Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
27. oktobris, 2016
Drukāt

Pielaiko vainadziņu! Ko par latviešiem atklāj jaunā Vēstures muzeja izstāde? (1)

Foto: LETAFoto: LETA

No šodienas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) durvis vērusi latviešu nacionālās identitātes veidošanās procesu ilustrējošā ekspozīcija “Versija – latvieši: 1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde”.

Pēdējās atvēršana saskan ar muzejā sarīkoto starptautisko konferenci “Indivīds. Vēsture. Nācija. Latviešu etnogrāfiskajai izstādei – 120”, kas vēsta par šo pašu latviešu pašapziņai nozīmīgo 1896. gada notikumu.

“Versija – latvieši: 1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde” būs skatāma līdz nākamā gada 17. septembrim, jo zināmā mērā virza domas tuvāk Latvijas valstiskuma simtgadei. Viskrievijas X arheoloģiskā kongresa laikā 1896. gada 1. augustā Rīgā atklātā Latviešu etnogrāfiskā izstāde bija pirmais tāda veida pasākums, kas sniedza plašu kultūrvēsturisku latviešu dzīves panorāmu kā pagātnē, tā tobrīd; demonstrēja augošo latviešu nacionālo pašapziņu un saimniecisko rosību. Lai sagatavotos 1896. gadam, jau vairākus gadus pirms tam rīkoja ekspedīcijas, vāca etnogrāfiskos tērpus un priekšmetus, fotografēja un zīmēja latviešu lauku sadzīves ainas un tipāžus. Daudz kas no tā laika vākuma mūsdienās glabājas LNVM un pa šiem gadiem cēlies līdz unikālas vērtības statusam. Muzeja ļaudis līdzās bagātīgam priekšmetu klāstam izstādē piedāvās iepazīties arī ar etnogrāfisko priekšmetu atdarinājumiem, kurus kokā veidojuši Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma audzēkņi. Tie gan pārsvarā domāti gados jaunākajiem, kas varēs pašūpoties 19. gadsimta koka zirdziņā, pavizināties ratiņos vai pastumt koka staigulīti.

Jāatzīmē, ka konferencē “Indivīds. Vēsture. Nācija” piedalījās arī viešņas no Krievijas Etnogrāfiskā muzeja Sanktpēterburgā, ar kuru LNVM ilgāku laiku jau uztur sakarus. Viena no šī muzeja nodaļām veltīta Krievijas ziemeļrietumu un Baltijas tautu etnogrāfijai. Tajā glabājas kopš 19. gadsimta vidus vākti etnogrāfiskie materiāli un fotoliecības par latviešiem kā tautu. Nodaļas vadītāja, vēstures doktore Olga Fišmane informēja, ka uz latviešiem attiecas vairāk nekā 2000 priekšmetu un vairāk nekā 1600 fotogrāfiju. Pirms Otrā pasaules kara bijis arī daudz stikla fotoplašu negatīvu, taču daļa no tiem gājusi bojā kara gaitā, bombardēšanā laikā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. 🙂 Parasti vainadziņus pielaiko Jāņu naktī.

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+