Ekonomika
Bizness

Šķīvis, kurā ēdiens aug: Latviešu dizainers rada galda piederumu komplektu svara mazināšanai 1


Cilāt šādu dakšiņu pie mutes nav tik vienkārši, jo tās svars ir aptuveni 1,3 kg – norāda tās izveidotājs Nauris Cinovics.
Cilāt šādu dakšiņu pie mutes nav tik vienkārši, jo tās svars ir aptuveni 1,3 kg – norāda tās izveidotājs Nauris Cinovics.
Foto – Andris Ozoliņš

Grafiskais dizainers Nauris Cinovics nāk no Bauskas. Kad viņam bija jāizvēlas starp mūziku un mākslu, viņš deva priekšroku mākslai, mūzika jau nekur nepazudīs… Nauris devās uz Latvijas Universitāti, nostudēja tur trīs noderīgus gadus un iestājās Latvijas Mākslas akadēmijas Funkcionālā dizaina nodaļā.

Tēmu loks, kas pavērās jaunajam dizaineram, bija ļoti plašs. Naurim pašam tajā laikā bija liekā svara problēmas, un viņš savu uzmanību arvien vairāk vērsa veselīga dzīvesveida virzienā, savienojot mākslinieciskās aktivitātes ar zinātnisku darbu. Tas bija “bingo” – trāpījums īstajā mērķī, īsā laikā dizaineram izdevās gūt atzīstamus, pat sensacionālus starptautiskus panākumus un pie reizes, lai neviens neteiktu, ka “ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē”, arī pašam atbrīvoties no 20 kilogramiem liekā svara.

Veicot izpēti Nauris drīz saprata, ka ienaidnieks ir nevis ēdiens, bet gan pārspīlēta ēstgriba. Pārāk ātri ēdot, prāts netiek līdzi ēšanas procesam, neizbauda to, nenomierina gremošanas sistēmu. Lai rastos sāta sajūta, nepieciešams laiks. Gatavojot maģistra darbu Latvijas Mākslas akadēmijas Funkcionālā dizaina nodaļā, Nauris nolēma izveidot tādu galda piederumu komplektu, kas cilvēku pamudinātu izmainīt ēšanas paradumus un atbrīvoties no liekā svara. “Pētījumos bija konstatēts, ka smagāki galda piederumi izraisa stabilāku sajūtu nekā viegli. Piemēram, lietojot vienreizējos plastmasas nažus un dakšiņas, ēdiens neliksies tik “nopietns” un sātīgs kā ar pamatīgiem galda piederumiem. Ēšanas procesā vispār arvien vairāk ienāk spēles elementi, kas palēnina ēšanas procesu un ļauj organismam pārtiku labāk pārstrādāt,” secinājis Nauris.

Tā pamazām tapa unikāls galda piederumu komplekts “Sajūti sajūtu” (heavycutler.com), kas ēšanas procesu padara lēnāku un sarežģītu. Noslēpums ir vienkāršs. Galda piederumi ir smagi, iespējams, paši smagākie pasaulē no pārdošanā izliktajiem. Vienā no savām dizaina versijām Nauris ēdamrīkus veidoja ar akmens oļu spaliem. Smagnējie rīki – nazis, karote un dakšiņa – izrādījās ļoti ergonomiski un patīkami iegūla plaukstā.

Nākamajā versijā Nauris kopā ar kalēju izveidoja jau kārtīgus smagus metāla galda piederumus. Katrs masīvais rokturis bija ar iespiedumiem, kas atviegloja to izmantošanu. Cilāt šādu dakšiņu pie mutes nav tik vienkārši, jo tās svars ir aptuveni 1,3 kg. Toties ēšanas process notiek lēnāk, tas ir daudz rotaļīgāks un arī pirkstu mikro muskulatūrai, turot neparasto galda rīku, ir ļoti vērtīgs treniņš. Testēšanas rezultāti parādīja, ka šo “dižo” piederumu izmantošana paildzina vidējo ēšanas laiku no 7 uz 11 minūtēm. Šobrīd mākslinieks strādā pie koncepta ražošanas attīstīšanas. Jau pirmās atsauksmes liecina, ka pircēju interese ir negaidīti liela.

“Kāds zinātnieks ir izpētījis dažādos vēsturiskos laikos gleznotos “Svētā vakarēdiena” sižetus. Salīdzinot šķīvju lielumu ar gleznās redzamo apustuļu galvu lielumu, ir skaidri manāma tendence šķīvjiem kļūt lielākiem un uz tiem uzliktajam ēdienam bagātīgākam. Es vēlos radīt sajūtu, ka cilvēks apēd vairāk ēdiena nekā patiesībā. Izpētīts, ka smadzenēm nepieciešamas vismaz 20 minūtes, lai saprastu, ka esam paēduši. Ātra ēšana liek domāt, ka nepieciešams vairāk ēdiena. Lēnāk ēdot, ziņa par sāta sajūtu smadzenēs nonāk tajās pašās minūtēs, bet apēsts tiek mazāk!” smaidot skaidro mākslinieks.

Jauno šķīvju (crinklyplate.com) pamatā ir ideja par kalnu – ēdienu kalnu, ko visi krauj šķīvī. Kārtīgi piekrauts šķīvis rada drošības sajūtu, dod smadzenēm signālu, ka viss ir kārtībā, bads nedraud. Cilvēks ēd ar acīm – ieraugot kvantumu, viņš nomierinās. Lai acis apmānītu, kalnu var optiski palielināt. Tādēļ dizainers nolēma paaugstināt šķīvja vidus daļu. Ēdiens tiek pacelts uz augšu, kalns saglabājas, bet to veido daudz mazāk pārtikas.

Sākās eksperimenti. Gluds paaugstinājums nederēja, jo no tā ēdiens slīdēja nost. Pārāk smalki krokots arī nederēja, jo to bija grūti iztīrīt. Pamazām Nauris atrada variantu, cik lielu var veidot krokas diametru, lai saglabātos kalns, būtu viegli ēst un viegli arī iztīrīt. Šķīvim tiek izstrādātas vairākas versijas – bioplastikā, porcelānā. Pamatideja ir to veidot no caurspīdīga stikla. Šķīvja neparastā forma ne tikai vizuāli palielina ēdiena apjomu. Tā pārvērš pusdienu ēšanu par daudz rotaļīgāku procesu, nekā ierasts. Tikt pie kārotā vistas gabala vai noklīduša kartupeļa šķīvja daudzajās krokās ir laikietilpīgāk, nekā tas notiktu uz gluda šķīvja. Tā tiek samazināts cilvēka ēšanas ātrums.

Šobrīd dizaina paraugmodelis ir gatavs un sākusies tā pārvēršana praktiskā izstrādājumā. Vispirms no plastikas ar termopresēšanas metodi, bet top arī prototips stiklā.

Nauris ideju šogad prezentēja Portugālē notiekošajā Eiropas Liekā svara kongresā. Vadošie nozares eksperti, piemēram, profesore Džeina Ogdena no Sarejas universitātes un Dr. Pauls Kristiansens no Liverpūles universitātes Psiholoģijas skolas šķīvja koncepcijai veltīja slavinošus vārdus. Ideju ļoti atsaucīgi uztvēra lielie masu mediji “Daily Mail”, “The Sun”, “The Guardian”, un tā atbalsojās pavisam 40 medijos.

Šobrīd mākslinieks ir iekļāvies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras veidotajā pirmsinkubācijas projektā, kur viņa darbu veiksmīgākai virzībai palīdz profesionāli mentori. Oktobrī Nauris piedalīsies ēdienu dizaina konferencē Portugālē. Ēdiena dizains ir jauns un dinamisks dizaina veids, kurā savienojas vizuālā māksla ar psiholoģiju.

Dizainers no 6. līdz 10. septembrim piedalīsies “Rīga Food” izstādē Ķīpsalā, kuras laikā ne tikai testēs jaunos traukus, bet arī veiks plašu aptauju, kuras gaitā iegūtos zinātniskos materiālus izmantos turpmākajā darbā.

 

VĒRTĒJUMS

Dr.sc.soc., MS bioētikā Signe Mežinska, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docente: “Naura darbība dizaina jomā ir lielisks starpnozaru pētniecības piemērs, kurā dizainera prasmes un pieredze apvienotas ar pētniecisko interesi par sabiedrības un indivīda veselību. Izvēloties doktora darba tēmu, Nauris ir ļoti veiksmīgi iekļāvies šobrīd pasaulē strauji augošā pētnieku grupā, kas pēta, kā ar dizaina palīdzību var ietekmēt un mainīt cilvēku ar veselību saistīto uzvedību un paradumus. Ļoti ceru, ka Naurim pietiks enerģijas ne vien praktiski izveidot inovatīvu trauku dizainu, bet arī pārliecinoši zinātniski pierādīt to efektivitāti.”

LA.lv