Mobilā versija
Brīdinājums +11.5°C
Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends
Trešdiena, 18. oktobris, 2017
22. septembris, 2017
Drukāt

Monika Zīle: Zemnieki noklusē būtisku apstākli (25)

Foto - LETAFoto - LETA

Nedēļas sākumā, kad ciklons “Tomass” bija nopietni pievērsies Kurzemei, lēnītēm stūmos pa zemes ceļu, kurš Saldus–Ezeres asfaltu savieno ar Silaiņiem. Priekšpusdienā stiprā lietus atmiekšķētie brauktuves kilometri diktēja tikai laika apstākļiem nepieciešamu piesardzību. Bet, nokrišņiem turpinoties, naktī šis ceļš braucējiem gan varētu sagādāt nepatikšanas, domāju, vērojot dažu ieplaku peļķes acu priekšā pārtopam ezeriņos, kuru līmenis saplūda kopā ar lāmām uz abās pusēs apstrādātajiem laukiem. Zemes īpašnieki te, par katras pēdas intensīvu apsaimniekošanu rūpējoties, ardami tīrumiem bija pievienojuši arī grāvju tiesu. Iespējams, tā nolēmuši apkarot nezāles, kas bagātīgi zeļ pie šādiem ceļiem palikušajās ūdens noteces vietās. Ja valsts šoseju un tām līdzīgu brauktuvju tuvumā vasarā tomēr manāmi suņuburkšķu pļāvēji un krūmu cirtēji, tad pie pašvaldību nozīmes ceļiem šī apkope jau sen skaitās lieka greznība. To apkārtnē dzīvojošie radināti vienkārši pārciest gadalaiku maiņas klizmas. Visi taču saprot, ka grāvju pieskatīšanas izdevumi nozīmētu robus citās, galvenokārt sociālās jomas ailēs. Turklāt nedzīvojam dabas kataklizmu joslā un pa gariem laikiem uznācis viens stipru lietavu periods nenozīmē, ka tā būs norma nākamgad, vai ne? Tiesa, pašvaldība varētu biežāk piekodināt zemes īpašniekiem nedzīt vagu līdz ceļa malai. Taču mūsdienās katrs saimnieks laukos zelta cenā un pelnījis paldies jau par to vien, ka šeit joprojām darbojas, bet atcerēties ulmaņlaikus ar toreiz pastāvošo un pagastu amatpersonu pieskatīto vietējo ceļu uzturēšanas stingro kārtību ir drusku vecmodīgi.

Lai cik automašīnām draudīgas būtu pēkšņi saradušās nezināma dziļuma lāmas uz parasti normāla zemes ceļa, tās nav salīdzināmas ar postu, ko šoruden piedzīvo Latgales lauksaimnieki, kuriem plūdos noslīka gan raža, kad attīstības plāni. Nu, protams, nebija apdrošināšanas līgumu. Nevaram atļauties – tā saka visu novadu zemnieki, tomēr noklusējot vienu būtisku apstākli. Piemēram, vērtējot lietavu nodarītā zaudējuma atlīdzināšanas pieprasījumu, apdrošinātāja pārstāvji secinātu, ka saimnieks no savas puses nav darījis gluži visu, lai stihijas nazis grieztu nesāpīgāk. Ļoti maz šodien laukos tādu, kuri kaut cik pieskata vēl padomju gados ierīkotās meliorācijas sistēmas, par kopšanu nerunājot, man atklāti sacīja lielu platību īpašnieks no Vidzemes, kur lijis saudzīgāk. Lai gan šos liekā mitruma aizvadīšanas tīklus grūti saukt par zemes ierīcības paraugiem, saudzīgu attieksmi baudot, tie saimniekiem ietaupītu dažu galvassāpi. Tagad visiem, kuri ņems pie sirds dabas skarbo mājienu par laika apstākļu iespējamo negantumu un mēģinās saglābt arī meliorācijā vēl glābjamo, nāksies kādus citus nodomus svītrot. Bez šaubām, finansējums zemes ierīcībai atspoguļosies lauksaimniecības produktu cenās. Tā kā ilūzijas par lētu iztikšanu ar pašu valstī ražotu pārtiku jāatmet.

Šīs vasaras nogale aptumšojusi arī nesen populāro saukli par Latviju kā zaļāko valsti pasaulē. Tas nu sāk izklausīties pēc melnā humora, dzirdot par legālu un nelegālu drazu kalniem, kas nežēlīgi izgaismo gan mūsu saimniekošanas kārtību, gan patieso attieksmi pret vidi. Uz šī fona lielās pavasara talkas, kad tūkstoši jestru apkopēju gavilēdami dodas savākt pašu pieļauto šmuci, daudz vairāk atgādina brīvdabas šovu nekā nopietnu kustību, kas mudinātu sabiedrību saprast, ko nozīmē būt patiesiem savas zemes saimniekiem un cik tas maksā.

Pievienot komentāru

Komentāri (25)

  1. Teksts ir grūti uztverams, pārāk izpušķots, 3x jāpārlasa, lai saprastu ko autore gribēja pateikt. Avīžraksts, tomēr, nav romāns, tas nu būtu jāsaprot

  2. Nu bet ja lauki Latgalē applūda pārplūstot upēm, tad ir jautājums, kāpēc upes tik pēkšņi pārplūda? Atbilde ir, jo nokrišņu ūdens pa meleorācijas sistēmām nekavējoties nonāca upēs. Sakārtojiet to meleorāciju gan, lai pie nākamajām lietavām ūdens pieplūdums upēs būtu vēl lielāks un vispār nones tiltus.

  3. Es agrāk audzēju gaļas lopus.Siena sagāde maksāja tik dārgi un smagi,ka neatļāvos pamest uz lauka rulonus ilgāk par trijām dienām. Kas notiek tagad? Ruļļi mētājas mēnešiem,īpašnieki pēc tam žēlojas,ka sapuva un prasa kompensēt pašu neizdarību.

  4. Ir jābūt zemniekam,nevis žurnālistam,kurš kaut kad senāk ir ōstījis lauku gaisu.Zemkopība prasa lielus ieguldījumus un viena no tām ir meliorācija.

  5. ”ilūzijas par lētu iztikšanu ar pašu valstī ražotu pārtiku”
    ——————————————————————–
    Kas tad tas ? 😀 Pašu valstī ražo lētu pārtiku ? Tad kāpēc pārdod pa dārgo , ja ražo pa lēto ?

  6. Ko dot ,savu gràvju tīrīšana un trubu tīrīšana ,ja blakus saimnieko pilsētnieks kas nedara neko,vai zviedrs kas apstàda laukus ar mežu? Sakārtot lietas vajag valstiski…..vai man Monika iet ar dakšām uz pilsētu…un kas tīrīs valsts notekas? Nekur neko nevar cirst upes malās ,visur priekšā zaļie……palienes pļavās pat krūmus cirst gràvjos nedrīkst ….saņēmu zaļo bridinājuma vēstuli……

  7. Monika ! Tu strādā kādā Apdrošināšanas kantorī ? Tak visi jau zina, ka apdrošinātāji ir priviliģēti. Gribēs izmaksās apdrošināšanas prēmiju, bet negribēs – parādīs pigu. Bet apdrošināšanas iemaksas vienmēr būs fantastiskas un nereālas. Ja, vispār, piekritīs apdrošināt. Ko, Tu te reklamē ? Ej meklē muļķus citur.

    • Pieļauju , ka reklamē tādu lietu , kas tajos , tā teikt , stagnācijas laikos saucās – meliorācija ! Ir arī kas par to dzirdēts ?

  8. Pirmkārt savs mājasdarbs jāizdara valstij-jāsakopj valsts nozīmes ūdenstilpnes. Protams, ne visi zemnieki kopj savas-bet, ja to nedara valsts, kad pat tie, kas tās kopj ir bezspēcīgi-jo ūdenim vienkārši nav kur notecēt.

  9. “populāro saukli par Latviju kā zaļāko valsti pasaulē” … lieto tai sakarībā, ka Latvijā “zaļajiem ” vislielākā politiskā vara pasaulē. Bet tas būs līdz laikam, kad cilvēki sapratīs, kas par “Trojas zirgu” patiesībā ir ar labiem nodomiem vainagotā “zaļā domāšana”. Bet tam vajag laiku un kādu lielu klupienu… . Lai Dievs dod ātrāk… .

  10. ja par ceļiem un grāvjiem Atbildēt

    mums te blakus zemes ceļam pēkšņi izdomāja ka grāvjus vajag milzigus rakt, nu saprotams ka naudas pārsuknešanas projekts jo ceļs nekad nav bijis slapjš, ir virs videjā zemes līmeņa un nekad ne vismazākās problēmas ar ūdeni. pirmkārt ceļu sašaurināja tos grāvjus rokot, otrkārt visu zāli protams ar visām saknēm noraka. ceļa malām un grāvim vairs nav satura un kā jau bija gaidāms tad šajās lietavās ceļu izskaloja, vietām vispār pārrāva, vietām lidz pus ceļam noskaloja. vienkārši lieliski, labu ceļu sadirsa mēneša laikā , bet nu ir grāvji abās pusēs:) tik ceļa vairs nav

  11. tana šoreiz iebrauca pavisam auzās Atbildēt

    fiziku skolā nav mācijusies un ari galva nestrādā – ŪDENIM IR UZ KAUT KURIENI JĀNOTEK.
    ja pļavā ir jau dīķis un tas apvienojas ar dīķi otrā pusē un pārpludina ceļu kā tanta apraksta, tad roc kaut 10 metru grāvi, ūdenim nav jau uz kurieni tecet, tāpec pārmest ka zemnieks grāvi pļavai klāt piearis (kas normāla grāvja gadijumā nemaz nav iespejams tikai tad ja tas ir simbolisks) un tāpec ceļš pludo ir vienkārši pastulbi. tāpat par tām melor’\acijas iekārtām kas neesot uzturetas kārtibā. tur viss ir 2 metri zem ūdens, un ūdenim reāli nav kur notecet, nekāda melorācija nevar to aizvadit prom.
    tā ka pirms rakti muļķibas nu vismaz parunā ar kādu kas mazliet orentējas jautājumā

    • Noskaidro – vai tas bija Vienotības Piebalgs, kurš atcēla obligāto fiziku – nu brinās…. kāpēc nesaprot – trūkst pamatzināšu arī par fizikāliem procesiem…Tad sekos ķīmija…

    • Tieši tā, ja mazliet zinātu fiziku, ģeogrāfiju, dabas mācību,tad saprastu, kas ir zemes noguluma ieži to kārtas, ko dod māla slānis, kas ir līdzenums mazāks vai pavisam liels, kāpēc veidojas purvi , kas ir palienes, kāpēc līst lietus un kur paliek lietus ūdens, kas ir savienoto trauku princips un kā tas darbojas utt.

  12. pavasara talkas ir priekš zīmēšanās un seksa kontaktu dibināšanas :))

  13. Bet ja pagasta ceļi pārsvarā visur jau ir zemāk par tīrumu, tad ko man darīt,norakt tīrumu vai???

  14. Vismaz šoreiz autorei taisnība. Lai vai kāda tā meliorācijas sistēma bija, bet saglabāt to pašu – gan jau . Un re tagad ar cepurīti pie baznīcas durvīm.

  15. Cangali stiepa gumiju ar razas novaksanu.kurzemnieki bija novaakusi.ai slinkie cangale

  16. “…un cik tas maksā.” Pareizi, sociālisms ir beidzies, – gribi sestdienas talkas rīkot, maksā ragā!
    Zīmīgs notikums, kad godīgs pilsonis vēlas dzimto zemi no nezālēm attīrīt. Lūgtum, projekts, plāns jāapstiprina, n-tie zīmogi jādabū:
    ” Maestro Pauls sakopj Baltezera krastu – tas izrādās pārkāpums ” (Lsm.lv)

    • Ku tu ta čiuļ pļiutej. Ražu var novākt tikai tad kad tā ir gatava un ļauj laika apstākļi, neviens nesēžu un negaida. Ja nezini, tad nestāsti pasakas, arī Kurzemē citiem vēl tagad raža līdz galam nav novākta.

      • Čuilis izsauc čangali uz biksēm

        • ko Jūs te apsaukājās, labāk runāt par darbiem kas jādara, lai meliorācijas grāvjus var iztīrīt un sakopt,lai turpmāk ūdens zin savu vietu-grāvī. Vēl jau jāpasaka paldies dieviņam, ka pie mums šogad tikai plūdi,nevis kā pasaulē posta darbi ar cilvēku upuriem

Roberts Zīle: Nedrīkstam palikt vienaldzīgi (13)Katalonijas centieni iegūt neatkarību no Spānijas izraisījuši pretrunīgu reakciju Eiropā: vieni atbalsta kataloņu tiesības uz pašnoteikšanos, bet citi uzskata, ka Katalonijas atšķelšanās radīs bīstamu precedentu un uzkurinās separātisma tendences.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Pirms aiziešanas atslēdziet elektrību koģenerācijas stacijām!

Ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, kurš pagājšnedēļ paziņoja, ka pametīs darbu valdībā, lai  vadītu “Vienotības” Saeimas frakciju, pēc šīs svētdienas TV3 raidījuma “Nekā Personīga” jāķeras pie vēl kāda grūta darba.

TV raidījumā izskanēja bažas, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Raidījums atklājis vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS “Sadales tīkls” testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumos nākamajos 10 gados. Ministrs uzdevis Ekonomikas ministrijas kontroles grupai ar ekspertiem nekavējoties veikt pārbaudes. Tāpat pārbaudi uzdots veikt SIA “Rīgas enerģija” apjomīgajā koģenerācijas stacijā Vestienas ielā 2, Rīgā. Šis uzņēmums saistīts ar uzņēmēju Māri Martinsonu. “Nekā Personīga” esot zināms, ka šī stacija nav nodota ekspluatācijā, un ir aizdomas, ka pārbaudes tests varētu nebūt noticis godīgi.

Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis uzdevis ministram sadarbībā ar Iekšlietu ministriju nekavējoties veikt pārbaudes. Līdz šā gada 30. oktobrim jāziņo par plānoto rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (3)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Laima Geikina: Vai mēs vēlamies pārmaiņas izglītībā? (15)"Kurš no jums ir bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu!" (Jņ 8:7)
Draugiem Facebook Twitter Google+