×
Mobilā versija
Brīdinājums +16.8°C
Janīna, Linda
Otrdiena, 21. augusts, 2018
14. jūnijs, 2018
Drukāt

Skarbie noteikumi par minimālo skolēnu skaitu: cik skolu tas skars? (12)

Foto - LETA/Evija TrifanovaFoto - LETA/Evija Trifanova

Ilustratīvs foto.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šodien iesniegusi izskatīšanai valdībā noteikumus, kas paredz, kādam vajadzētu būt minimālajam skolēnu skaitam vidusskolu klasēs.

Valdība šādus noteikumus jau bija pieņēmusi, taču pagājušajā gadā Satversmes tiesa tos pasludināja par konstitūcijai neatbilstošiem, jo Saeima nebija devusi valdībai uzdevumu izvirzīt šādas prasības skolām. Tagad likums mainīts un parlaments bija devis valdībai uzdevumu šādus noteikumus izstrādāt. Iecerētais regulējums paredz vēl stingrākas prasības par minimālo skolēnu skaitu nekā bija Satversmes tiesas atceltajos noteikumos.

IZM ierosina noteikt, ka lielo pilsētu skolās 10. līdz 12. klasē būtu jābūt 138 skolēniem un katrā klasē vismaz 25 skolēniem. Savukārt Pierīgā – Ādažu, Babītes, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Inčukalna, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Saulkrastu un Stopiņu novados, kā arī reģionālās nozīmes attīstības centra pilsētās prasīti 22 skolēni klasē un 120 klašu grupā. Pārējās skolās varēs būt 20 skolēni klasē un 54 klašu grupā. Īpašs regulējums attieksies uz skolām, kurām attālums līdz tuvākajai citai vidusskolai ir vismaz 25 kilometri un skolām, kas īsteno vispārējās vidējās izglītības programmu, pamatojoties uz Latvijas divpusēju vai daudzpusēju starptautisku līgumu, piemēram, poļu, igauņu un lietuviešu vidusskolām. Šajās skolās varēs būt tikai 12 skolēni klasē un 33 klašu grupā.

IZM norāda, ka, pieņemot šādu regulējumu, tiks veicināta skolu tīkla sakārtošana. Proti, pašvaldībām nāksies slēgt, apvienot vai pārveidot par pamatskolām tās izglītības iestādes, kurās skolēnu trūkst.
Noteikumu projekts arī paredz, ka maksimāli pieļaujamo skolēnu skaitu noteiks izglītības iestādes vadītājs, ņemot vērā normatīvo aktu prasības par minimālo platību viena izglītojamā vietai mācību telpās, kā arī pedagogu pedagoģiskā un atbalsta personāla pieejamību.

Iecerēts, ka šiem noteikumiem vajadzētu stāties spēkā jau no šā gada septembra, tātad jaunā mācību gada. Taču šobrīd vēl nav zināms, kad tos varētu izskatīt valdībā: noteikumi IZM jāsaskaņo ar citām ministijām, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju. IZM arī lūgšot Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un Latvijas izglītības vadītāju asociācijas viedokli par šo noteikumu projektu. Atzinumu sniegs arī biedrība “Reģionālo attīstības centru apvienība”, kas, visticamāk, izteiks iebildumus par to, ka attāliem reģionu centriem attiecībā uz minimālo skolēnu skaitu izvirzītas tādas pašas prasības kā biezi apdzīvotajai Pierīgai.

Jāpiebilst, ka Saeima vienlaikus ar deleģējumu noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolu klasēs, uzdeva arī valdībai noteikt kritērijus un kārtību, kādā valsts, ņemot vērā izglītības iestādē iegūtās izglītības kvalitātes rādītājus, finansē mācības tajās skolās, kur skolēnu skaits neatbildīs prasībām. Taču šādu noteikumu projekts pagaidām vēl nav gatavs un iesniegts izskatīšanai valdībai, līdz ar to nav skaidrs, vai pašvaldībām pilnībā būs jāapmaksā skolotāju algas klasēs, kurās skolēnu skaits būs nepietiekams.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Jebkuru no komentētājiem var apsūdzēt un apcietināt par “naida kurināšanu ” , turklāt vēl par ” naida kurināšanu pret likumīgi ievēlēto valdību” – vainu sevišķi pastiprinošs apstāklis .

  2. Cik ILGI vēl notiks reformas Latvijas skolās???? Cik ILGI stulbā valdība un NEKOMPETENTĀ SAEIMA nīcinās
    Latvijas laukus, slēdzot skolas un lauku ceļus, lai GRŪTĀK UN GRŪTĀK CILVĒKIEM BŪTU DZĪVOT? Tā ir, ka valsti vada uz pilsētas akmeņiem dzimuši un citā dimensijā auguši ļautiņi!? KO VISPĀR DOMĀ KARIŅŠ, ļaujot sevi virzīt nākamās valdības premjera amatam? Būtu ar siksnu jāiekausta…Vai nopirktie īpašumi Rojā un Kaltenē viņam devuši SAPRĀTU VADĪT VALSTI, KURĀ NAV UZAUDZIS un no kuras sabiedrības izpratnes viņš ir tik tālu cik MĒNESS NO ZEMES? Ūdensgalvā un Briselē dzīvojot nav brīnums, ka cilvēkam SAKĀPUŠI GALVĀ …ūdi un viņš sevi VĒRTĒ AUGSTĀK PAR ŠEJIENES LATVIEŠIEM, KURUS UZSKATA PAR MUĻĶIEM UN IDIOTIEM!? PIENA PUIKA, ATLAIDIES NO DOMAS UN STRĀDĀ SAVAM PRĀTAM UN DOMĀŠANAI PIEMĒROTU DARBU, KURU TU SAPROTI UN GALVENAIS , PĀRZINI!? Lauku skolas NERAŽO tikai sētniekus un melno darba spēku (arī tie darbi kādām būs jādara!!!) citām zemēm! To kontingentu ražo arī Rīgas skolas ! Ja tik slikti tie cilvēki būtu, tad KĀPĒC viņiem maksā LABU ALGU un cenšas tagad noturēt, lai viņi neatgriežas LATVIJĀ???? KUR PALIEK NAUDA SKOLOTĀJU DARBA SAMAKSAI, JA JĀNODARBOJAS AR DRAUDĒŠANU???? KUR VISPĀR TIEK NOBĒDZINĀTA NAUDA??? KAR BEIGSIES TĀ ŅAUDĒŠANA: NAV NAUDAS…..NEPRASME SAIMNIEKOT NEDOD TIESĪBAS ŅAUDĒT!?

  3. cik skolu tas skars? …. atbilde tekstā nav atrodama .

  4. Urrā! Latvija slēdza visas ražotnes, tagad slēgs arī skolas…tautieši nevajadzētu padomāt kur mēs dzīvojam un kapēc te dzīvojam….??????

  5. prihvatizātoriem jau nav laika ! . Atbildēt

    Varneši, gandrīz 30 gadus darīja visu, lai laukus iztīrītu no cilvēkiem, tagad, kad vajadzētu sākt [uz 100-gadi, haha!] ko darīt stāvokļa izlabošanai, taisni pretēji, iedzen pēdējo naglu zārkā…

    • viss tavs kolchozs salīda daudzajās(4) pagasta skolās,policijā,ugunsdzēsējos un cietumsargos un ne ko, dzīvo pat ļoti turīgi,nekko vairs ne sējot,ne pļaujot….

  6. Tagad vsk.katrā paralēlklasē ir 20 skolēni. Tad salikt kopā? Un izslēgt par nemācīšanos arī nav izdevīgi, labāk stiept viņu uz priekšu, jo skolēnu skaits ir noteicošais…

  7. Ministr, attopies! Atbildēt

    Lai nu kam, bet skolām valstij vajag atrast naudu. Kaut neliels skaits skolēnu, bet tā ir mūsu valsts nākotne, ja negribam būt atpalikusi valsts, kurā galvenās profesijas ir sētnieki un kūtsmēslu mēzēji. Samaziniet uzpūstos valsts amatpersonu štatus, samaziniet deputātu lielās algas, un beidzot sāciet domāt ka saimnieki savā zemē, nevis kā viendienīši.

    • rūgtā patiesība Atbildēt

      Piedodiet, bet tieši mazās lauku skolas ļoti bieži ir tās, kas ražo tos sētniekus un melno darbaspēku anglijai un īrijai. Ja klasē ir mazāk skolēnu, vajadzētu būt labākiem rezultātiem, bet tā nav! Saprātīgāki vecāki nereti izvēlas bērnu katru dienu vadāt 20 un vairāk km uz tuvāko mazpilsētu vai lielāko skolu, nevis palaist tuvajā, bet sliktajā, kur neko neiemāca, kur koncentrējas to vecāku bērni, kuriem viss vienalga. Mēs neesam Katāra, nevaram uzturēt valstī vidēji 1 skolotāju uz 1 izglītojamo + skolu saimnieciskais personāls. Tieši tik skarba šobrīd ir situācija, un kaut kas ir jādara. Nevar izlikties, ka ir ok skola, kur ir šāda situācija: 2017./2018.mācību gadā vidusskolā mācības uzsāka 151 skolēni, 30 pirmsskolēni. Strādā 33 skolotāji un 28 tehniskie darbinieki.

      • vēl rūgtākā patiesība Atbildēt

        Tieši pilsētu nomaļu skolas [ļoti bieži] ir tās, kas ražo tos sētniekus un melno darbaspēku anglijai un īrijai !
        Par spīti tam, ka skolotājiem vieglāk salasīt aprēķinātās slodzes lielākas un klašu aprīkojums ir n-tās reizes labāks kā lauku skolās vispār, arī labākajās !
        Tā, kā nevajag nekorekti salīdzināt prinčus ar ubaga zēniem!
        Lauku skolās pāris klasē esošās, mācīties neieinteresētās biezo atvases, tik sekmīgi dezorganizē darbu stundā, ka visa klase paliek pusmācīta, bet tuvumā policista kuru pasaukt savaldīt, nav !

        • Izslēgt no skolas arī nevar – nebūs vajadzīgais skaits klasē, kā rezultātā jāslēdz skola ciet…
          Puscūcēni to iegaumējuši un, nesodīti, ārdās uz nebēdu…

      • taisni tevi vajag patriekt no ministrijas lai nebojā gaisu !

Draugiem Facebook Twitter Google+