“Skaņu mežā” – vokālie improvizētāji Fils Mintons un Odrija Čena 0
Nepieradinātās mūzikas un saistītās mākslas festivāla “Skaņu Mežs’2014” pirmajā koncertvakarā – 10. oktobrī – uzstāsies ekscentrisks vokālo improvizētāju duets angļa Fila Mintona un ķīniešu izcelsmes amerikānietes Odrijas Čenas sastāvā. Mūziķi darbojas brīvās improvizācijas žanrā, un viņu priekšnesumi nesagatavotiem klausītājiem var šķist radikāli vai pat vājprātīgi, taču šo improvizētāju daiļrades pamatā ir vēlme izpētīt tā saucamās alternatīvās vokālās tehnikas, kā arī izzināt “brīvības” jēdzienu mūzikā.
Fils Mintons un Odrija Čena ir vokālo improvizētāju duets, kas strādā ar netradicionālajām vokālajām tehnikām un savos priekšnesumos neizmanto elektroniskus efektus. Viņu kopā radīto mūziku apvieno savadabīga izpratne par skaistumu, un to var raksturot kā citpasaulīgu vai pat viegli biedējošu. Dueta pirmais albums ar nosaukumu “By the Stream” tika laists klajā 2013. gadā izdevniecības “Sub Rosa” paspārnē. “Sub Rosa” ir beļģu izdevniecība, kas ir pazīstamāka ar drošāko un kritiski augstāk vērtēto mūzikas eksperimentu dokumentēšanu un ir zināms kvalitātes standarts jaunajā mūzikā.
Fils Mintons ir strādājis dažādos žanros, taču ir vislabāk pazīstams kā unikāls Eiropas brīvās improvizācijas pārstāvis. Savulaik spēlējis trompeti, taču lielāko daļu savas karjeras strādā ar balsi. Mintons savā dramatiskajā baritonā dziedājis daudz literāru tekstu, sākot ar Viljama Bleika, Daniila Harmsa un Josifa Brodska dzeju un beidzot ar fragmentiem no Džeimsa Džoisa “Finegana vāķēšanas”, tomēr vislabāk ir pazīstams ar saviem “brīvformas” darbiem gan solo improvizācijās, gan sadarbības ar Saimonu Nabatovu, Okjungu Lī, Džonu Bučeru un daudziem citiem. Neskatoties uz mūziķa acīmredzamo piederību mūzikas avangardam, 1988. gadā “International Jazz Forum” atzina viņu par labāko vīriešu kārtas dziedātāju. Šogad Mintonam izpildīsies 74 gadi.
Odrija Čena ir ķīniešu-amerikāņu mūziķe, kas dzimusi zinātnieku un inženieru ģimenē netālu no Čikāgas 1976. gadā. Čellu Čena sāka apgūt jau 8 gadu vecumā, savukārt, sasniedzot 11 gadu vecumu, sāka eksperimentēt arī ar balsi. Čena akadēmiski apguvusi abus savus instrumentus – gan čellu, gan vokālu – un saņēmusi grādu senajā mūzikā, taču ap 2003. gadu mūziķes radošajā domāšanā notika apvērsums, un viņa sāka strādāt ar pieeju, ko pati sauc par “individuāli patiesāku estētiku”. Čena savus visbiežāk improvizētos priekšnesumus mēdz papildināt ar analogo elektronisko instrumentu pielietojumu.
