Šķēpmetējas Madaras Palameiko mazais “brālītis” – šunelis Jančuks 0
Līdz Londonas olimpiska
jām spēlēm atlicis aptuveni mēnesis. Šķēpmetēja Madara Palameika šo laiku pavada, trenējoties, kā arī rotaļājoties ar savu mīluli – Vesthailendas balto terjeru Jančuku.
Kā suņuks ticis pie tik mīļa, latviska vārda?
– Ilgi domāju, kādu vārdu likt. Gribējās izdomāt tādu, lai pašai un arī citiem prieks. Nevēlējos kādu no tradicionālajiem vārdiem, piemēram, Džeris vai Bobis. Turklāt ģimenē mēs esam trīs māsas. Tagad mums ir arī “brālītis” Jānis, – stāsta Madara.
Jancis vēl ir jauns puika, viņam ir tikai septiņi mēneši. Suņuku Madara iegādājusies drīz pēc tam, kad abas ar māsu devās prom no ģimenes ligzdas un pārcēlās dzīvot uz Mundingciemu netālu no Talsiem. Vecāki iebilduši pret mājdzīvnieku turēšanu mājās, teikuši, ka tiem ir vieta lauku sētā, nevis pilsētas miteklī.
Raksturā Jančuks ir mīlīgs, jautrs un draisks. Tam ļoti patīk draiskoties ar savām iemīļotajām rotaļlietām. Bet Jančuks var būt arī ļoti pacietīgs. Īpaši, ja sunim labs garastāvoklis. Nesen Madara viņu aizvedusi pie friziera, un tur Jančuks uzvedies ļoti prātīgi. Arī mazgājoties viņš pacietīgi gaida, kad šis, viņaprāt, nepatīkamais process beigsies.
Dažkārt Jancis parāda arī zobus, bet tas notiek reti. Madara teic – viens no iemesliem, kāpēc viņa izvēlējusies tieši šīs šķirnes suni, ir tas, ka Vesthailendas baltie terjeri ir ļoti draudzīgi. Bet tie ir arī drosmīgi, modri sargā saimnieku, par svešinieku tuvošanos ziņojot ar skaļu riešanu. Arī tad, kad Madara ar Jančuku ierodas ciemos, izlecis no mašīnas, viņš ar skaļu riešanu paziņo par savu klātbūtni.
Nesen Madara atklājusi, ka Jančukam labi padodas futbola spēlēšana. Abi pagalmā atraduši bumbu, un futbola mačs varēja sākties! 
Lielu ziņkāri Jančuks izrāda par kaķiem. Viņam ļoti gribas tiem dzīties pakaļ un apostīt. Šā iemesla dēļ suns jau vairākas reizes dabūjis no murrātāja ar ķepu pa ģīmi. Visādi citādi Jančuks ir prātīgs suns – tapetes neplēš, kurpes negrauž. Ja tuvumā nav iemīļotās rotaļlietas, dažkārt padauzās ar istabas čībām. Ja Madara devusies prom un suns ir saskumis, labprāt iekārtojas gulēt uz viņas apaviem.
Jančuks Madaras dzīvē ieviesis savu režīmu – vai tā darbdiena vai brīvdiena, modina jau septiņos no rīta un prasās ārā. Aktivitātes uzplūdi suņukam biežāk uznākot nevis no rīta, bet vakarpusē. Arī pēc dušas Jančuks pa dzīvokli skrienot kā vējš.
Sausā barība suņukam diez kā negaršo. Viņš labprāt ēstu konservēto gaļu vien. Tāpēc Madara viņam gatavo maisījumu – sauso barību sajauc kopā ar “slapjo”. Suņukam ļoti garšo arī strēmelītēs sagriezta vārīta liellopa gaļa un vārīti burkāni. Šad un tad Jančuks dabū arī kaut ko no saimnieku galda – tikai to, kam maz sāls, piparu un kas nekaitē suņa organismam.
Kad Madara dodas uz treniņnometnēm vai sacensībām, Jančuks paliek pie viņas mammas. Pirmās dienas mazā sirsniņa skumst – suņuks ilgāk guļ un šad tad iesmilkstas, bet pēc tam tiek skumjām pāri un kļūst atkal jautrs. Galvenais, lai ir kāds, kurš samīļo, parotaļājas un dodas ar viņu pastaigās. Vesthailendas baltajiem terjeriem cilvēka tuvums ir ļoti vajadzīgs.
Vesthailendas baltais terjers: • šķirne radīta Skotijā • skausta augstums – ap 28 cm • raksturs – jautrs, drosmīgs, bezbailīgs • pacietīgs rotaļu biedrs bērniem • piemīt mednieka instinkts • regulāri jākopj suņuka apmatojums
|
