Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
23. septembris, 2015
Drukāt

Skandināvu senkapi pie Kuldīgas apstiprina pieņēmumu par vikingu koloniju arī dziļāk Latvijas iekšzemē (4)

Foto: "Archeo" Facebook kontsFoto: "Archeo" Facebook konts

Lapsu senkapi Kuldīgas pievārtē.

Šīs vasaras sākumā veiktie arheoloģiskie izrakumi skandināvu senkapos Kuldīgas pievārtē snieguši apstiprinājumu pieņēmumam, ka vikingi tagadējās Latvijas teritorijā mitinājušies ne vien piekrastē, bet arī tālāk cietzemē, aģentūru LETA informēja izrakumu vadītājs arheologs un SIA “Archeo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lūsēns.

Pirmais nejaušais tā dēvētās bruņurupuču saktas atradums Kuldīgas apkaimē fiksēts jau 1932.gadā, taču nekādi izpētes darbi šajā vietā nav sekojuši, līdz pagājušajā gadā kāds Otrā pasaules kara mantojuma meklētājs Veckuldīgas pilskalna apkaimē arī uzgājis seno skandināvu rotaslietas un par to paziņojis Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai.

Divas nedēļas šī gada maijā un jūnija sākumā Lapsu senkapos Kuldīgas pievārtē veikti arheoloģiskie izrakumi desmit atsevišķos laukumos, kuru kopējā platība bija ap 100 kvadrātmetriem. Senkapos atrakti divu skandināvu sieviešu un četru vīriešu apbedījumi, kas aptuveni datējami ar 9.gadsimta otro pusi vai 10.gadsimta sākumu. Senkapos Kuldīgas pievārtē atrastās sieviešu rotas – lācgalvu saktas – ļauj ar lielu ticamības pakāpi uzskatīt, ka tur apbedīti ieceļotāji no Gotlandes, jo šī rota ir izteikti raksturīga gotlandiešiem. Gotlandē atrasti vairāki tūkstoši lāčgalvu saktu, bet kontinentālajā Zviedrijā – tikai ap 100, norādīja izrakumu vadītājs. Ugunskapos pie Kuldīgas atrasti arī citu skandināvu rotu fragmenti, šķēpu uzgaļi, keramikas lauskas u.c. priekšmeti.

Lapsu senkapi kopš šī gada aprīļa atzīti par valsts nozīmes arheoloģijas pieminekli.

Lai gan pati vikingu apmetnes vieta Kuldīgas apkaimē vismaz pagaidām nav atrasta, tomēr arī šie ugunskapi sniedz būtisku liecību par to, ka vikingi Latvijas teritorijā mituši arī daudz tālāk cietzemē, uzsvēra Lūsēns. Līdz šim lielākā zināmā skandināvu kolonija Latvijas teritorijā ir Grobiņā, pie Ālandes upes, atsevišķi skandināvu apbedījumi atrasti arī Ventspils novada Zlēkās. Lūsēns pieļauj, ka nākotnē jaunas liecības par vikingu klātbūtni Kurzemē varētu atrast, turpinot izrakumus teritorijās gar Kurzemes lielākajām upēm – Ventu un Abavu.

Jau ziņots, ka šodien Kuldīgas novada domes lielajā zālē arheologs Mārtiņš Lūsēns iepazīstināja ar iegūtajiem pierādījumiem par seno skandināvu klātbūtni Kurzemē.

Arheologs informēja arī par jaunākajiem atradumiem pie Kuldīgas Svētās Trīsvienības katoļu baznīcas un Kuldīgas novada sporta skolas kvartālā, kur pašlaik norisinās rekonstrukcijas un jauna peldbaseina būvniecības darbi.

Šā gada jūnijā Kuldīgas pusē notika apjomīgi arheoloģiski izrakumi, kuros arheologiem izdevās atrast skandināvu kapulauku netālu no Kuldīgas, pie Veckuldīgas pilskalna.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Vajag pārtraukt murgot un nodarboties ar kaitniecisku demogoģiju.Pirkārt vikingi bija bandīti,laupītāji un vergu tirgotāji.Baltu zemēs tādi nesodīti savu degunu nebāza,ja negribēja dabūt pa kumpu.

  2. Nabas ezerā ūdenlīdēji arī ir uzgājuši vikinga laivas vraku

  3. legali posta senkapus

  4. Ak tad gotlandieši saucami par vikingiem? Pat ja viņu apbedījumu atrod mūsdienu Zviedrijas teritorijā?

Draugiem Facebook Twitter Google+