Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto – LETA/Evija Trifanova

Skarbie noteikumi par minimālo skolēnu skaitu: cik skolu tas skars? 12

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šodien iesniegusi izskatīšanai valdībā noteikumus, kas paredz, kādam vajadzētu būt minimālajam skolēnu skaitam vidusskolu klasēs.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Valdība šādus noteikumus jau bija pieņēmusi, taču pagājušajā gadā Satversmes tiesa tos pasludināja par konstitūcijai neatbilstošiem, jo Saeima nebija devusi valdībai uzdevumu izvirzīt šādas prasības skolām. Tagad likums mainīts un parlaments bija devis valdībai uzdevumu šādus noteikumus izstrādāt. Iecerētais regulējums paredz vēl stingrākas prasības par minimālo skolēnu skaitu nekā bija Satversmes tiesas atceltajos noteikumos.

IZM ierosina noteikt, ka lielo pilsētu skolās 10. līdz 12. klasē būtu jābūt 138 skolēniem un katrā klasē vismaz 25 skolēniem. Savukārt Pierīgā – Ādažu, Babītes, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Inčukalna, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Saulkrastu un Stopiņu novados, kā arī reģionālās nozīmes attīstības centra pilsētās prasīti 22 skolēni klasē un 120 klašu grupā. Pārējās skolās varēs būt 20 skolēni klasē un 54 klašu grupā. Īpašs regulējums attieksies uz skolām, kurām attālums līdz tuvākajai citai vidusskolai ir vismaz 25 kilometri un skolām, kas īsteno vispārējās vidējās izglītības programmu, pamatojoties uz Latvijas divpusēju vai daudzpusēju starptautisku līgumu, piemēram, poļu, igauņu un lietuviešu vidusskolām. Šajās skolās varēs būt tikai 12 skolēni klasē un 33 klašu grupā.

CITI ŠOBRĪD LASA

IZM norāda, ka, pieņemot šādu regulējumu, tiks veicināta skolu tīkla sakārtošana. Proti, pašvaldībām nāksies slēgt, apvienot vai pārveidot par pamatskolām tās izglītības iestādes, kurās skolēnu trūkst.
Noteikumu projekts arī paredz, ka maksimāli pieļaujamo skolēnu skaitu noteiks izglītības iestādes vadītājs, ņemot vērā normatīvo aktu prasības par minimālo platību viena izglītojamā vietai mācību telpās, kā arī pedagogu pedagoģiskā un atbalsta personāla pieejamību.

Iecerēts, ka šiem noteikumiem vajadzētu stāties spēkā jau no šā gada septembra, tātad jaunā mācību gada. Taču šobrīd vēl nav zināms, kad tos varētu izskatīt valdībā: noteikumi IZM jāsaskaņo ar citām ministijām, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju. IZM arī lūgšot Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un Latvijas izglītības vadītāju asociācijas viedokli par šo noteikumu projektu. Atzinumu sniegs arī biedrība “Reģionālo attīstības centru apvienība”, kas, visticamāk, izteiks iebildumus par to, ka attāliem reģionu centriem attiecībā uz minimālo skolēnu skaitu izvirzītas tādas pašas prasības kā biezi apdzīvotajai Pierīgai.

Jāpiebilst, ka Saeima vienlaikus ar deleģējumu noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolu klasēs, uzdeva arī valdībai noteikt kritērijus un kārtību, kādā valsts, ņemot vērā izglītības iestādē iegūtās izglītības kvalitātes rādītājus, finansē mācības tajās skolās, kur skolēnu skaits neatbildīs prasībām. Taču šādu noteikumu projekts pagaidām vēl nav gatavs un iesniegts izskatīšanai valdībai, līdz ar to nav skaidrs, vai pašvaldībām pilnībā būs jāapmaksā skolotāju algas klasēs, kurās skolēnu skaits būs nepietiekams.