Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
5. marts, 2014
Drukāt

“Skola 2014” – bez “Jaunā profesionāļa” (1)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Patukša šogad izskatījās izstāde “Skola 2014”. Iepriekšējos gados krietnu daļu Ķīpsalas izstāžu halles aizņēma stendi, kuros savas prasmes konkursā “Jaunais profesionālis” demonstrēja profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi. Šogad finansējuma trūkuma dēļ konkurss nenotika.

Konkurss ik gadu izmaksāja 80 000 latu, un to finansēja no Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļiem, bet organizēja Valsts izglītības satura centrs. Pērn centrā ESF finansētie projekti beidzās, tāpēc naudas konkursam vairs nebija.

Darba devēji joprojām uzskata, ka konkurss skolu audzēkņu meistarības pārbaudei ir nepieciešams. Tāpēc Ķīpsalā tomēr notika viens konkurss – “Automehānika 2014” –, kurā sacentās topošie automehāniķi un ko organizēja izstādes “Skola 2014” rīkotāji “BT1” kopā ar Rīgas Tehnisko koledžu un dažādiem auto uzņēmumiem. “Skolas 2014” ietvaros notika tikai konkursa pusfināls. Fināls gaidāms aprīlī, kad Ķīpsalā būs auto veltīta izstāde. Taču, lai finālam izvirzītie audzēkņi varētu sacen­sties, skolām būšot jāmaksā par dalību finālā. “Cik tieši būs jāmaksā, pagaidām nezinām,” saka Malnavas koledžas direktors Juris Bozovičs. “Taču nemaksāt nevar. Jo skolai ir svarīgi ļaut audzēkņiem sevi parādīt arī finālā.” Tiem audzēkņiem, kuri apgūst cita veida izglītības programmas, piemēram, topošajiem pavāriem, galdniekiem, celtniekiem, šogad jāiztiek bez konkursa. Skolas, protams, konkursus varētu organizēt pašas. Taču bez valsts un darba devēju artavas tie būtu pārāk lieli izdevumi.

“Uzskatu, ka IZM tomēr būtu jāmeklē nauda un jāgādā, lai konkursi notiktu visu izglītības programmu audzēkņiem,” teic J. Bozovičs.

Noskaidroju, ka IZM par profesionālo izglītību atbildīgās amatpersonas centušās rast finansējumu konkursam, taču atklājies, ka valsts budžetā naudas, ko tērēt profesionalitātes konkursiem, nav. “Tāda diemžēl bija situācija,” saka IZM Izglītības departamenta direktora vietniece profesionālās izglītības jautājumos Ina Vārna. “Esmu liela “Jaunā profesionāļa” atbalstītāja. Konkurss ne tikai parāda profesionālās izglītības pievilcību, bet arī noder audzēkņu pašapziņas veidošanai: viņi konkursā var apliecināt savas spējas.”

Arī Mašīnbūves un metālapstrādes asociācijas pārstāvis Artūrs Graudiņš spriež, ka konkurss noteikti veicinājis profesionālās izglītības pievilcību.

Parāda arī skolu līmeni


“Audzēkņi konkursam gatavojās ar lielu rūpību,” stāsta J. Bozovičs. “Protams, tas bija papildu darbs pedagogiem. Konkursa rezultāti ļāva arī salīdzināt skolas. Katru gadu pirmās piecas vietas ieņēma vienu un to pašu skolu audzēkņi. Līdz ar to pēc konkursa rezultātiem vien varēja spriest, kurās skolās ir labāki skolotāji un tehniskais nodrošinājums.” Arī 3. arodskolas direktora vietnieks Ilgvars Ruņģis teic, ka konkurss “Jaunais profesionālis” “bija pietiekami nozīmīgs”. Audzēkņiem tā bija iespēja parādīt savas prasmes, salīdzināt tās ar citu jauniešu veikumu.

Cerību par to, ka konkurss “Jaunais profesionālis” nav miris, vieš Valsts izglītības attīstības aģentūras direktores Ditas Traidās teiktais: aģentūra radusi finansējumu konkursam un gatava to organizēt nākamajos gados.

Konkursa “Jaunais profesionālis” uzvarētāji piedalījās starptautiskos jauno profesionāļu konkursos “Euroskils” un “Worldskils”. Vai tad, ja šogad nebūs nacionālā konkursa, jauniešiem būs liegta dalība arī šajās sacensībās? D. Traidās skaidro, ka uz “Euroskils” dosies pagājušā gada uzvarētāji, bet “Wordskils” notiks tikai nākamā gada vasarā un līdz tam būs noritējis nacionālais konkurss.

Ieskats profesijā


Konkursa “Jaunais profesionālis” laikā turklāt jebkurš izstādes apmeklētājs varēja vērot sacensību norisi, līdz ar to gūstot ieskatu dažādu profesiju ikdienā – ­
redzēt, kā, piemēram, gatavo pavārs, kā viesus apkalpo oficiants, kā mūrē mūrnieks vai flīzē flīzētājs.

Rīgas Pārdaugavas profesionālās vidusskolas kokapstrādes skolotājs Artūrs Ķīsis gan daudz neskumst par to, ka nenotiek ierastais konkurss. Viņaprāt, tajā pilnīgu ieskatu, piemēram, galdnieka profesijā nevarēja gūt, jo nebija tomēr redzams darba process pilnībā. Arī D. Traidās teic, ka nākotnē konkurss varētu notikt profesionālās kompetences centros, lai varētu pilnvērtīgi izmantot visas iekārtas un nebūtu tās jāpārvadā. Taču, lai ieinteresētu jauniešus par dažādiem arodiem, jau pēc konkursa tā uzvarētāji varētu savas prasmes demonstrēt paraugdemonstrējumos publikas priekšā.

Šogad dažas profesionālās izglītības iestādes, lai aizpildītu radušos tukšumu, izstādes laikā piedāvāja dažādu darbu veikšanas paraugdemonstrējumus, kas raisīja gana lielu interesi izstādes apmeklētāju vidū. A. Ķīša audzēkņi izstādes apmeklētāju klātbūtnē izgatavoja malkas grozus. Par kokapstrādi aizvien biežāk ieinteresējas arī meitenes. “Kopš ir modernas tehnoloģijas, spēku galdnieka un mēbeļu galdnieka profesijās vairs sevišķi nevajag. Jāstrādā ar prātu,” teic A. Ķīsis. Rīgas 3. arodskolas stendā apmeklētāji varēja gan vērot metināšanas darbus, gan arī paši tajos iesaistīties. Rīgas 3. arodskolas direktora vietnieks Ilgvars Runģis stāstīja, ka arī metināšanas prasmi pieteikušās izmēģināt meitenes un skolas pedagogiem tas nekādu izbrīnu nav izraisījis: skolā jau tagad metināšanas prasmes apgūst arī daiļais dzimums, kuram šis darbs dažkārt pat padodas labāk nekā puišiem.

Šogad darba devēji izstādes norisēs iesaistījās, ne tikai finansējot jauno automehāniķu konkursu, bet arī cenšoties piesaistīt jauniešus konkrētu profesiju apguvei. Tā Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija bija aicinājusi skolas, kurās var apgūt nozarei nepieciešamās profesijas, piedalīties izstādē un veidot kopīgus stendus. “Vēlējāmies parādīt, ka šīs profesijas Latvijā var apgūt diezgan daudzās vietās,” skaidro asociācijas pārstāvis Artūrs Graudiņš. Tāpēc stendā izvietota karte, kurā redzams, kur var apgūt mašīnbūvi un metālapstrādi.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Protams, vārna ir vārna! Atklājās, ka IZM naudas konkursiem nav?! Atbildīga par profesionālo izglītību ta;ču ir Vārna! Kamēr tur parazitē Papule, skaidrs, ka Vārnai knābis ciet. Kuram tad jāplāno, jāparedz līdzekļi? Nu vismaz priek;slikumi jāizsaka. Un tad nevar atkl;aties, ka naudas nav. Tā vai nu ir vai nav ieplānota uzdevumos.

Draugiem Facebook Twitter Google+