Mobilā versija
+0.8°C
Hilda, Teiksma
Svētdiena, 17. decembris, 2017
9. decembris, 2016
Drukāt

Šķilbēnos dzīvā folkloras tradīcija nepārtrūkst

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Šķilbēnu etnogrāfiskais ansamblis "Šķilbēnu sievas".

Ziemeļlatgales tradicionālās dziedāšanas godināšanas svētkos “Dzīdat, meitas, kū gaidat!” nosvinēta Šķilbēnu etnogrāfiskā ansambļa 35 gadu jubileja, atvērts izdevums “Škilbanu sīvas” un prezentēts ansambļa videoklips dziesmai “Es apsieju lynu dryvu”, LA.lv pastāstīja biedrības “Latgolys Producentu Grupa” pārstāve Edīte Husare.

144 lapaspušu biezā grāmatiņa un klāt pievienotais audio disks ar dziesmu ierakstiem ir unikāla liecība par Šķilbēnu etnogrāfisko ansambli un tā dziedātājām, kā arī ar Ziemeļlatgalē, īpaši Šķilbēnos dziedāto dziesmu repertuāru. Izdevumā līdzās Šķilbēnu etnogrāfiskā ansambļa vēsturei aprakstā un bildēs, ir iespēja iepazīt 21 dziedātājas dzīvesstāstu, atrast 26 dziesmu nošu transkripcijas un dziesmu vārdus. Ansambļa repertuāra dziesmu ieraksti dokumentēti izdevumam klāt pievienotajā audio diskā.

Uz kopīgiem svētkiem Rekovā bija pulcējušies ne tikai Viļakas novada kolektīvi – Medņevas etnogrāfiskais ansamblis, Upītes etnogrāfiskais ansamblis, folkloras kopas “Upīte” un “Rekavas dzintars”, ceļu uz Šķilbēniem bija mērojuši arī J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Etnomuzikoloģijas mācībspēki un studenti, Latviešu folkloras krātuves komanda un biedrības “Latgolys Studentu centrs” folkloras kopa “Ceidari”.

Gan pašas šķilbēnietes, gan ciemiņi vairāk nekā trīs stundu garā koncertā izdziedāja Šķilbēnu etnogrāfiskā ansambļa un citas Ziemeļlatgales dziesmas. Par vakara īpašāko brīdi kļuva ansambļa dziedātājas Jadvigas Kovaļevskas (Jadzes) un Latviešu folkloras krātuves pārstāvju vienošanās kopīgā dziesmas “Orojs ora ceļa molā” izdziedāšanā.

Šķilbēnu etnogrāfiskais ansamblis tika nodibināts 1981. gadā, kad Šķilbēnu sievas, iedvesmojoties no kaimiņu ciema Upītes dziedātājām, sanāca kopā, lai ar dziesmām kuplinātu dažādas sadzīves un svētku norises. Ansambļa sastāvā līdzās pirmajām ansambļa dziedātājām šobrīd tradīciju turpina arī jaunās dziedātājas. Spilgtākā dziesmu zinātāja, kuras teiktās dziesmas vēl arvien veido lielāko daļu ansambļa repertuāra, bija nu jau mūžībā aizgājusī Rozālija Slišāne (mīļi saukta Razulīte).

3. decembra pasākumā pirmizrādi piedzīvoja arī Šķilbēnu etnogrāfiskā ansambļa dziedātājām veltīts videoklips, kurā iemūžināta ansambļa himna “Es apsieju lynu dryvu” – gan ansambļa spožākās dziedātājas Rozālijas Slišānes (Razulītes) dziedājumā, kas dokumentēt 1988. gada folkloras ekspedīcijas laikā Šķilbēnos, gan šobrīd ansamblī dziedošo sievu izpildījumā. Videoklipa mērķis bija parādīt dziedošo sievu vienkāršību, dažādo skaistumu un dziedāt prieku, neskatoties uz ikdienas darbiem, rūpēm un dažādajiem likteņiem.

Etnomuzikoloģe Anda Beitāne, stāstot par Ziemeļlatgali un tās tradīcijām saka: “Latvijas ziemeļaustrumu mala blakus Krievijas robežai, kādreizējā Abrenes apriņķa teritorija, bijušā Balvu rajona daļa jeb, atbilstoši šodienas administratīvi teritoriālajam iedalījumam, Balvu novada Briežuciema pagasts, Baltinavas novads un Viļakas novada Šķilbēnu un Medņevas pagasti, kā arī Viļakas pilsēta – tā ir vieta, kur vēl arī mūsdienās iespējams sastapt nepastarpinātā veidā pārmantotu tradicionālās mūzikas repertuāru, kas turpina dzīvot, aizvien pielāgojoties jauniem apstākļiem.”

3. decembra vakars bija apliecinājums tam, ka tradicionālajai dziedāšanai Ziemeļlatgalē ir ne vien stipras saknes, bet arī skaidra un spoža nākotne – turpat Viļakas novadā aug jauna dziedātāju paaudze, kas, ļoti iespējams, ar savu stāstu un veidu, bet turpinās un saglabās šajā pusē raksturīgo īpašo tradīciju.

Ziemeļlatgales tradicionālās dziedāšanas godināšanas svētkus rīkoja biedrība “Latgolys Producentu Grupa”, sadarbojoties ar kultūras centru “Rekova”. Svētku norisi atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonda Latgales kultūras programma ar AS “Latvijas Valsts meži” atbalstu, bet izdevums “Škilbanu sīvas” tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Viļakas novada domes atbalstu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+