Foto – Valdis Semjonovs

Šķeldas kārkli 1

Vairāki mūsu lasītāji interesējas par kārklu audzēšanu šķeldas ieguvei. Kas jāzina, ierīkojot stādījumu? Kur meklēt produktīvas enerģētisko kārklu šķirnes, kā stādīt, kopt un novākt? Par šiem un citiem jautājumiem pieredzē dalās KĀRLIS PRIEDĪTIS, kurš šajā nozarē darbojas jau piecpadsmito gadu.

Reklāma
Reklāma

 

Stāda tīrā augsnē

Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

SIA “IGH” īpašnieka Kārļa Priedīša šķeldas kārklu stādījumi Tukuma novada Tumes pagastā aizņem 5 ha platību, jaunākie ierīkoti pirms diviem gadiem.

Kārkli ir ātraudzīgi, spēj atjaunoties no atvasēm, tie strauji saaug gar upmalām, atmatā aizlaistos, nekoptos laukos, tādēļ radies maldīgs priekšstats, ka kārkli aug jebkur – kā nezāles. Patiesībā tie ir saulmīļi, stipri aizzēlušās platībās nemaz neieviešas. Kārkliem neder arī skābas kūdras augsnes un vietas, kas regulāri un ilgstoši pārplūst. To audzēšanai piemērota nemeliorēta lauksaimniecības zeme (saskaņā ar LAD prasībām, stādot kārklus meliorētās platībās, audzētājs zaudē tiešmaksājumus un viņam var piemērot sodu par meliorācijas sistēmu bojāšanu). Lai krūmi labi augtu, augsne pirms stādīšanas jāsagatavo tikpat rūpīgi kā graudaugiem – rudenī jāuzar, bet pavasarī jākultivē vai jāfrēzē. Tai noteikti jābūt attīrītai no nezāļu saknēm, tāpēc tīrumus iepriekš apstrādā ar sistēmas iedarbības herbicīdiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Atdeve atkarīga no pašu darba un ieguldītās naudas. Kļūdās tie, kuri domā, ka atliek tikai iestādīt kārklus un gaidīt izaugam.

Šajos gados esam dažādi izmēģinājušies, sagatavojot platības stādīšanai. Pārliecinājāmies, ka slikti sagatavotā zemē lielākā daļa stādu nokalst – labi, ja ieaug katrs desmitais. Turpretī labi sastrādātā laukā iesakņojas vismaz 90 % spraudeņu, – secina Kārlis Priedītis.

Uzsākot plantācijas veidošanu, vajadzīgas prāvas investīcijas – aptuveni 1000 latu uz vienu hektāru, jo nepieciešams sagatavot zemi, veikt augsnes analīzes, mēslot (organisko mēslojumu un minerālmēslus iestrādā, vadoties pēc augsnes analīzēm un ekonomiskajiem aprēķiniem). Citās valstīs rūpnieciska apjoma plantācijās kārklus stāda ar speciālām mašīnām, pie mums šo darbu parasti veic ar rokām. Stāda divās rindās (lai vēlāk vieglāk novākt), mazākais attālums starp rindām ir 75 cm, lielākais – 1,2 m, starp spraudeņiem rindās ievēro aptuveni 30 cm atstatumu. Viena hektāra apstādīšanai nepieciešami 15000 – 20000 spraudeņu. Stādot pēc šādas shēmas, stādījumā ērti var pārvietoties smagā tehnika.

Kārklus liek zemē, sākot no aprīļa vidus, mitrā laikā, lai stādi neiznīktu. Vismaz vienu diennakti pirms stādīšanas stādmateriālu izmērcē ūdenī, lai vicas vai spraudeņi uzsūktu glabāšanas laikā zaudēto mitrumu.

– Šogad stādījumus paplašināsim vēl par septiņiem hektāriem. Kārklus stādīsim mehanizēti, izmantojot no lietuviešiem aizlienētu stādāmo mašīnu. Tā pielāgota četrrindu stādījuma veidošanai, aprīkota ar automātisku griezējmehānismu, kas sagarumo dzinumus tieši pirms stādīšanas. Tādi mazāk cieš no sausuma un ir ilgāk uzglabājami.

Reklāma
Reklāma

Mašīnā ievieto 1,8 – 2 m garas viengadīgas vicas (4 x 50 gabalu) 1 – 1,5 cm diametrā, iekārta tās sagriež 20 cm garos spraudeņos. Stāda tā, lai virs augsnes paliktu ne vairāk par 1 – 2 centimetriem, – stāsta enerģētisko kārklu audzētājs.

 

Mēslo ar dūņām


Kopšanā svarīgākais ir tieši pirmais gads, jo nezāles aug straujāk par kārklu stādiem. Lai tās nenomāktu jaunos dzinumus, ierīkošanas gadā stādījumu vairākkārt ravē (vai nīdē nezāles ar citiem paņēmieniem). Pirmajā vasarā no stāda izaug viens vai divi, vai trīs 1,5 – 2 m gari dzinumi. Pirmā gada ziemā tos nogriež līdz celmam, lai nākamajā sezonā labāk sacero. Ja nepieciešams, nogrieztās vicas var izmantot kā stādmateriālu jaunu plantāciju ierīkošanai. Otrajā gadā kārkliem jau ir izveidojusies pietiekami spēcīga sakņu sistēma, krūmi sasniedz 2 m augstumu, tāpēc turpmāk nezāļu apkarošana vairs nav nepieciešama.

Kārkliem ir liels augšanas potenciāls – tie var ļoti strauji izaugt un sasniegt lielu koksnes biomasu, tādēļ vajadzīgas papildu barības vielas. Kārklu plantācijas mēslošanai Kārlis Priedītis izmanto dūņas, kas veidojas notekūdeņu attīrīšanas procesā. SIA “Tukuma ūdens” tās var dabūt bez maksas, audzētājam pašam jāgādā vien par transportu. Sadzīves notekūdeņu dūņas satur augiem nepieciešamo slāpekli un fosforu, diemžēl tajās ir arī daudz nezāļu sēklu. Kālija nodrošināšanai papildus izmanto pelnus. Notekūdeņu dūņas (maksimālo atļauto devu) pēc kārklu nopļaušanas iefrēzē stādījuma rindstarpās. Saskaņā ar normatīviem organisko mēslojumu nedrīkst likt virsmēslojumā, tas jāiestrādā augsnē tāpat kā citu veidu mēslojumi.

 

Pircēju netrūkst

Kārklus var pļaut jebkurā gadalaikā, tomēr parasti to dara ziemas mēnešos, kad krūmiem nav lapu. Kvalitatīvs un piemērots kombains, kas vienlaikus pļauj un sasmalcina, maksā bargu naudu, tāpēc mehanizēt novākšanu pagaidām nav iespējams. Dzinumus vienkārši nogriež ar trimmeri, nopļautus uzglabā turpat uz lauka un vēlāk gatavo šķeldu. Uzņēmējam pieder mobilais šķeldotājs Junkkari HJ10G, ko izmanto mežistrādē. Kad no konkrētā lauka nopļauts un saekselēts viss plānotais daudzums, šķeldu savāc vienkop un ved uz a/s “Komforts” biomasas katlu māju. Kaudzēs sakrautu šķeldu āra apstākļos var glabāt līdz diviem gadiem. Lietus ūdeņi kaudzē iekšā netiek, taču šķeldai ir visai augsts mitruma procents, un, ilgstoši uzglabājot, trūdēšanas procesu ietekmē sarūk tās enerģētiskā vērtība.

Vairums katlumāju šķeldu iepērk beramajos kubikmetros. Kārlis Priedītis stāsta, ka viens berkubs kārklu šķeldas atkarībā no kvalitātes pašlaik maksā 5 – 10 latus. Arī šķeldas transportēšana atmaksājas, jo kārklu plantācija atrodas tuvu kurināmā patēriņa vietai, apmēram 5 km rādiusā no tās.

Patlaban enerģētisko kārklu audzētāji par šķeldas noietu nevar žēloties. Latvijā uzceltas vairākas lielas ar šķeldu kurināmas katlumājas un koģenerācijas stacijas. Kārklu šķeldu izmanto centralizētās siltumapgādes ūdens sildāmajos un tvaika katlos, kas piemēroti mežiz­strādes atlieku sadedzināšanai, vai pārstrādā koksnes granulās, kas noderīgas arī privātmāju apkurē. Kārklu šķeldai (kā jau mīkstajai koksnei) ir daudz lielāks tilpums nekā, piemēram, cietajiem lapu kokiem, bet sadegšanas siltumspējas ziņā tā neatšķiras no citu lapu koku šķeldas.

– Pirmo kārklu ražu vācām ceturtajā gadā pēc iestādīšanas, no 1,5 ha platības iegūstot vidēji 300 beramkubikmetru šķeldas. Tā ir laba raža, – atzīst K. Priedītis un pavēsta, ka šogad cerot iegūt vēl lielāku koksnes biomasu, jo šķeldai griezīšot piecgadīgu kārklāju. Tur krūmi sasnieguši pļaušanas vecumu, zari ir 8 cm diametrā.

Viņa komerciālajā plantācijā izmantotas divas Zviedrijā selekcionētas hibrīdo kārklu šķirnes – ‘Tora’ un ‘Gudrun’. Abas tās ir salizturīgas, reti cieš no kaitēkļiem, strauji veido biomasu, to dzinumi ir gari, taisni un slaidi kā sveces, ar šauriem zarošanās leņķiem, kas atvieglo novākšanu. Diemžēl šo šķirņu kārkli ļoti garšo meža dzīvniekiem un, tā kā plantācija atrodas tuvu mežam, tie bieži apgrauž vai nokož jaunos dzinumus. Žoga ierīkošana izmaksātu pārāk dārgi un bez tā var arī iztikt, jo bojātie kārkli labi ataug.

Pirmos spraudeņus (aptuveni 10 m3 divmetrīgu vicu) iegādājies pirms 14 gadiem stādaudzētavā Zviedrijā. Vēlāk ieguva paši savus spraudeņus un pamazām sāka paplašināt ar kārkliem apstādītās platības.

Eksperimentālos nolūkos atlasījis stādmateriālu arī no dabiskos apstākļos augošiem ražīgiem kārkliem, taču vēlāk konstatējis, ka šie krūmi plantācijā veido līkus, ložņājošus dzinumus – tādus grūti novākt.

Lai gan kārkli prasa investīcijas un darbu, audzētājs ir pārliecināts, ka šīs daudzgadīgās energokultūras audzēšana atmaksāsies, jo ar mežizstrādes atlikumiem vien siltumapgādes uzņēmumi iztikt nevarēs. Bijušajās lauksaimniecības zemēs krūmi iesakņojas daudz ātrāk, izaug spēcīgāki un var sasniegt krietni lielāku krāju, nekā mežā vai grāvmalās.

 

UZZIŅA

• Latvijā ir visi nepieciešamie apstākļi, lai veidotu ātraudzīgo kārklu plantācijas biomasas ieguvei, diemžēl pagaidām šis potenciāls nav pienācīgi izmantots. Ātraudzīgo kārklu plantācijas mūsu valstī pašlaik aizņem aptuveni 200 ha, lielākās stādījumu platības ir Valmieras un Liepājas pusē. Salīdzinājumam: Lietuvā ar šo energokultūru apstādīti vidēji 700 hektāri.

• Līdz šim nav īstenoti un tuvākajā laikā nav plānoti atbalsta pasākumi ātraudzīgo kārklu plantāciju ierīkošanai un kopšanai. Nav paredzēts arī līdzfinansējums kārklu stādīšanas un novākšanas tehnikas iegādei.

• Par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kurā ierīkota īscirtmeta kārklu plantācija enerģētiskās koksnes ieguvei (ar piecu gadu maksimālo cirtes aprites laiku), var saņemt vienoto platības maksājumu. Šo atbalstu var saņemt par platībām, kurās, saskaņā ar meliorācijas kadastra datiem, pēc 2011. gada 1. jūlija nav reģistrētas un nav no jauna izveidotas meliorācijas sistēmas. Kārklu audzētājam Lauku atbalsta dienestā jāuzrāda stādu izcelsmes sertifikāts.