Mobilā versija
Brīdinājums +17.3°C
Ludmila, Laimdots, Laimiņš
Ceturtdiena, 22. jūnijs, 2017
30. janvāris, 2014
Drukāt

Monika Zīle: Latvijas gaļas kūpināšanas tradīcijas uz ešafota (7)

Foto-LETAFoto-LETA

Gaļa gaļas pārstrādes uzņēmuma AS "Rīgas Miesnieks" renovētajā ražotnē.

Kaut arī Valdis Dombrovskis pelnīti saņēmis visilgāk nostrādājušā premjera titulu, valdības un atsevišķi ministri mainījušies bieži, un jauniesvaidītie vēl pirms krēsla apsildīšanas ar smalkiem mājieniem vai zīmīgiem noklusējumiem nereti likuši saprast, ka netaisās brist pa auzās iemīto sliedi. Bet liktenis dažreiz nolemj pajokot, piespēlējot politiķim atrisināt problēmu, kas ar daļēju viņa svētību savulaik radusies. To patlaban piedzīvo zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, pēc krietna starpbrīža otrreiz šajā amatā atgriežoties un vaigā sastopot no ES instancēm nākušo benzpirēna samazināšanas regulu, ko Latvija atbalstījusi pirms trim gadiem viņa iepriekšējās ministrēšanas laikā. Politikas ilgdzīvotāji atceras, ka pievienošanos stipri veicinājusi vajadzība palīdzēt zivrūpniekiem noturēties starptautiskajā tirgū, kur apšaubīja mūsu labi nokūpināto šprotu veselīgumu. Pats ministrs, apstiprinot atbalsta iemeslu, tagad ticami sirsnīgi brīnās par gaļas pārstrādātāju sacelto brēku – visiem taču bijis labi zināms, ka 2014. gada rudenī beigsies regulas pārejas noteikumi un stāsies spēkā krietni mazākas benzpirēna normas pārtikā. Pie viena J. Dūklavs steidz mierināt visus, kuri uztraukušies par latviešu iecienītā brūni nokūpinātā šķiņķa nākotni: neviens mūsu mīļos žāvējumus uz ešafota nelikšot, jo lielā gaļas gabalā par kancerogēnu un ļaundabīgus audzējus izraisošu atzītā viela būšot smuki izkliedējusies, tās daudzums atbildīšot ES prasībām un turpināsim mieloties, kā raduši.

Lai gan Dūklava kungs vienmēr piesaista ar vīrišķīgu pašpārliecību, ir lielas šaubas, vai konkrētajā gadījumā viņa stāja un paudumi ražotājus nomierinās. Var jau teikt, ka trīs gadi bija gana ilgs periods, lai piemērotu gaļas apstrādi jaunajām prasībām vai iesūtītu ministrijai priekšlikumus nacionālo kūpināšanas tradīciju saglabāšanai un aizstāvībai ES instancēs. Taču pārmetums būtu vietā, ja pēc regulas atbalsta no ministrijas speciālistu puses justa vēlme un vajadzība ar gaļas nozari vienoties par tādiem benzpirēna procentiem, kuru pieļaujamību Latvijas šķiņķos un desās iespējams loģiski pamatot un rezultatīvi aizstāvēt. Šim nolūkam ar zemkopības ministra iznesību vien būs par maz. Prasās pirmkārt uztura speciālistu slēdzieni, kurus iegūt nav iespējams dažu mēnešu laikā. Diemžēl neviens valdības aprindās nopietni neņēma jau pirms gandrīz piecpadsmit gadiem Labklājības ministrijas paspārnē dibinātā Latvijas Pārtikas centra ierosinājumus pievērsties benzpirēna klātbūtnes izpētei vietējos produktos, piesaistot mikrobiologus, dietologus un vides speciālistus. Toreiz problēma nešķita būtiska, finansējumu gaidīja sāpīgākas vajadzības. Tagad atspēlējas tālredzības trūkums.

Nav šaubu, ir jānoskaņo sabiedrība iespējami veselīga uztura lietošanai. Labi apzinos, ka mūsu senču garais, raženais mūžs, kur netika smādēta alksnī nodūmota cūkas miesas šķēle, nav pietiekams arguments ES ierēdņiem. Tomēr domāju, ka Latvijas valdības instances uzvedas pārāk bikli, nacionālās virtuves tradīcijas aizstāvot. Itālijas, Spānijas un Francijas lauku apvidos esam redzējuši gaļas un piena apstrādes un tirdzniecības veidus, kas mūsu vietējiem pārtikas aprites uzraugiem liktu ģībt… Bet tur dzīvojošiem tā ir gadsimtos veidojusies norma, ko ES regulu dēļ neviens negrasās mainīt.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Kārtējais “Veiksmes stāsts”- nožēlojamā silesbrāļu klanīšanās Eiropai un stērbeļu bučošnana “Briseles kundziņiem” mūs nu te ir novedusi! Pretīgi!

  2. Varbūt kādreiz ir jāpadomā loģiski. Ir kādas lielrūpnieku intereses un pieredze. Pēc tam ir kaut kāda pieredze kādos konkrētos pārtikas produktu sagatavošanas veidos, kas ir piemērota konkrētajam reģionam. Piemēram EU dienvidu reģionos, gaļas vītināšana, kas pie mums ir daudz sarežģītāka. Pie šī visa jāņem vērā, ka konkrētām amatpersonām ir savs redzējums un ieradumi un viņi nezina un pat nevar iedomāties, ka Latvijā veids no seniem laikiem kā sagatavot gaļu ilgākai glabāšanai ir kūpināšana. Zinātniskie pētījumi arī ir tai tādi, kādi tie ir un ir izpētīts tikai tas, kas ir izpētīts un tas nenozīmē, ka neeksistē kas cits, kas varbūt ir ne mazāk būtisks

  3. Soreis nernajot par ipasiem Latvijas gardumiem…. gandriz vai slikti paliek atkal ieraugot kaut ko tadu ka “esafots” no francu valodas parnemtus vardus kuri piesarno musu valodu. Kapec neteikt “naves sods”???

  4. Randy, BR-Deutschland & Latvija, EU Atbildēt

    Nav šaubu, ir jānoskaņo sabiedrība iespējami veselīga uztura lietošanai. Labi apzinos, ka mūsu senču garais, raženais mūžs, kur netika smādēta alksnī nodūmota cūkas miesas šķēle, nav pietiekams arguments ES ierēdņiem. >>>>
    Arii man videejais Latvijas iedziivotaaju muuzha ilgums, saliidzinot ar Vaaciju, nav pietiekams arguments. No sirds iesaku shaadus kuupinaajumus neest (taapat kaa pretiigaa elljaa sastampaatas zivteles, kuras Latvija sauc par shproteem). Ja jums pashiem sava veseliiba nav svariiga – luudzu vismaz neindeejiet savus beernus!

  5. Kur tante izrāvusi, ka senčiem bija “garš, ražens mūžs”? Dzīves ilgums bija stipri zems, piedevām lielai daļai tas bija mazražens strādājot par sezonas kalpiem. Vēl jautājums, no kurienes ideja, ka senči lietoja “alksnī nodūmotu cūkas miesas šķēli”. Neņemos apgalvot ka tā nav, taču derētu kāda atsauce uz tā laika literatūru vai Brīvdabas muzeju. Iespējams, ka šī tradīcija ir nelietīgs vācu ievazājums..

  6. Attēlā redzamais izstrādājums gan nav nekāds kūpinājums,drīzāk nenosakāmas gaļas masa kas piedzīta ar želantīnu,un velns zin ko.
    Gadiem ilgi esmu mājās gaļu kūpinājis,bet tādi eiropas standartu kūpinājumi man nez kāpēc nesanāk.

  7. Ja aizliedz kūpinājumus,tad pa cigarešu tirgošanu jāparedz nāvessods.Tas būtu līdzvērtīgi,vai ne?

Bez vietējo palīdzības svešie nespētu sastādīt izsūtāmo sarakstus (12)Bez vietējo palīdzības svešie nespētu sastādīt apcietināmo, nošaujamo un izsūtāmo sarakstus
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Medicīnas pakalpojumu divi groziņi

Koalīcijas partijas pagājšnedēļ vienojās, ka papildu finansējumu veselības aprūpes nozarei iegūs no sociālajām iemaksām un ka pilno veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņems tie, kas maksā sociālo nodokli, un pacientu grupas, kuras būs atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas. Veselības ministrija piektdien publiskoja informāciju ar virsrakstu “Par veselības aprūpes pakalpojumu dalījumu pilnajā un pamata pakalpojumu grozā”, skaidrojot, kas ietilpst pilnajā valsts apmaksāto pakalpojumu grozā un kādus medicīnas pakalpojumus saņems tās personas, kuras nebūs sociālo iemaksu veicējas.

Vai veselības aprūpes pieejamība jāsaista ar nodokļu nomaksu?
Juris Jansons: Valodu lielu dara cilvēki (1)Man ir patiess gods būt starp tiem dažiem miljoniem, kuri var domāt, runāt un klausīties latviešu valodā.
Juris Lorencs: Globālo sasilšanu gaidot (2)Cīņā par zaļajām idejām aktīvi līdzdarbojas arī dažādu interešu lobiji
Liepnieks: Trukšņa pārvēlēšana ir jocīga un neticama (8)“Es zināju, ka socioloģija Jūrmalā bija Trukšņa kungam labvēlīga, bet tas tomēr likās tik jocīgi. Tas, ka viņš tik pārliecinoši uzvarēja ar tik jaunu un īpatnēju kampaņu, ir pilnīgi neiedomājami,” polittehnologs Jurģis Liepnieks apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā "Preses klubs", komentējot Gata Trukšņa pārvēlēšanu Jūrmalas mēra amatā.
Draugiem Facebook Twitter Google+