Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
6. jūlijs, 2016
Drukāt

Šķēpmetējs Sirmais un kārtslēcējs Ārents kvalificējas Eiropas čempionāta finālam

foto: LETAfoto: LETA

Latvijas šķēpmetējs Zigismunds Sirmais trešdien jau ar pirmo metienu kvalificējās Eiropas čempionāta finālam, kamēr finālsacensībās kārtslēkšanā kungiem kvalificējās Mareks Ārents. Tikmēr tāllēcēja Aiga Grabuste guva traumu, kā dēļ šovasar vairs neturpinās cīņu par olimpiskajām spēlēm.

Nīderlandes galvaspilsētā Amsterdamā notiekošajās sacensībās Sirmais kvalifikācijas pirmajā mēģinājumā šķēpu raidīja 82,96 metru tālumā, bet finālsacensībās iekļūs sportisti, kuri pārsniegs 81,50 metru atzīmi.

Vēl maija beigās Sirmais nespēja pārsniegt 72 metru atzīmi, tomēr jūnijā viņš pēkšņi sasniedza sportisko formu – vispirms “Ventspils šķēpos” izpildīja Riodežaneiro olimpisko spēļu normatīvu (83,00 metri), šķēpu raidot 83,95 metru tālumā, turklāt arī katrās sacensībās viņš bijis tālāks par 80 metriem.

Kvalifikācijas A grupā startēja arī vēl viens Latvijas olimpietis Rolands Štrobinders, tomēr viņam neviens no trim mēģinājumiem netika ieskaitīts, sportistam paliekot bez rezultāta.

Tikmēr kvalifikācija B grupā Jānis Svens Grīva šķēpu raidīja 71,84, 73,38 un 69,83 metru tālumā. Ar 73,38 tālu metienu Grīva B grupā palika 14.vietā, bet sacensības viņš noslēdza 28.pozīcijā.

“Zigismundam bija ļoti labs metiena izpildījums. Domāju, ka viņam ir labas cerības finālā. Savukārt Rolandam bija ļoti labi iesildošie mēģinājumi. Tā brīvi un mierīgi šķēpu raidīja 80-81 metru tālumā. Sākoties sacensībām, kaut kas neaizgāja, varbūt uztraukums vai kas cits patraucēja. Grūti izskaidrot, kas notika. Jānim redzēju pirmos divus mēģinājumus, tālu no personīgā rekorda,” sarunā ar Latvijas Televīziju teica Latvijas izlases direktors Dmitrijs Miļkevičs.

Vistālākais metiens kvalifikācijā padevās somam Anti Rūskanenam, kurš šķēpu raidīja 88,23 metru tālumā, bet Sirmais ar savu rezultātu bija piektais.

Savukārt kārtslēkšanā Ārents ar pirmajiem piegājieniem pārvarēja 5,15, 5,30 un 5,50 metru atzīmes. Redzot, ka no labāko divpadsmit atlētu pulka vairs nav iespējams izkrist un ir sasniegts fināls, Ārents turpmākos mēģinājumus neveica.

Kvalifikācijas normatīvs augstlēkšanā ir 5,65 metri, bet finālsacensībās iekļuva 12 labāko rezultātu uzrādījušie sportisti. Ar 5,60 metru augstu lēcienu kvalifikācijā labāko rezultātu uzrādīja slavenais francūzis Reno Lavilenjē, kurš latiņu pārvarēja ar pirmo piegājienu, bet Ārents ar vēl trim sportistiem dalīja otro vietu.

Jūnija sākumā Ārents sacensībās Čehijas pilsētā Jablonecā ar kārti veica 5,70 metru augstumu, izpildot Riodežaneiro olimpisko spēļu normatīvu, bet nedēļu vēlāk latvietis ieņēma trešo vietu Dimanta līgas posmā Stokholmā.

Kvalifikācijas sacensībās tāllēkšanā dāmām Aiga Grabuste pirmajā mēģinājumā pārkāpa atspēriena dēlīti, bet traumas dēļ no turpmākajām sacensībām izstājās.

“Šogad mans sapnis par tikšanu uz Olimpiādi iet secen! Ieplīsis augšstilba aizmugurējais muskulis! Paldies visiem, kas mani atbalstīja”, tviterī rakstīja Grabuste.

Lai iekļūtu finālsacensībās sportistēm bija jālec tālāk par 6,60 metriem vai jāiekļūst labāko 12 pulkā. Ar 6,90 metru tālu lēcienu dāmām labākā kvalifikācijā bija serbiete Ivana Španoviča, bet iekļūšanai finālā pietika ar 6,46 metru tālu lēcienu.

Tikmēr 400 metru barjerskrējienā Jānis Baltušs trešdien savā skrējienā finišu sasniedza 51,26 sekundēs un finišēja piektais, bet ātrākais ar 49,56 sekundēm bija slovāks Martins Kučera, kurš uzrādīja labāko laiku no visiem priekšskrējienu dalībniekiem. Sacensības Baltušs noslēdza dalītā 14.vietā, bet, lai iekļūtu pusfinālā, viņam pietrūka 0,43 sekunžu.

Pusfinālā iekļuva divi ātrākie sportisti no katra skrējiena, kā arī četri labāko rezultātu īpašnieki no pārējiem sportistiem.

LETA jau vēstīja, ka trešdienas rīta sesijā Gunta Latiševa-Čudare pārliecinoši sasniedza pusfinālu 400 metru skrējienā. Savā priekšsacīkšu skrējienā Latiševa-Čudare izcīnīja otro vietu, finišējot pēc 53,36 sekundēm, kas ir viņas sezonas labākais rezultāts.

Tikmēr tāllēkšanas kvalifikācijas sacensības neveiksmīgi aizvadīja Elvijs Misāns, kurš ar rezultātu 7,61 metrs palika 20.vietā 24 dalībnieku konkurencē un netika 12 finālistu vidū. Kvalifikācijas normatīvu (8,00 metri) izpildīja četri tāllēcēji, bet pārējie astoņi tika atlasīti pēc rezultāta.

Savukārt Latvijas rekordiste septiņcīņā Laura Ikauniece-Admidiņa, startējot 100 metru barjerskrējienā, priekšsacīkstēs palika dalītā 23.vietā. Latvijas sportiste finišēja pēc 13,51 sekundes, kas ir krietni sliktāks rezultāts nekā viņas maija beigās sasniegtais personiskais rekords, kad sportiste daudzcīņas sacensībās Austrijā šo distanci veica 13,07 sekundēs.

Nākamajā kārtā iekļuva pa divām labākajām no četriem skrējieniem, kā arī nākamās piecas labāko rezultātu īpašnieces. Lai tiktu pusfinālā, distanci vajadzēja veikt vismaz 13,23 sekundēs.

Latviju Eiropas čempionātā, kas ilgs līdz svētdienai, pārstāvēs arī Dmitrijs Jurkevičs (1500 metru skrējiens), Jānis Višķers, Agata Strausa (abi – pusmaratons), Sinta Ozoliņa, Madara Palameika, Līna Mūze (visas – šķēpmešana) un Līga Velvere (400 metru barjerskrējiens). Savukārt Misānam vēl plānots starts trīssoļlēkšanā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+