Kultūra
Literatūra

“Skats griestos, vājprātīgs grūvs.” Krišjāņa Purena dzeja0


Krišjānis Purens
Krišjānis Purens
Foto: Elza Balode

Krišjānis Purens šobrīd darbojas ap mūziku – māca topošos bundziniekus pārvaldīt ritmu, kā arī spēlē bungas grupā “Catalepsia”. Tāpat viņš ikdienā no visiem sirds kambariem mīl savus tuvākos.

Krišjānis esot arī daudz dejojis, gleznojis, lasījis kaudzēm grāmatu, spēlējis teātri. Par sevi saka: “Beidzot esmu pieņēmies svarā līdz mēreni pieļaujamam, savam auguma atbilstošajam kilogramu skaitam. Sen neesmu nesmēķējis, un man nekad mūžā nav palaimējies tikt pie aukstumpumpas.”

Krišjānis ir piedalījies Rakstnieku savienības organizētajos pasākumos – nometnē “Aicinājums” un Jauno autoru seminārā, kā arī pabeidzis dzejas meistardarbnīcu. Par savu dzeju esot dzirdējis viedokļus: “neko nevar saprast”, “šķiet, ka tur ir vienkārši uz dullo samestas frāzes”, “tev baigi daudz pareizrakstības kļūdu”.

Par pēdējo jāteic, ka, kopš Krišjānis vidusskolas latviešu valodas eksāmenā saņēma A līmeni, viņš kļuvis iedomīgs un raksta, kā pats uzskata par pareizu.

– Vai uz dzeju esi atnācis caur dziesmu tekstiem vai caur literatūru?

K. Purens: – Caur literatūru. Bērnībā biju milzīgs grāmatu ēdājs. Lasīt iemācījos četru gadu vecumā. Dzeju mēģināju rakstīt sākumskolā, vēlāk arī vidusskolā. Sanāca grūti. Tagad nāk nedaudz vieglāk.

– Cik liels sakars ir bundzinieka veidotajam mūzikas ritmam, dzejas ritmam un “dzīves ritmam”?

– Ritms ir kāda uztverama signāla atkārtošanās. Dzīve ir ritms. Reizēm poliritms. Bieži arī aritmija. Dzejā, tāpat kā mūzikā, interesantākie ritmi nelec virsū paši. Vai nu tos atrod, vai paliek ar sajūtu, ka šī informācija nav uztverta līdz galam. Haosa sajūta.

– Tu publicē savu dzeju blogā. Kāpēc ir svarīgi to darīt?

– Tur ir mans rakstīšanas stils. Rakstu reti, iedvesmas brīdī, pēc tam tekstu mazliet piekārtoju lasāmā formā, un tāds tas arī paliek. Kā muzikālais džems, kas ierakstīts ar diktofonu. To vairs nevar atkārtot, nevar pārlabot. Tas vienkārši ir. Apmēram kā mēs paši.

– Kādam, tavuprāt, jābūt cilvēkam, lai varētu teikt: viņš/viņa nevar būt dzejnieks/dzejniece?

– Jebkurš var teikt, ka viņš ir kaut kas, un tam nevajag pamatojumu. Mēs visi kādā līmenī esam jebkas. Es esmu ģitārists, pat ja protu paraut vienu stīgu. Atbilde ir tajā, kuras no šīm prasmēm izvēlamies parādīt kā sevi raksturojošu īpašību un vai mums rūp saņemtā kritika šajā konkrētajā jomā.

Dzejas ABC

Literatūrzinātniece Jūlija Dibovska: “Straujas kustības un diezgan pamatota saikne ar bundzinieka arodu – tie varētu būt pirmie iespaidi par Krišjāņa dzeju. Grafiskas spēles ar vārdiem un teikumu mānīgo nobeigtību noteikti nāk no Dzejas meistardarbnīcu azarta, bet ir gana labs formāls atsvaidzinājums dažam labam tēlam, ainai un idejai.

Krišjānis īpatnēji noliedz savu biogrāfisko saikni ar dzeju, lai gan to raksta un pat publicē internetā, būdams arī viens no interesantākajiem jaunajiem dzejniekiem. Kā daudzreiz noticis – pie šā autora varēja nonākt tikai pavisam nejauši, kad viņa tekstus “šēroja” kāds cits talantīgs dzejnieks, un šajā ziņā nevar teikt, ka tehnoloģijas (kaut vai grafiskās iespējas datorā) nepalīdz literatūrai būt.”

“KZ Grāmatplaukta” lasītājiem piedāvājam ieskatu Krišjāņa Purena jaunākajā dzejas kopā.

Mēs esam no vienas pārnovas mazāEs, tavi pirkstu kauliņiUn Vasīlijs no divdesmit pirmāBaltie punduri tev acu dobēs snauduļoOgleklis un silīcijs ir par vēluEs redzu gaismu kurRūķīši tavos atomos kurinaVeco zvaigžņu masuUn dieviņš aiziet pīppauzē visgarākajā

Vairs nav atspulga spogulī

nevienā Ir pelni kas

izsīkst ir visuma apātija

Vidēja izmēra kosmosiņš

klauvē pie ribām tās izšķīst

raugoties acīs visās

Tur nedod normālu ūdeni bet

etiķi kaut kādu Tur vēl viens

kosmosiņš vēlas draugoties

un iztrūkst padebesis

Uzrūgst kā lietavas pēc

izlādes sīkas

Vairs nav mana atspulga kājās

nevienās inficētās

II

Ap to vietu tikai siena

zaļa kur mana piere ar to

sastapsies

Ir laiks līdz un nav nekā pēc

Kļūst kuģojot dūša nelaba

papēžos

Galvaskauss triecienu neizturēs

kaut saņemsies riktīgi stipri

Skats griestos vājprātīgs grūvs

Mazuliet pa kreisi pirksti tā kā

aizskar kaut kādu

audumu ādu trijstūri apli Dun

grīda pēdās duras uz augšu dubļi

ko jānorij

 

Flagkuģis ”Virsaitis” ir atvērts apmeklētājiem

 

Can i just linger in your presenceand eat some of your precious time?

Kannai rokturītis sašķīda detaļāskad gāju barot savu pīli

Pīle kā pīle dziļagaļīga un ar plezniņām kā mīla

Kā okera muguras matiņu sautējums

brokastīs un vienmēr

Bites spieto starp ķieģeļiem

saspiestā tīksmē

Bikses un mašīna piebāzta ar sausu

beigtu zāli

Visur šķind rībinās viss

kas šai kūtī ir sabrucis

Ir jāved to smaržu

Ir jāved to saitītē

uz citu tārpeju

citu pogcaurumu

Kamdēļ gan neatbildēt ar retorisku pretjautājumu?

 

Cilvēki nāk rīta maiņā

Rit sasodīti agrs rīts

Klanīt galvas kaut ko meklēt pa peronu

Baloži mājup no nakts maiņas

Virs kapuces zvaigžņāji bužina mākoni vienu

Pretī ielas gaismā izlīgo čalis

NaģenēSajutos mazliet kā dunduks

Viņš mani ēnās neredzēja kad savā prātā

Jau biju to nokrustījis par Aristīdu

Kaut kādu

 

Mati

Tā aiziet mati

Viņa vēl stāv bet

Redzu matus aizejam

Plīv cirtas mājot ardievas slāņos

Mati pagriežas ap stūri pēc

Diviem kvartāliem pa kreisi

viņa stāv un spītīgi tamborē

Pēc aptuveni divdesmit

Minūtēm mati ir citā dimensijā

Mēs pacilāti iekāpjam trolejbusā divas sekundes pēc tam

 

 

LA.lv