“Latvijas Avīzes” lasītāji itin bieži vēršas redakcijā ar sūdzībām vai jautājumiem par kādu no televīzijas kanāliem vai raidījumiem, tāpēc lūkoju noskaidrot, vai un kā paši televīzijas darbinieki sazinās ar saviem skatītājiem.


Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi”

Aivars Lembergs sašutis par kārtējo slogu uz Latvijas patērētāju kakla: “Tā mēs iegriezām Krievijai – pērkam dārgākus dārzeņus no Krievijas”

Lasīt citas ziņas

Kā izrādās, nevienai no Latvijas televīzijām nav īpašu darbinieku, kuru uzdevums būtu atbildēt skatītājiem, tomēr katrai no tām ir savs administrācijas tālrunis. Telekompāniju pārstāvji sola, ka tur sazvanītie administratori palīdzēs skatītājam sazināties tieši ar to televīzijas nodaļu vai raidījuma veidotājiem, kuru kompetencē būs viņu uzdotais jautājums.

Pieejami internetā

Latvijas televīzijas (LTV) pašreklāmas redaktors Jānis Kalve aicina tos skatītājus, kuri lieto internetu, pirms kaut kur zvanīt, ielūkoties televīzijas mājas lapā, jo tur gandrīz katra raidījuma sadaļā atrodami tālruņa numuri, pa kuriem sazvanīt attiecīgo raidījumu veidotājus. Pie televīziju administratoriem vai kanālu mājas lapās atrodami arī kontakti neatkarīgo producentu grupām un reģionālajām televīzijām, kuru veidotās pārraides skatāmas telekanālos.

Polijā plānots Zelenska slepkavības mēģinājums: uzbrukumam bija jānotiek lidostā

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

Kirkorovs zaudē Eiropas tiesā: noraida Krievijas popzvaigznes sūdzību par aizliegumu viņam ieceļot Lietuvā

Visu trīs lielāko Latvijas telekompāniju pārstāvji interneta lietotājus aicina arī sekot saviem profiliem sociālajos tīklos, kur var izteikt komentārus vai uzdot jautājumus.

LTV atbilde obligāta

LTV pārstāvis atgādina arī par iespēju televīzijai sūtīt vēstules pa pastu. LTV kā sabiedriskajam medijam un valsts uzņēmumam ir pienākums atbildēt uz visām vēstulēm likumā noteiktajā kārtībā.

Gan LTV, gan LNT un TV3 pārstāvji apgalvo, ka skatītāju viedokļus un ierosinājumus televīzijas darbinieki ņem vērā un tie lieti noder žurnālistiem pārraižu tematu izvēlē.

Reklāmu garums

Nereti mūsu lasītāji sūdzas par pārlieku garām reklāmām. Taču Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Monitoringa centra vadītāja Astrīda Poriķe informē, ka ne šogad, ne pagājušajā gadā neviens likuma pārkāpums attiecībā uz reklāmu apjomu televīzijās nav konstatēts. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteikts, ka reklāma televīzijā drīkst aizņemt līdz 20% raidlaika jeb 12 minūtes katru stundu.

NEPLP pārstāve skaidro, ka skatītāju uztverē reklāmas pauzes garākas padara televīziju pašreklāmas pirms un pēc apmaksātajiem reklāmas rullīšiem. To ilgumu likums neierobežo. A. Poriķe stāsta, ka likuma izpildi kontrolē tikai divi padomes darbinieki, no kuriem viens pārbauda radio, bet otrs – televīziju ētera saturu.

Viņa pati ik mēnesi noskatās vismaz diennakti gan katras komerciālās, gan valsts televīzijas programmas, fiksējot visdažādākos pārkāpumus. Pērn skatītāji sūdzējušies un televīzijas sodītas par valodas prasību neievērošanu, naida kurināšanu un slēptām politiskām reklāmām, kā arī rupjībām un erotiskiem materiāliem tam nepiemērotā laikā.

Aktuāls ir arī jautājums par reklāmu skaļumu, kas nedrīkstētu būt lielāks kā citiem televīzijas raidījumiem. To padome joprojām nespēj kontrolēt, jo tai nav nepieciešamās aparatūras, ar ko izdarīt skaņas līmeņa mērījumus. A. Poriķe skaidro, ka NEPLP jau vairākkārt vērsusies televīzijās un gaida, ka tās pašas radīs risinājumu, kā panākt, ka no reklāmas aģentūrām saņemtie rullīši atbilst visiem noteikumiem.

Tāpat NEPLP nepārbauda reklāmu satura patiesīgumu, jo par to atbild reklāmas devējs, nevis raidorganizācija. Padomes pārstāve atgādina – ja skatītājam šķiet, ka viņš reklāmā tiek maldināts, ikvienam ir tiesības pret reklāmdevēju vērsties ar prasību tiesā.

Kā sazināties ar televīziju

Jautājumi un atbildes

Kāpēc likvidēts raidījums “Kas notiek Latvijā?”?
 Ruta Leonova Jelgavā, Roberts Kuldīgā, Vija Rīgā

Raidījums nav likvidēts, taču ir beidzies termiņš LTV līgumam ar raidījuma veidotāju Jāni Domburu. Šobrīd LTV un J. Domburs risina sarunas par turpmāko sadarbību cita formāta raidījuma izveidē, informē LTV pārstāvis J. Kalve. Pats J. Domburs gan teic, ka līdz šim nav saņēmis kādu vērā ņemamu sadarbības piedāvājumu no LTV. Līdz šim LTV neesot adekvāti novērtējusi ne viņa žurnālista spējas, ne prasības par atalgojumu. Saraksti ar LTV viņš nodēvēja par pingpongu, ko televīzija spēlējot, lai publiski varētu sludināt sarunu vešanu ar populāro raidījumu vadītāju.

Kāpēc likvidēts raidījums “Degpunktā”?
 Ināra Rubene Ogrē

LNT raidījums “Degpunktā” nav likvidēts. Ir tikai mainīts tā raidlaiks. Raidījums vērojams ceturtdienās pulksten 20.40, informē LNT pašreklāmas projektu vadītāja Zane Pētersone.

Kanālā TV3 bija ļoti jauks raidījums, kurā aicināja ziedot, bet “Tele2” abonenti nemaz nevarēja piedalīties. Zvanījām no vairākiem telefoniem, arī “Zelta zivtiņas”, bet mūsu ziedojumu nepieņēma, saņēmām atbildi, ka uz šo telefonu nav atļauts zvanīt. Kāpēc tā?
 Dzidra Dobelē

“Tele2” produktu direktors Juris Breicis skaidro, ka gan “Tele2”, gan priekšapmaksas kartes “Zelta zivtiņa” klienti, lai pasargātu sevi un bērnus no krāpniekiem vai lieliem mobilo sakaru rēķiniem, nereti piesaka telefona numuriem paaugstinātas maksas zvanu aizliegumu. Tad klients vairs nevar veikt zvanus uz 900 sērijas numuriem, kuri mēdz būt arī ziedojumu līnijām. Ja klients vēlas ziedot, zvanot uz 900 sērijas numuru, tad ir jāatslēdz paaugstinātas maksas zvanu aizliegums. To iespējams izdarīt, zvanot pa operatora diennakts informatīvo tālruni vai vēršoties kādā no klientu apkalpošanas centriem.

Kāpēc seriāls “Ugunsgrēks” nekad nesākas precīzi 20.20, kā tas rakstīts programmā, bet reklāmu dēļ sākas tikai 20.30? 
Ausma Rīgā

“Seriāla sākuma laiks ir 20.20, un atzīstam, ka tas reizēm mēdz sākties ar nelielu laika nobīdi reklāmas pauzes dēļ, kura dienu no dienas ir atšķirīgā garumā,” atbild TV3 pārstāve M. Zandersone.

Lasītāju viedokļi

“Jebkuru labu ieceri, to paceļot visaugstākajā pakāpē un masveidā tiražējot, var sagandēt, novest līdz absurdam un iegūt iecerētajam pretēju rezultātu. Laba reklāma neapšaubāmi ir tirdzniecības dzinējspēks, taču pārspīlēta, uzbāzīga, piemēram, “Dormeo” reklāma visās televīzijas programmās un katrā reklāmas pauzē, vismaz man rada iespaidu, ka visa “Dormeo” produkcija ir baigākais draņķis, ko bez pamatīgas iespējamo pircēju “smadzeņu skalošanas” vispār nav iespējams nevienam iesmērēt.”

Egīls Vitauts Upenieks

“Man līdz kaklam apnicis, kā “900 sekundēs” ar žestiem žurnālists aptur intervējamos. Roku plātīšana.”

Kazimirs Preiļu pagastā

“Televīzijas reklāmas ir neciešami skaļas. Tikko tās sākas, man nākas regulēt televizora skaņu, citādi ausis plīst pušu.”

Katrīna Salaspilī