Motocikls starp auto joslām – atļauts manevrs, kas tomēr prasa papildu piesardzību.
Motocikls starp auto joslām – atļauts manevrs, kas tomēr prasa papildu piesardzību.
Foto: Atis Jansons

Skaties tomēr vismaz divreiz! 2

Iepriekšējo sezonu analīze liecina, ka ne jau motociklisti ir tie, kas vienmēr vainīgi CSNg izraisīšanā (kā to pauž daži demagogi), bet kļūdās tieši auto vadītāji, kas nav pamanījuši motociklu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

CSDD akcija “Skaties divreiz. Divreiz.” ir ļoti pamatota. Būtiskākās kritiskās situācijas, kurās ir iekļuvuši motocikli, ir krustojumos – automobilim veicot kreiso pagriezienu, notiek sadursme ar pretimbraucošo vai apdzenošo motociklu (šeit vajadzētu lieku reizi atgādināt, ka Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kurās apdzīšana krustojuma teritorijā ir atļauta, atrodoties uz galvenā ceļa, ja nav attiecīgs horizontālais apzīmējums, kas to aizliedz). Nevar noliegt, ka dažiem motociklistiem ir tendence pārsniegt atļauto kustības ātrumu, bet noteikti tas nav bijis vienīgais CSNg iemesls.

Vēlos atgādināt dažus drošas kustības principus, kas ļaus izvairīties no potenciālā negadījuma. Viena no lielākajām motocikla priekšrocībām ir spēja izbraukt caur sastrēgumu. Atgādinu visiem motociklu nīdējiem un apskaudējiem, ka šāda rīcība nav aizliegta, ja tas tiek darīts, ievērojot ātrumam atbilstošu intervālu. Bet, braucot cauri sastrēgumam, ir jāatceras daži drošības principi – algoritms vienkāršs: nebraucam ātrāk kā 10 km/h virs automobiļu plūsmas ātruma, ja automobiļu plūsmas ātrums ir virs 40 km/h, tad starp automobiļu rindām nebraucam, ja auto plūsma ir apstājusies, tad motocikla ātrums ir minimāls, ne vairāk par 10 km/h. Ievērojam drošu intervālu, sekojam automobiļu pagriezienu rādītājiem un necenšamies braukt garām pa brauktuves labo malu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Braucot auto plūsmā, motociklistam būtu jābrauc tā, lai autovadītājs viņu redz spogulī. Nav vēlams braukt tieši aiz automobiļa pa vidu. Pie mūsu bedrainajiem ceļiem ir lielas izredzes, ka autovadītājs palaidīs bedri starp riteņiem un tad jau motociklists tiešā tēmējumā šajā bedrē trāpīs. Atrašanās tieši aiz automobiļa rada papildu risku motociklistam, ka viņu varētu saspiest starp automobiļiem – auto “vagoniņš” automobiļiem nav tik bīstams kā motociklistiem – tas ir vēl viens arguments par labu tam, lai motocikli atrastos starp auto rindām.

Manevrējot motociklistam būtu īpaši jāpievērš uzmanība pārējai transportlīdzekļu plūsmai, it īpaši pavasarī, kad pārējie transportlīdzekļu vadītāji nav vēl pieraduši pie motocikliem satiksmē.

Nav jānostata motociklisti pretstatā autovadītājiem, jo, ja jūs redzat kādu uz motocikla, tas nozīmē, ka sastrēgumā ir par vienu automobili mazāk. Es nepazīstu nevienu tādu motociklistu, kurš nebūtu autovadītājs – vienkārši piemērotos apstākļos no auto pārsēžas uz motocikla. Latvijā motocikli ir tikai kādi 3% no visas transporta plūsmas un tikai piemērotos laika apstākļos. Jo tālāk uz dienvidiem, jo vairāk satiksmē motociklu. Ir atsevišķi ceļi, kur motociklu ir būtiski vairāk nekā automobiļu – piemēram, līkumoto kalnu ceļu serpentīni Alpos. Neskatoties uz šauriem un līkumotiem ceļiem ar ne visai labu pārredzamību un lielu skaitu motociklu, uz šiem ceļiem motociklu un automobiļu sadursmju ir daudz mazāk, jo tie, kas tajā brīdi stūrē automobili, ir pieraduši pie motocikliem un skatās divreiz un trīsreiz. Latvijā ir vēl jāpierod pie divratu braucējiem gan ar motoru, gan bez.

Ir apsveicamas dažas iniciatīvas par to, ka motocikli līdzīgi elektromobiļiem varētu pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslām – šādi motocikli tiktu vairāk nodalīti no automobiļiem un uzlabotos kopējā satiksmes drošība. Tiem, kas ir pret šādu iniciatīvu, atgādinu, ka motocikli Latvijā ir tikai 3% no kopējā transporta līdzekļu skaita. Tāpat uzskatu, ka policijas iniciatīva par agresīvas braukšanas jēdziena paplašināšanu attiecībā uz motociklistu braukšanu “ratā” arī ir apsveicama – satiksme nav tā vieta, kurā vajadzētu “zīmēties” un apdraudēt citus. Ir pietiekami daudz vietu, kur to var darīt legāli, citus neapdraudot. Tas attiecas ne tikai uz motociklistiem, bet arī uz mopēdiem.

Reklāma
Reklāma

Tūlīt sāksies sezona un būs daudzi interesanti pasākumi visas vasaras garumā gan velosipēdistiem, gan motorizētajai tautai uz diviem riteņiem. Mans aicinājums ir būt uzmanīgiem un apdomīgiem uz ceļa. Savulaik kaut kur dzirdēju diezgan patiesu joku: motociklistam uz ceļa ir jāsajūtas kā kaujas iznīcinātājlidmašīnas pilotam – tiklīdz esat uz ceļa, visi grib jūs notriekt… Un nebrauciet ātrāk, nekā lido jūsu sargeņģelis.

Motociklisti: 300 negadījumu

Pēc apdrošināšanas sabiedrības “Seesam” un Latvijas Transporta apdrošinātāju biroja datiem, visbiežāk ceļu satiksmes negadījumos iekļūst motociklu vadītāji līdz 30 gadu vecumam. Otra biežākā riska grupa ir motociklu vadītāji ap 55 gadiem. Kopumā Latvijā 2016. gadā noticis vairāk nekā 300 negadījumu, kuros iesaistīti motocikli.

Dati liecina, ka no simts apdrošinātiem motocikliem divi iekļūst negadījumos, kurus paši ir izraisījuši. Vidējā apdrošināšanas atlīdzība, kas izmaksāta, ir aptuveni 1000 eiro.

Pēc Latvijas Transporta apdrošināšanas biroja datiem, visbiežāk negadījumos iekļūst motocikli ar mazāka tilpuma motoru (zem 250 cm3). Negadījumos visbiežāk iesaistīti vecāka izlaiduma gada motocikli. 2016. gadā tie bija 2002. un 2003. gada motocikli.