×
Mobilā versija
+9.2°C
Visvaldis, Nameda, Ritvaldis
Otrdiena, 24. aprīlis, 2018
10. novembris, 2017
Drukāt

Nelatviskums un Klintona dēļ pazūd bruņucepures: “LA” skata karavīru pēc cepures (8)

1. Skatām karavīru pēc cepures

1no3
Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Lāčplēša dienas – 11. novembra – un 18. novembra valsts svētku parāžu un sarīkojumu neatņemams elements jau pārdesmit gadu ir vēsturiskajās Latvijas armijas formās tērptā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Štāba bataljona Godasardzes rota. Formu īpatnējākais akcents ir oriģinālās galvassegas, kādas pie parādes tērpiem nēsā arī mūsdienu Latvijas armijas virsnieki.

Laiku pa laikam, arī no “LA” lasītāju puses, atskan viedokļi, ka tās ir “nepraktiskas” un “novecojušas”. Tomēr tā ir mūsu vēsture. Kā radās šie tērpi?

Pirmā pasaules kara gaitā mode uz īpašām parādes uniformām bija atmirusi un Eiropas armijnieki parasti staigāja ikdienas tērpā. Taču miera laikos par ballēm, pieņemšanām un parādēm šūdinātu formas tērpu valdzinājumu atcerējās atkal. Latvijas armijā par tādām lietām un sava stila meklējumiem sāka domāt drīz pēc valstiskuma izcīnīšanas 1918. – 1920. gada Neatkarības karā.

Lielu iespaidu uz formas piegriezumu atstāja praktisko britu armijas tērpu piemērs, taču galvenajam parādes formas elementam vajadzēja būt cepurei. Armijnieki vēlējās, lai tai būtu īpašs ar citu valstu armijām nesajaucams siluets. Sākotnējās parādes naģenes nedaudz atgādināja Francijas armijā lietotās, tikai augstākas, ar paplatinājumu uz augšu kā apgāztam un nošķeltam konusam. Kārtējais armijas formastērpu, īpaši cepuru reformu laiks pienāca 1928./1929. gadā, kad kara (aizsardzības) ministra pienākumus pildīja vispirms ģenerālis Edu­ards Kalniņš un pēc tam jurists Antons Ozols. Armijnieki vairākus gadus bija pavadījuši optimālās formas meklējumos, ieviešot un mainot te vienu, te otru elementu, tā ka demokrātiskā prese jau sāka ironizēt. Piemēram, “Pēdējā Brīdī” prātoja, ka tā esot veco cara laiku domāšana, “kad formas cepure galvā bija jau viss, lai iegūtu tautā respektu”.

  1. Skatām karavīru pēc cepures
  2. Līdzība ar poļu cepuri – maldinoša
  3. Klintona dēļ pazūd bruņucepures

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Cieņa sākas ar sevi Atbildēt

    Varbūt pirmo vārdu tekstā var izlabot tomēr- Lāčplēša diena!

  2. Tās ir virsnieku galvassegas.Kāda velna pēc tās uzbāzuši galvās ierindniekiem?

  3. viens duriku bars

  4. Viestur Šprūde? Patīkami? Viela pārdomām vai izglītības dokuments nav nopirkts!

  5. Viestur. Tavā rakstā vārds Lāčplēsis rakstās ar Č nevis š. Priecīgu Uzvaras dienu.

  6. Arī pēdējie Latvijas armijas šineļi bija daudz,daudz zaļāki,jo viens tāds mums bija mājās saglabājies vēl piecdesmitajos gados-ar visām pogām,uzplečiem un uzšuvēm! No tīras vilnas auduma,atšķirībā no vermachta un Sarkanarmijas ātri vien nodilstošajiem šineļiem,kuriem nebija pat tumšsarkanā(bordo),zilā un gaiši zilā vai dzeltenā kantējuma.Un poļu armijas cepures ar savu kvadrātveida virsu,jau toreiz ievērojami atšķīrās no Latvijas armijas cepurēm! Divdesmitajos gados jau Latvijas armijā bija vēl franču armijas cepurēm līdzīgas cepures un bruņucepures.Pat pogas bija misiņa,nevis alumīnija vai pat no iekšpuses zelta krāsā krāsotas”celuloida”,kā vācu kara jūrniekiem.

  7. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Vairs precīzi neatceros, bet šķiet, ka vēl 1939. gada “Atpūtā” bija raksts un foto par mūsu armijas cepurēm un tur autors tieši norādīja, ka nekādi tā arī neesam spējuši tikt vaļā no poļu ietekmes.

Draugiem Facebook Twitter Google+