Publicitātes foto

“Skaņu mežā’2016” – frīdžeza ikona Čārlzs Geils 1

14. oktobrī nepieradinātās mūzikas festivāla “Skaņu mežs’2016” ietvaros mūzikas namā „Daile” uzstāsies frīdžeza ikona Čārlzs Geils, ko medijs “The Village Voice” nodēvējis par „avangarda džeza titānu”, bet žurnāls “The Wire” – par „šībrīža karali starp Ņujorkas tumšādainajiem frīdžeza spēlētājiem”. Saksofonists uzstāsies trio ar britu brīvās improvizācijas mūziķiem – bundzinieku Rodžeru Tērneru un vairākkārtējo festivāla viesi, kontrabasistu Džonu Edvardsu. Šī, iespējams, būs pēdējā reize, kad mūziķi spēlēs kopā.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Žurnāls “The New York Times” raksta, ka Čārlzs Geils „proponē tādu frīdžezu, kas ir raupjš, kaislīgs, skaidri strukturēts un brīnišķīgi netverams”. 77 gadus vecais Geils ir viens no nozīmīgākajiem Alberta Ailera un vēlīnā Džona Koltreina tradīcijas turpinātājiem mūsdienās. Viņš vienlaikus ir uzskatāms arī par noslēpumaināko un pretrunīgāko Ņujorkas „loft” scēnas personību. Praktiski nekas nav zināms par Geila dzīvi līdz pat astoņdesmito gadu vidum – 1973. gadā viņš ir manīts spēlējot bundzinieka Rašida Ali grupā, taču visa pārējā viņa biogrāfija līdz pat pirmajiem ierakstiem vēl aizvien palikusi noslēpumā. Aptuveni divdesmit gadus no savas dzīves Geils pavadījis kā bezpajumtnieks un ielu mūziķis, taču, pateicoties astoņdesmito gadu beigās nākušajai atzinībai, šobrīd jau dzīvo vienistabas dzīvoklī Manhetenā. Pieradis pie ielu mūziķa dzīvesveida, Geils gan vēl joprojām mēdz spēlēt uz ielām – pat lietainos vakaros. Geils ir atzīts par virtuozu tenorsaksofonistu – kritiķis Kriss Kelsijs raksta, ka viņa spēlēšanu raksturo „kliedzoša multifonika, gigantiski lēcieni intervālos un pārsteidzoša veiklība visos sava instrumenta reģistros (it īpaši altissimo)”. Tajā pašā laikā Geils eksperimentē arī ar citiem instrumentiem, proti, vijoli, perkusiju, kontrabasu un (visbiežāk) klavierēm.

Geils ir bēdīgi slavens ar ekscentrisku uzvedību koncertos. Viņš mēdz neparedzami kāpt uz skatuves klauna tērpā un papildināt mūziku ar sirreālu pantomīmu, iejūtoties sava alter-ego Streets The Clown ādā , vai arī uzstāšanās laikā izvērst sprediķiem līdzīgas, kristīga misticisma piesātinātas ugunīgas runas, kurās pauž radikāli konservatīvas domas par dzimumu līdztiesību, geju un lesbiešu tiesībām un citiem jautājumiem. Saskaņā ar medijos pausto informāciju, Geils pēdējo gadu laikā šādu provokatīvu socio-politisko dimensiju vairs savos koncertos neievieš.

CITI ŠOBRĪD LASA

Žurnāls “The Wir”e Geila trio albumu „Streets” nodēvēja par vienu no 50 labākajiem 2012. gada mūzikas ierakstiem, savukārt Vision Festival – ASV galvenā norise frīdžeza jomā – 2014. gadā Geilam piešķīra balvu par mūža ieguldījumu.

“Skaņu mežā” Geils sadarbosies ar britu brīvās improvizācijas mūziķiem Džonu Edvardsu un Rodžeru Tērneru – šī grupa krietni atšķiras no citiem Geila projektiem, it īpaši Geila „pamata” trio, kas pēdējos gados ir vairāk atvērts džeza mūzikas ietekmēm. Trio ar Edvardsu un Tērneru turpretī tiecas pēc agrīnajai Geila mūzikai raksturīgās atonalitātes un ugunīguma.

Jāatzīmē, ka personīgu (ne muzikālu) iemeslu dēļ šis koncerts Rīgā varētu būt pēdējais gadījums, kad minētie mūziķi spēlē kopā.

Kontrabasistu Džonu Edvardsu ievērojamais britu džeza un rokmūzikas kritiķis Ričards Viljamss nodēvējis par virtuozu, kuram nav bijis precedentu improvizētajā mūzikā. Edvardss kā spēlētājs neatlaidīgi apliecina savu daudzpusību, uzturēdams radošas attiecības ar daudzveidīgu virkni frīdžeza un brīvās improvizācijas mūziķu. Viņš iepriekš Skaņu mežā jau ir uzstājies kopā ar Pēteru Brocmanu un Vadadu Leo Smitu.

Rodžers Tērners pārstāv britu improvizētāju „otro paaudzi”. Pirmie ieraksti ar Tērnera piedalīšanos tika izdoti septiņdesmito gadu beigās un līdz pat šīs desmitgades pirmajai pusei viņš apzināti nekad nav spēlējis frīdžezu, pieturoties pie smalki un intuitīvi veidota, neritmiska un abstrakta bungošanas stila, kas, saglabā nervozitāti un dzīvīgumu gan intensīvā, gan ļoti klusā un pauzēm pilnā spēlēšanas veidā. Pēdējā laikā gan Tērners periodiski sācis eksperimentēt, saspēlējoties ar frīdžeza mūziķiem un atvasinot šai mūzikai pielāgotu bungošanas manieri. Festivālā Skaņu mežs tiek atzīmēta Tērnera 70 gadu jubileja, tāpēc bundzinieks tā ietvaros piedalīsies divos priekšnesumos – jau minētajā trio ar Geilu, kā arī duetā ar vācu elektronisko mūziķi Tomasu Lenu.