Mobilā versija
+3.1°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
20. janvāris, 2017
Drukāt

Šķelmei piena rekords – 21 000 litru! (4)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Latvijas rekordiste Šķelme no z/s "Ceriņi" viena gada laikā saviem saimniekiem iedevusi vairāk nekā 21 t piena.

Latvijas piena ražotāji sasnieguši vēl nebijušu produktivitāti – 62 saimniecībās šogad vidējais izslaukums ganāmpulkā pārsniedzis 10 tūkstošus litru piena no govs. Trīs saimniecībās Vidzemē vidēji no govs slaukuši pat 14 tūkst. kg. Ar šādu izslaukumu var lepoties tikai pašas labākās saimniecības Eiropā, bet Latvijā tāds sasniegts pirmo reizi.

Visvairāk no govs aizvadītajā gadā slaukuši z/s “Vītoliņi” īpašnieki Ieva un Ģirts Rutkovski Beverīnas novadā. Šeit ganāmpulkā ir 85 piena devējas, kas katra devusi vidēji gandrīz 15 tonnas piena. Rutkovsku ģimenei aizvadītie trīs gadi zemās piena iepirkuma cenas dēļ nav bijuši viegli. Lai samaksātu rēķinus, nācies aizsūtīt uz kautuvi 20 govis, kas katra deva vismaz 40 litrus dienā. “Zemās piena cenas laiks ir lielu postažu nodarījis, daudz kas jāsāk no gala. Daudzi dzīvnieki ir izbrāķēti, līdz ar to fermā palikuši tikai labākie. Esam uzsākuši arī trīsreizēju slaukšanu, kas arī sekmējis vidējā izslaukuma palielināšanos,” atzīst I. Rutkovska.

Rekordaugsts izslaukums padevies arī Kļaviņu ģimenes saimniecībā z/s “Ceriņi” Rūjienas novadā. Šīs saimniecības ganāmpulkā ir 288 augstražīgas govis, kas vidēji katra devušas 14 387 kg piena. “Mūsu mērķis ir ražot pēc iespējas vairāk. Jo lielāks izslaukums, jo mazāka pašizmaksa. Uzskatām, ka izslaukumam robežas nav, jo govīm visu laiku tiek uzlabota ģenētika. Mūsu ganāmpulkā ir govis, kas dod 20 tūkstošus, bet pēc kāda laika noteikti būs govis, kas dos vēl vairāk,” uzskata Aldis Kļaviņš.

“Ceriņu” ganāmpulkā šobrīd ir trīs Latvijas ražīgākās govis. Holšteinas melraibā Šķelme viena gada laikā saviem saimniekiem iedevusi vairāk nekā 21 tonnu piena. Pirms sešiem gadiem 22. janvārī dzimušajai gotiņai tagad būs ceturtā laktācija.

Aizvadītā gada nogalē ar piena lopkopību nodarbojās 4700 saimniecības. Slaucamo govju skaits ir samazinājies par trim tūkstošiem, un tagad pienu pārstrādei ražo 128 tūkstoši dzīvnieku. Slaucamo govju skaita samazinājums skaidrojams ar piena krīzi, kad, piena cenai krasi samazinoties, daudzi saimnieki pievērsās gaļas liellopu audzēšanai, brāķēja sliktākās govis un daļu dzīvnieku sāka izmantot kā zīdītājgovis.

Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem vidējais izslaukums valstī pārraudzības ganāmpulkos palielinājies par 218 kg un tagad ir 7296 kg, savukārt olbaltumu daudzums Latvijas koppienā ir palielinājies par 0,01 procentpunktu (3,35%), bet tauku daudzums ir tāds pats kā pērn (4,16%).

“Saimnieki ir sākuši analizēt pārraudzības rezultātus, rūpīgāk seko līdzi barības bāzei, ganāmpulki kļūst izlīdzinātāki, un tiek izmantoti ciltsdarba organizāciju speciālistu ieteikumi – lietojot pāru atlases programmas, izvēlēti vaislinieki, ar kuriem sēklot govis, veikta dzīvnieku eksterjera novērtēšana un rūpīgāka atlase pēc ražības rādītājiem, sliktākie dzīvnieki tiek brāķēti, paturot saimniecībā ražīgākos,” tendences piena lopkopībā iezīmē Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece Erna Galvanovska.

 

 

20170119202117_9224

 

 

 

 

Ražīgākās govis TOP 5

Vārds Saimniecība Izslaukums pēdējā noslēgtā laktācijā, kg

Šķelme Z/s “Ceriņi” 21 242

Madara Z/s “Ceriņi” 20 233

Īve Z/s “Ceriņi” 19 914

Jaciņa Z/s “Kalējiņi 1” 19 549

Cidonija Z/s “Sporas” 19 485

 

Produktīvāko Latvijas ganāmpulku TOP 50 meklējiet žurnāla “Agro Tops” janvāra numurā.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Interesanti ,kāda un cik daudz ir šīs gotiņas ēdienkarte ,bet tas jau laikam valsts noslēpums ,lai neuzzinām ,kas nabadzītei jāpārstrādā.

  2. Būtu nobildējuši tās govs tesmeni, lai redz kāds izskatās rekords. Cik tā govs dienā devusi pienu?

  3. vai tas ir piens,ko slauc no t;adas govs, vai to var dzert, tur jau minerāļi vien ir.tas jau nevar būt dabīgs.

  4. Kāda politika ir laukos pareizāka? Ņemt vērā tikai ekonomisko faktoru kā līdz šim, vai tomēr sociāli-ekonomisko faktoru? Vai valstij izdevīgāki ir 4700 govju īpašnieki ar 12 tūkst izslaukumu, vai 9400 govju īpašnieki ar 6 tūkst izslaukumu? Vai 1 cūku fermas īpašnieks ar 5000 cūkām vai 10 cūku fermu īpašnieki ar 500 cūkām katrā? Un tas viss uz piena cenu krīzes un cūku mēra fona. Kad būtu mazāki zaudējumi valsts mērogā un kad būtu mazāka migrācija no laukiem uz pilsētām un ārzemēm? Jautājums adresēts ZM ierēdņiem!

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+