Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
27. novembris, 2013
Drukāt

Zolitūdes traģēdija – skarbs atgādinājums par korupciju būvniecībā
 (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Pagaidām nav iespējams apgalvot, ka Zolitūdes traģēdijas pamatā būtu korupcija, bet eksperti atzīst, ka būvniecības nozare Latvijā ir viena no korumpētākajām. To sapratuši arī deputāti.

“Mums jādod skaidri signāli sabiedrībai, ka cīņa pret korupciju norit visās jomās, bet it īpaši tajās, kas apdraud cilvēku drošību,” uzskata Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas vadītājs Aleksejs Loskutovs (“Vienotība”). Tādēļ viņa vadītā apakškomisija pēc konsultācijām ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvjiem sagatavojusi priekšlikumus, kā stiprināt būvniecības darbu uzraudzību.

Uzreiz gan jāsaka, ka KNAB eksperti jau vairākus gadus cēluši trauksmi par nepilnībām būvniecības regulējumā, bet tā arī neizdevās atrast dzirdīgas ausis likumdevēju vidū. Piemēram, KNAB bija viena no institūcijām, kas pirms četriem gadiem aktīvi iebilda pret Valsts būvinspekcijas likvidēšanu. Diemžēl bija jānotiek traģiskai nelaimei, lai deputāti sāktu ieklausīties.

“Korupcijas riski būvniecības nozarē veidojas tādēļ, ko, no vienas puses, šajos procesos ieguldīti lieli finanšu resursi un attīstītājiem ir liela vēlme projektus realizēt. No otras puses, ārējās uzraudzības iestāde – Valsts būvinspekcija – ir likvidēta, nododot tās funkcijas pašvaldību būvvaldēm, bet tajās pamatā strādā amatpersonas, kas bieži nonāk interešu konfliktā. Korupcijas risku paaugstina arī tas, ka šie speciālisti ir samērā zemu atalgoti,” stāstīja KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča. Turklāt reāli būvuzraudzību šobrīd veic privātpersonas, uz kurām neattiecas amatpersonām saistošie interešu konflikta novēršanas normatīvie akti. Tāpat praksē veidojoties situācijas, ka vienā objektā kāds cilvēks ir būvuzraugs, bet citā objektā pie tā paša būvuzņēmēja strādā kā algots darbinieks. KNAB pieredzē ir arī gadījums, kad kāda novada domes būvinspektors vienlaicīgi savienojis 17 valsts amatpersonas amatus, no kuriem 15 bija būvvaldes vadītāja vai būvinspektora amats dažādās pašvaldībās, kā arī pildījis kāda SIA valdes locekļa amatu, gūstot ienākumus no neatļautas amatu savienošanas.

No KNAB ekspertu vērtējuma izriet, ka pašvaldību būvvaldes reālu būvniecības procesa kontroli neveic. To dara paša būvnieka algots speciālists. Savukārt šo speciālistu sertifikāciju Ekonomikas ministrija uzticējusi neval-stiskām organizācijām. Piemēram, būvuzraugus sertificē Latvijas Būvinženieru savienība, bet arhitektus – Latvijas Arhitektu savienība. Šīs biedrības sastāv no tiem pašiem būvkomersantiem, kuri vēlāk šos speciālistus nolīgst pie sevis. Vienkārši runājot – paši sertificē savus uzraugus, paši viņus pieņem darbā, maksā algu un nosaka spēles noteikumus. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka tāds būvuzraugs savu darba devēju respektē vairāk nekā ārējo uzraudzību. Vēl jo vairāk tādēļ, ka pēc Valsts būvinspekcijas likvidēšanas ārējā uzraudzība kļuvusi pavisam nosacīta un būvuzraugiem nemaz neesot īsti kur vērsties. Būtiski, ka sertificētāji, kuriem Ekonomikas ministrija faktiski deleģējusi pilnvaras valsts vārdā izdot administratīvus aktus, neskaitās valsts amatpersonas, tādēļ uz viņiem neattiecas, piemēram, valsts amatpersonas interešu konflikta novēršanas likums.

KNAB pārstāvji deputātiem uzsvēra, ka korupciju risku mazināšanai būvniecības nozarē nepieciešams, pirmkārt, izveidot efektīvu ziņošanas mehānismu, iespējams, atjaunojot valsts uzraudzības institūciju. Otrkārt, novērst interešu konflikta situācijas, kad būvuzraugs strādā gan pašvaldībā, gan pie būvuzņēmēja. Treškārt, panākt amatpersonas statusa noteikšanu sertificētājiem (pret to gan šīs organizācijas kategoriski iebilst). Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisija priekšlikumus solīja apkopot un pārsūtīt Tautsaimniecības komisijai.

Arī valdībā vakar tika diskutēts par veicamajiem pasākumiem, lai tādas nelaimes kā Zolitūdē vairs neatkārtotos. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts gan noraidīja pieļāvumu, ka Valsts būvinspekcijas likvidēšana radījusi uzraudzības trūkumu. Tās veiktās funkcijas esot pārgājušās pašvaldību būvvaldēm, kas ir galvenās atbildīgās institūcijas par būvniecības procesiem pašvaldībā. “Ja kāds apgalvo, ka šīs funkcijas patlaban neviens neveic, tā nav taisnība,” uzsvēra Pavļuts. Viņš arī apgalvoja, ka jaunais Būvniecības likums, kas stāsies spēkā nākamā gada februārī, būšot ar stingrākām prasībām pret sabiedriski nozīmīgiem objektiem.

Uzziņa


Korupcijas skandāli būvniecībā 


2004. gada 29. septembrī KNAB par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā aizturēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jūrmalas brigādes komandiera vietnieku Ati Blūmu, kurš ilgstoši izsniedzis fiziskām un juridiskām personām atzinumus par objektu atbilstību ugunsdrošības tehnisko noteikumu prasībām, neveicot to reģistrāciju un grāmatvedības uzskaiti, kā arī piesavinoties samaksu par valsts nodevu.

2007. gada janvārī par 20 000 latu kukuļa ņemšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu aizturēts bijušais Aizsardzības ministrijas Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras direktors Valdis Pavliņš, bet par kukuļa došanu – uzņēmējs Rihards Blūmanis. 2010. gadā Pavliņam piespriests piecu gadu un sešu mēnešu cietumsods.

2008. gada februārī par koruptīviem darījumiem aizturēts bijušais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams un administrācijas vadītājs Raimonds Janita, bet martā – Pilsētas attīstības departamenta direktors Pēteris Strancis. Visiem trim tiesa piesprieda cietumsodu, bet citi iesaistītie tika cauri ar naudas sodu.

2008. gada martā aizdomās par kukuļņemšanu tika aizturēts Rīgas domes Labklājības departamenta juridiskās nodaļas vadītājs Orlando Rozens. Izmeklēšanā noskaidrots, ka, izmantojot pieejamo informāciju, apmaiņā pret kukuļiem Rozens vairākkārt veicinājis atsevišķu uzņēmēju uzvaru konkrētos iepirkumos par sociālo māju remontdarbiem.

2009. gada novembrī KNAB aizdomās par koruptīviem noziegumiem aizturēja divas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas amatpersonas – Aivaru Lisenko un Arni Kramzaku, kā arī uzņēmējus Aleksandru Kreiceru un Raiti Mūrnieku. Slimnīcas pārstāvji esot pierunājuši būvuzņēmējus mākslīgi sadārdzināt dažādiem iepirkumu konkursiem iesniegtās izmaksu tāmes tā, lai tie ar izdevīgāko piedāvājumu vienalga tiktu atzīti par uzvarētājiem. 2010. gada oktobrī KNAB lietu nodeva prokuratūrai, kas sāka kriminālvajāšanu pret deviņām personām. Lietas izskatīšana tiesā vairākkārt atlikta un joprojām turpinās.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Oklahomas cietumu vajag Latvijā uzbūvēt.

  2. Kam tāda buvvalde tad vajadziga ja pārbauda tikai papīrus?????????

Draugiem Facebook Twitter Google+