Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
16. aprīlis, 2012
Drukāt

Skandināvu labais piemērs

Lasītājiem vaicāju, kam, pēc viņu domām, būtu jāveicina nodarbinātība, jāveido jaunas darba vietas, lai cilvēkiem būtu kur strādāt.


 

* Juris Zeltiņš (70 g. v.) Viesītē: “Ar pašreizējiem nodokļiem ekonomiku nepacelsim, jaunu darba vietu nebūs. Vairs nav tādu lauku produkcijas pārstrādes uzņēmumu, kādi agrāk bija visā Latvijā un gandrīz katrā pagastā. Mēs, vecie, lasījām ogas un vedām uz cehu. Bija kur likt izaudzēto, tagad varam mest krūmos. Ministra Dūklava laikā izkaroja tiesības celt jaunu piena pārstrādes rūpnīcu, bet kas atbalstīs Latgalē linu fabriku, kad sāks strādāt kaņepju pārstrādes rūpnīca?”

* Jānis Būmanis Ķegumā: “Pašlaik cilvēki tiek radināti neko nedarīt, dzīvot no pabalstiem, dāvanām. Nupat apciemoju Malnavas tehnikumu. Tur apkopēja staigā un lasa skolēnu nomestos papīrus. Biju pārsteigts – kāpēc ne paši audzēkņi? Nē, viņi to nedrīkstot darīt. Bet, ja no mazām dienām neradina pie darba, atbildības, kas dienās izaugs? Sliņķi, kas visu gaidīs gatavu, bez pašiniciatīvas.”

* Ernests Birznieks (81) Aizputē: “Darbs ir! Problēma – nav kas maksā. Kārlis Ulmanis savulaik aicināja audzēt un ražot, solīja – mēs pirksim. Tā arī bija. Tagad vari ražot, ko gribi, nevienam neko nevajag. Aizputei maizi ved no Daugavpils. Bet mūsu apkārtnes ceptuves un mazie uzņēmumi likvidēti. Kāpēc šodien tie nevarētu strādāt?”

* Guntis Ranka (82) Rīgā: “Uzskatu, ka valdībai vairāk jāatbalsta uzņēmējdarbība. Taču paši cilvēki uz vietām ir pasīvi. Maz ir tādu, kas kaut ko veido. Uzņēmēji atzīst, ka izveidot ražotni esot sarežģīti – jāpārvar liela birokrātija, jākārto daudz papīru un naudu arī vajag.”

* Maija Gablika Jūrmalā: “Vai valsts ir veidojusi darba vietas? Nav! Bet tieši šim mērķim vajadzēja izmantot aizdevuma miljardus. Vai nevarēja atjaunot ražotnes, lai būtu kur cilvēkiem strādāt? Tagad grib pensijas vecumu paaugstināt līdz 65 gadiem. Manai vedeklai ir 56 gadi, viņa ļoti ilgu laiku bija bez darba. Pabeidza kursus, kur apmāca bez darba palikušos, un tagad ar lielām pūlēm dabūja darbu veikalā. Nav zināms, uz cik ilgu laiku. Vai pirmspensijas cilvēkiem būs kur strādāt?”

* Vēsma (81) Alūksnē: “Katrā pagastā kaut ko var uzsākt, tikai pašiem jādomā, ko. Tiesa, viss prasa arī naudu. Taču izeju vienmēr var atrast. Man pašai, aizejot pensijā, sākās otrā dzīve. Nodevos zīmēšanai, rakstīšanai, tagad man jau izdotas 32 grāmatas – gan dzeja, gan romāniņi, arī atmiņas par mana tēva dzīvi. Komponēju dziesmas, mācu bērniem zīmēt, bet savā laikā audzēju kāpostus.”

* Gunārs Kamerāts Bauskas novadā: “Valdībai vajag ņemt šo lietu savās rokās. Ražošanu vajag balstīt uz mazajiem uzņēmējiem, sīkražotājiem, mikrouzņēmumu veidotājiem, lai valstī atjaunojas rosība. Lai pašvaldības mudina un morāli atbalsta cilvēkus, kuri vēlas kaut ko darīt. Cik fermu izputināts, ēkas stāv tukšas, nekas nenotiek. Bet tur varētu izvērsties.

Vēl viens nosacījums – ekonomiku nedrīkst saistīt ar politiku. Tā, kā tas nupat notika ar pasažieru vilcieniem. Izniekots laiks, milzīgas naudas summas, ko varēja ieguldīt ekonomikā.

Pašvaldības nodarbinātībai velta ļoti mazu uzmanību. Ja ekonomiski tas izdevīgi, līgumi jāslēdz, neskatoties, kādas partijas krāsas pārstāv investors.

Iedzīvotāji arī rīkojas neizprotami. Ārzemnieks uzcēla lielu cūku fermu. Nu visi protestē, ka smird, ka indē nost. Ražotāju dzen projām, bet vai cūciņu bez smakas var izaudzēt? Ekonomika atkal stāv uz vietas.”

* Staņislavs Ružāns Nīcgalē: “Pie mums Latvijā ne valdība, ne pašvaldības nedrīkst veidot ražošanas uzņēmumus. Kāpēc tā? Ārzemēs, konkrēti Skandināvijas valstīs, ir pretēji – iniciatīvu uzņēmumu veidošanā izrāda tieši pašvaldība. Atvēl līdzekļus, atrod gados jaunus cilvēkus un arī līdzekļus. Kopā ar jauno cilvēku izveido uzņēmumu. Kad ražošana aiziet, privātais uzņēmējs atpērk pašvaldības daļu, bet tā par šo naudu atkal veido nākamo uzņēmumu ar nākamo jauno cilvēku. Šāda sistēma, pirmkārt, iedrošina iedzīvotājus ķerties pie uzņēmējdarbības, otrkārt, visas nepieciešamās birokrātiskās procedūras paveic pati pašvaldība. Gados jaunajam cilvēkam tas prasītu laiku un nervus. Treškārt, bankas jaunajam cilvēkam kredītu uztic tāpēc, ka pasākumā iesaistīta pašvaldība. Tas visiem rada drošības sajūtu un veicina uzticību.

Šī sistēma būtu ļoti noderīga mūsu lauku apvidos. Kāpēc mūsu pašvaldības tā nevarētu rīkoties, lauku cilvēku pamudināt, rosināt, atbalstīt? Partijām darba vietu veidošana ir tikai lozungs pirmsvēlēšanu laikā.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+