Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
16. februāris, 2016
Drukāt

Šķērslis tumsā. Kas un kā jādara man? (5)

Foto - Atis JansonsFoto - Atis Jansons

Policijas ziņa: 11.02.2016. plkst. 20.10. Autoceļš Kuldīga–Aizpute (virzienā uz Aizputi, 16. km). 1984. g. dz. vīrietis ar auto “Mazda Premacy” ietriecās ceļa malā novietota stāvoša kravas auto “Volvo” aizmugurējā daļā, no kā cieta “Mazda” pasažiere – 1945. g. dz. sieviete, kura nogādāta slimnīcā, bet “Mazda” vadītājs notikuma vietā gāja bojā.

Vēlāk ziņu papildināja vēsts, ka slimnīcā mirusi arī sieviete. Auto vadījis viņas dēls. Un piedevām – tajā atrasts dokuments, kas liecina, ka 9. februārī miris viņas vīrs, neveiksmīgā braucēja tēvs. Tādas tās likteņa rotaļas…

Šīs ģimenes vairs nav. Mūsu uzdevums – iespēju robežās līdzīgas kļūdas nepieļaut. Un tādēļ atkārtojam dažas vecas patiesības.

Ziema bez sniega satiksmei tikai šķiet drošāka. Neslīd. Liekas – var braukt ātrāk. Dienā varbūt. Bet vakari ir gari, naktis ir melnākas, nav baltā fona, kas ļautu šķērsli agrāk pamanīt. Daudz bīstamāks šādos apstākļos ir Latvijā tik izplatītais paradums ilgstoši braukt ar tuvajām gaismām. Daudz bīstamāka ir uzmanības novēršana no ceļa nomales vērošanas. Un satiksmes pamatlikuma – drošs ir tas ātrums, no kura līdz pamanītam šķērslim spēj apstāties, – neievērošana var būt liktenīga. Uz slapja asfalta 90 km/h ar tuvajām gaismām var izrādīties par daudz.

Labi. Centīsimies. Bet galvenais šādu negadījumu vaininieks, protams, ir “tas maita”, kas savus ratus tur ceļmalā atstājis. Viņš ir pārkāpis CSN 132. punktu, kas skan: “Ilgstoša stāvēšana (atpūta, nakšņošana u. tml.) ārpus apdzīvotām vietām atļauta tikai stāvlaukumos vai ārpus ceļa robežām. Ilgstoši atstāt transportlīdzekli uz ceļa ir aizliegts.” Šādi var stāvēt – ja mums nezināmi apstākļi spiež – minūti, desmit, varbūt stundu (likums neatšifrē, ko nozīmē “ilgstoša”), bet nedrīkst auto, piekabi, konteineru šādi atstāt bez uzraudzības, bez apgaismojuma (kaut vai sakurta ugunskura, ja nav ne elektrības, ne avārijas trīsstūra) melnā februāra tumsā.

Šis atstāja. Tā gadās. Ko varam mēs paši (ja neskaita jau minēto ātruma samazināšanu un uzmanības divkāršošanu)? Kas mums jādara? Vispirms no likuma viedokļa. Ceļu satiksmes likumā teikts: (6. pants. Ceļa pārvaldītāja pienākumi). Ceļa pārvaldītājam ir pienākums: (..) 3) nodrošināt, lai nekavējoties tiktu novērsti šķēršļi, kas traucē satiksmi un apdraud tās drošību, bet, ja tas nav iespējams, nodrošināt bīstamo vietu aprīkošanu ar atbilstošiem satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem līdz šo šķēršļu likvidēšanai.

Utopija. Pārvaldītājam (“Latvijas valsts ceļi”) nav tādu resursu, lai 20 000 km ceļu regulāri apsekotu un šādus traucēkļus novērstu. Pašvaldībām, kuru pārvaldībā ir vēl divreiz vairāk kilometru, – ne tik. Ceļu policija līdzīgām situācijām parasti, kā saka, brauc ar līkumu (starp citu, šī notikuma interneta komentāros tiek teikts, ka CP ekipāža jau dienā pamestajai piekabei esot garām braukusi). Tātad nav mums neviena, kas spētu paveikt tā paša satiksmes likuma noteikto: (43.3 pants. Transportlīdzekļa piespiedu pārvietošana). Transportlīdzekli var pārvietot piespiedu kārtā, novietojot to speciālā stāvvietā, ja: (..) 6) transportlīdzeklis novietots stāvēšanai pilnīgi vai daļēji uz brauktuves ārpus apdzīvotām vietām diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos un tam nav iedegtas noteiktās ārējās apgaismes ierīces.

Nu ko. Centīsimies iztikt paši. Jau pierasts, ka “slīcēju glābšana ir pašu slīcēju pienākums”. Bet kā? Kā varu izdarīt to, kas pat (tā miglaini) ierakstīts satiksmes noteikumos – transportlīdzekļa vadītājam ir šādi pienākumi: (..) 38.4. darīt visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki…

Ko nozīmē “visu iespējamo”? Vai man, ja esmu pamestam melnam šķērslim laimīgi garām trāpījis, ir pienākums apstāties, iet atpakaļ ar lukturi, vicināt to, kamēr piekabes saimnieks parādīsies vai ceļa apsaimniekotājs nāks viņa mantību novākt? Vai man te uguns jākur? Vai sava vienīgā un diezgan dārgā avārijas apstāšanās zīme līdzpilsoņu glābšanai jāziedo? Vai sava atstarojošā veste svešai tačkai jāuzmauc? Kurš no jums ir kaut ko līdzīgu darījis? Atzīstu – es neesmu. Braucam prom un aizmirstam. Slīcēju glābšana ir… Ja nu vienīgi piezvanām uz kādu “LVC” SIC (tālr. 80005555).

Bet moderns pašapkalpošanās un solidaritātes līdzeklis mums jau sen ir. Tā ir mobilā lietotne WAZE, bez maksas ielādējama jebkurā kaut cik mūsdienīgā tālrunī. Un lietojama! Ne jau tikai paģirainai izbēgšanai no policijas patruļas. Te šķērsli uz ceļa var ar dažiem klikšķiem iezīmēt un visiem līdzpilsoņiem šo ziņu nodot. Ekrānā mirgojošu (iegādājieties telefona turētāju!) un pat skaļi runājošu. Jo vairāk būs šīs programmas lietotāju, jo pilnīgāka būs mūsu visu kopīgā datubāze. Un lielākas izredzes no melnās nāves izglābties.

P. S. Vēl viena policijas ziņa – par svētdienas vakara notikumiem (šitādus WAZE neglābs!). 14.02.2016. plkst. 21.50. Inčukalna novads, ceļš A2 pie pagrieziena uz Inčukalnu. 1977. g. dz. vīrietis, vadot auto “Mazda”, iebrauca kokā. Cieta pasažieri – 2000. g. dz. puisis, 2010. g., 2002. g. un 2001. g. dz. meitenes.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Priekšā esošam, uz ceļa stāvošam, ceļu satiksmes dalībniekam ar savu rīcību, darbību vai bezdarbību, ir jāgarantē drošība. Cēlu satiksmes Likuma 19. pants paredz visus nosacījumus, kā katram no mums uz ceļa ir jārīkojas un kādas katram no mums ir tiesības.
    Priekšā esošam ir jārada apstākļi sevi savlaicīgi identificēt. Jo katram ir jārīkojas TĀ, lai neievelk kāds pakaļā! Smagā vadītājs ir 100% vainīgs sadursmes izraisīšanā. Varbūt 1% var atrast sevis attaisnošanā!
    CSN punkti ir pieminēti no pagājušā gada! Vēlu veiksmi.

  2. Ati, no janvāra nav vairs tāda CSN 132. punkta!

    Ir CSN 118. Ilgstoši atstāt transportlīdzekli uz ceļa ir aizliegts.
    Ilgstoša stāvēšana (atpūta, nakšņošana u. tml.) ārpus apdzīvotām vietām atļauta tikai stāvlaukumos vai ārpus ceļa robežām.

  3. Diemžēl jāsecina, ka pārāk bieži šoferi paši tā saregulē lukturus, ka arī ar tuvajām gaismām žilbina. Kreisais starmetis tiek pagriezts tā, lai spīdētu pretimbraucējam tieši acīs. Es vēl saprastu, ka, bieži braucot pa lauku ceļiem, labais lukturis tiktu pagriezts vairāk uz ceļa nomali un mazliet uz augšu, lai labāk izgaismotu iespējamo gājēju, riteņbraucēju vai kādu meža zvēru, bet apzināti žilbināt citus… CP aizbildinās, ka viņiem neesot portatīvas iekārtas gaismu regulējuma pārbaudei. Labi, bet kad tad būs?

  4. ilgstoša braukšana ar tuvajām gaismām. Un ko tad darīt, ja nepārtraukti ir pretīmbraucēji? Pamēģina pa nakti, pabraukt pa Daugavpils šoseju vai kādu tamlīdzīgu ceļu. Turklāt personīgi ir radies priekšstats, ka visas tās jaunās, izslavētās gaismas pamatīgi atpaliek no vecajām, tradicionālajām spuldzēm ar parastu reflektoru ar stikla izkliedētāju. Izņemot ksenona lukturus. Jaunie, kas nav braukuši ar auto, kam parasti lukturi ar stikla izkliedētājiem šito nesapratīs. Ne viss jaunais ir labāks par veco, aizdomas rodas, ka pietiekoši bieži tā ir vienkārši naudas izpumpēšana.

  5. Nobremzēt pirms šķēršļa, nevis taranējot noskaidrot, kas tur bija tas melnais

Revolūcija, kas nes attīstību un briesmasTāpat kā cunami vilni, cilvēki digitālās tehnoloģijas sākumā vilni apbrīno, neapzinoties tā spēku un ātrumu
Vietnes "nozagts.com" un "Toma joki" nonākušas arī Drošības policijas redzeslokāSavstarpēji saistītās interneta vietnes "nozagts.com" un "ukradeno.com", kā arī viena no populārākajām sociālā tīkla "Facebook" lapām latviešu valodā "Toma joki" ir Drošības policijas redzeslokā, tomēr dienesta pārstāvji nekomentē šo interneta resursu saistību ar personām, kas saņem Krievijas finansējumu un izplata Krievijas ideoloģisko propagandu.
FOTO: Divi BMW "nesadala" Marijas ielu; viens ietriecas graustā (2)Pēc divu "BMW" automašīnu sadursmes Elizabetes un Marijas ielas krustojumā šovakar, viena no tām ietriecās Marijas ielas graustā.
Draugiem Facebook Twitter Google+