās: “Attiecības un es”, “Vīrieša un sievietes iniciācija”, “Mana seksualitāte kā garīgs uzdevums”, “Ko Dievs ir savienojis…” un “Uzdrīkstēties risināt problēmas”. J. Rubenis runā arī par Jēzus seksualitāti un par to, kā “teoloģiskām spekulācijām” viņam pārmet katoļu priesteris Ilmārs Tolstovs: “Jēzus un precējies?! (..) Jēzus ir Dieva Dēls, patiess Dievs un patiess Cilvēks, un neviena no vadošajām konfesijām 2000 gadu laikā nav izteikušas tādas tēzes, kādas izsaka šīs grāmatas autors. Par zaimojošajiem attēliem grāmatas 213. lpp. un 214. lpp. neizteikšos. Tas lai paliek uz autora paša sirdsapziņas.” Attēlā 213. lpp. (kreisajā pusē) ir Ērika Gila darbs “Dieva kāzas” un 214. lpp. Marka Šagāla “Kristus zilās debesis”.
Grāmatas “Viņa un viņš. Mīlestība, attiecības, sekss” daudzveidīgā tematika izklāstīta piecās sadaļās: “Attiecības un es”, “Vīrieša un sievietes iniciācija”, “Mana seksualitāte kā garīgs uzdevums”, “Ko Dievs ir savienojis…” un “Uzdrīkstēties risināt problēmas”. J. Rubenis runā arī par Jēzus seksualitāti un par to, kā “teoloģiskām spekulācijām” viņam pārmet katoļu priesteris Ilmārs Tolstovs: “Jēzus un precējies?! (..) Jēzus ir Dieva Dēls, patiess Dievs un patiess Cilvēks, un neviena no vadošajām konfesijām 2000 gadu laikā nav izteikušas tādas tēzes, kādas izsaka šīs grāmatas autors. Par zaimojošajiem attēliem grāmatas 213. lpp. un 214. lpp. neizteikšos. Tas lai paliek uz autora paša sirdsapziņas.” Attēlā 213. lpp. (kreisajā pusē) ir Ērika Gila darbs “Dieva kāzas” un 214. lpp. Marka Šagāla “Kristus zilās debesis”.
Foto – Dainis Bušmanis

Skandāls luterāņu baznīcā. Arhibīskaps “gandrīz atvainojas”, bet neskaidrības paliek 21

Konventa dalībnieki līdz grāmatas “Viņa un viņš” apspriešanai nemaz netika. Taču katoļu priesteris Ilmārs Tolstovs jau martā “Katoļu Baznīcas Vēstnesī” publicējis savu teoloģisko komentāru, norādot, ka šajā grāmatā nav gandrīz nevienas atsauces uz kādu protestantu teologu, bet ir plaši pārstāvēta to katoļu teologu idejas, kas pieder liberāli plurālistiskajam virzienam: “Domāju, šī ir “pirmā bezdelīga”, jo Eiropā šāda veida plurālistisks un liberāls garīgums ir ļoti izplatīts un, visticamāk, šai grāmatai sekos daudzas citas. Pētot tajā izmantotos literatūras avotus, redzams, ka autors ir atlasījis tieši to katoļu darbus, kuri ar saviem rakstiem un dzīvesveidu vai nu balansējuši uz robežas, kas šķir autentisku Baznīcas mācību no maldiem un herēzijām, vai arī ir konsekventi attālinājušies no Baznīcas sludinātās mācības.” I. Tolstovs raksta, ka J. Rubenis dodot gan “teoloģiskus” pamatojumus genderisma ideoloģijai, gan attaisnojot homoseksuālas attiecības.

“Ārkārtīgi neveiksmīgi, ka kaut ko tādu dara Klusajā nedēļā un Lieldienu laikā. Par to man gandrīz jāatvainojas visai tautai,” sacīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags intervijā LTV, atbildot uz jautājumu, vai viņš ir iepriekš zinājis par Rīgas iecirkņa mācītāju konventu, kurā apspriesta Jura Rubeņa darbība, un pat izskanējis aicinājums izslēgt viņu no baznīcas par “maldu mācībām un praksēm”.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Lasīt citas ziņas

Kas un kāpēc tad īsti notika Klusās nedēļas otrdienā?

Rīgas iecirkņa prāvests Krists Kalniņš sasauca kārtējo sanāksmi jeb konventu. Par tajā spriesto sabiedrība vēlāk uzzināja no Rīgas Lutera draudzes mācītāja Induļa Paiča ieraksta interneta sociālajā tīklā “Facebook”. Varēja pat rasties iespaids, ka luteriskajā baznīcā notiek šķelšanās. Vanaga “gandrīz atvainošanās” izskatās pēc mēģinājuma diplomātiski iziet no neveiklās situācijas un glābt cietušo LELB reputāciju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Konventos tiek apspriesti dažādi jautājumi, man skaidro prāvests K. Kalniņš. Šoreiz izraudzīts temats par Jura Rubeņa darbību tāpēc, ka ap teologa jaunāko grāmatu “Viņa un viņš. Mīlestība, attiecības, sekss” izcēlusies liela ažiotāža (janvārī Latvijas Kristīgā radio direktors Tālivaldis Tālbergs raidījumā “Aktuālā diskusija” izteicās, ka šī grāmata ir jāsadedzina). Vēlāk daudzi draudžu locekļi esot vaicājuši saviem mācītājiem, kas īsti ir ar to grāmatu. K. Kalniņš norāda, ka bijusi sajūta, ka ārpus baznīcas diskusijas par šo grāmatu notiek, bet baznīca savu pozīciju nav paudusi. Tāpēc sanāksmes dalībnieki izlēmuši sākt J. Rubeņa agrāko izdevumu apspriešanu, un konkrēti – uzklausīt mācītāja Aleksan­dra Bites referātu par 2008. gadā klajā laisto Rubeņa grāmatu “Ievads kristīgajā meditācijā”. Lutera baznīcas virsmācītājs Linards Rozentāls man stāsta, ka aicinājumā uz konventu bija teikts, ka Aleksandrs Bite referēs par kristīgo meditāciju. Lai gan meditācija esot ļoti sena kristīga tradīcija, sanāksmē L. Rozentālam radies iespaids, ka te tiek veidots priekšstats, “uz kuru bāzes varētu notikt vienas personas nosodīšana”. “Esmu priecīgs, ka izdevās to aizkavēt,” viņš piebilst.

Cits mācītājs, kurš bija piedalījies konventā (bet sarunā vēlējās saglabāt anonimitāti), sacīja, ka, viņaprāt, jau gadu desmitiem ilgi Juris Rubenis esot aizrāvies ar ķecerīgu literatūru un katolicisko misticismu un baznīca to ilgi un bezatbildīgi piecietusi. Kad sarunas biedram iebildu, ka Lutera draudzes mācītāji aizstāv Rubeni, sekoja atbilde, ka viņi taču ir Rubeņa “garīgā ģimene”.

Konventa dalībnieki līdz grāmatas “Viņa un viņš” apspriešanai nemaz netika. Taču katoļu priesteris Ilmārs Tolstovs jau martā “Katoļu Baznīcas Vēstnesī” publicējis savu teoloģisko komentāru, norādot, ka šajā grāmatā nav gandrīz nevienas atsauces uz kādu protestantu teologu, bet ir plaši pārstāvēta to katoļu teologu idejas, kas pieder liberāli plurālistiskajam virzienam: “Domāju, šī ir “pirmā bezdelīga”, jo Eiropā šāda veida plurālistisks un liberāls garīgums ir ļoti izplatīts un, visticamāk, šai grāmatai sekos daudzas citas. Pētot tajā izmantotos literatūras avotus, redzams, ka autors ir atlasījis tieši to katoļu darbus, kuri ar saviem rakstiem un dzīvesveidu vai nu balansējuši uz robežas, kas šķir autentisku Baznīcas mācību no maldiem un herēzijām, vai arī ir konsekventi attālinājušies no Baznīcas sludinātās mācības.” I. Tolstovs raksta, ka J. Rubenis dodot gan “teoloģiskus” pamatojumus genderisma ideoloģijai, gan attaisnojot homoseksuālas attiecības.