Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
9. maijs, 2012
Drukāt

Skola ar skatu nākotnē


liepaja_11

Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas 90. jubilejas sarīkojumi aizsākās jau aprīļa vidū ar 1. – 9. klašu bērnu koncertu, kam sekoja vidusskolas audzēkņu koncerts. Šonedēļ jubilejas cikls noslēgsies ar balli un četriem koncertiem – pēdējā no tiem Melngaiļskolas labākie audzēkņi muzicēs kopā ar Liepājas simfonisko orķestri un uzstāsies pazīstami skolas absolventi. 


Piektdienas koncerta “Ar vēju un dzintaru matos” pirmajā daļā izskanēs skolas absolventa Zigmara Liepiņa Vijoļkoncerta II daļa pērnā gada Lielās mūzikas balvas ieguvējas Paulas Šūmanes un jaunā diriģenta, komponista dēla Jāņa Liepiņa interpretācijā. Savukārt otrajā daļā kopā ar Liepājas simfonisko orķestri diriģenta Jēkaba Ozoliņa vadībā uzstāsies skolas absolventi, Latvijā pazīstami mūziķi – Uldis Marhilēvičs, Aivars Hermanis, Vjačeslavs Mitrohins, Rodrigo Fomins, Laimis Rācenājs, Juris Pavītols, Valdis Skujiņš, Jolanta Gulbe, Andris Ērglis, Ance Krauze, Zigfrīds Muktupāvels, Ainars Virga u. c. Ar pašvaldības finansiālu atbalstu koncertu ierakstīs un translēs Latvijas televīzija.

Šādi koncerti skolā notiek ik pavasari, tikai šajā, apaļās jubilejas reizē, to ir vairāk nekā citgad, teic metodiķe Irita Kalēja, kura ir arī viena no jubilejas koncertu organizētājām.

 

Akcents – uz kolektīvo muzicēšanu

Lielos vilcienos Liepājas Melngaiļskola saglabājusi savu struktūru cauri gadu desmitiem – pamats profesionālajai izglītībai tiek ielikts bērnu skolā, saglabātas visas izglītības programmas: klavierspēles, akordeona, visu stīgu, pūšamo un sitamo instrumentu, arī dziedāšanas, diriģēšanas, mūzikas vēstures un teorijas. Darbs skolā rit no agra rīta līdz vēlam vakaram – lielie bērni sāk astoņos, mazie, kas uz bērnu skolu nāk pēc stundām, beidz mācības septiņos vakarā.

Irita Kalēja spriež, ka pēdējos gados skolai tomēr ir citi apgriezieni, kas tieši izriet no kādreizējā kultūras ministra Inta Dāldera laikā izstrādātajām kultūrpolitikas vadlīnijām. Tagad akcents likts uz kolektīvo muzicēšanu – ansambļiem, koriem, orķestriem, nevis solistu audzināšanu. “Gatavojam potenciālos kadrus orķestriem,” teic Irita Kalēja. Arī bērniem daudz labāk patīkot darboties kolektīvos. Lielā mērā tas saistīts ar veiksmīgi atrastiem vadītājiem – Dzintaru Jurgelaiti, kurš vada audzēkņu simfonisko orķestri, Valeriju Šestilovski, kas vada pēc desmit gadu pārtraukuma atjaunoto pūtēju orķstri, koru diriģentiem Ilzi Balodi un Gunti Kontautu. Pēdējos gados, apzinoties savu varēšanu, skolas kolektīvi pasākuši muzicēt arī ārpus Liepājas – Kurzemē un muzikālajā Rīgas 6. vidusskolā. Katru gadu labākie audzēkņi dodas arī uz starptautiskajiem orķestriem Darmštatē un Šērsbergā, kur darbojas arī kādreizējais skolas absolvents, marimbists Pauls Andersons.

 

Lai gan pēc vidusskolas topošajiem mūziķiem vēl krietni jāmācās, jau tagad virkne vidusskolēnu – sitamo instrumentu spēlētāji, flautistes, vijolnieki, kontrabasisti – piedalās atsevišķās Liepājas simfoniskā orķestra programmās. “Tā bērniem ir liela motivācija,” atzīst Irita Kalēja. Jo īpaši laba sadarbība skolai ar orķestri izveidojusies pēdējo pāris gadu laikā.

 

Lielā Dzintara gaidās

Nav noslēpums, ka Liepājas mūzikas vidusskolai, kas kopš pēckara gadiem mitinās nu jau stipri paplukušajās telpās Ausekļa ielā, ierādīta vieta zem projekta stadijā esošās Liepājas koncertzāles – Lielā Dzintara – jumta. “Man pret to ir divējādas jūtas,” atzīst Irita Kalēja, “šī ir mana skola, esmu to pabeigusi, te strādāju un šīs telpas man ir ļoti, ļoti mīļas. Vienīgais mīnuss, ka tās fiziski ir nokalpojušas.”

Taču nu jau parādījusies “gaisma tuneļa galā”. Un runa nav tikai par Lielo Dzintaru, atbalstu guvis arī skolas renovācijas projekts, kura īstenošanai piešķirta Eiropas fondu nauda. “Ļoti ceru, ka drīz sāksies siltinšāna, logu nomaiņa, remonts,” teic Irita Kalēja. Viņa ir pārliecināta, ka arī pēc Lielā Dzintara pabeigšanas skolai būs vajadzīgas pašreizējās telpas, jo jaunajā koncertzālē visam vietas nepietiks. Turklāt tādas zāles kā vecajā skolā tur nebūs.

 

Uzziņa

Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas pirmsākumi saistās ar komponista, diriģenta, ērģelnieka un mūzikas pedagoga Ādolfa Ābeles 1922. gada 21. maijā dibināto Liepājas Tautas konservatoriju. Tajā mūziķa gaitas aizsākušās vairākām slavenām personībām: diriģentam Arvīdam Jansonam, čellistam Ernestam Bertovskim, dziedātājiem Miķelim Fišeram, Edgaram Zvejam.

1954. gadā skola oficiāli pārdēvēta par Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolu.

Skolēnu skaits mācību gadā svārstījies starp 100 pirmskara laikā un vairāk nekā tūkstoti 1971./1972. mācību gadā. Šajā mācību gadā skolā mācās ap 500 audzēkņu un strādā ap 80 pedagogu. 70 –- 80% audzēkņu turpina studijas Mūzikas akadēmijā.

Topošo mūziķu profesionālajā izaugsmē un skolas attīstībā vislielākie nopelni pieder ilggadējam tās direktoram Valdim Vikmanim (1945 – 1987). No 1987. līdz 1996. gadam skolu vadīja komponists Agris Engelmanis, no 1996. gada – Zita Karlsone.

Skolā darbojas vairāki muzikālie kolektīvi: jauktais, divi meiteņu un zēnu koris, audzēkņu simfoniskais orķestris, zvanu ansamblis “Campanella”, pūtēju orķestris.

Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskola ir vienīgā vidējās profesionālās izglītības iestāde Lejaskurzemē, kuras absolventiem tiek piešķirta mūziķa kvalifikācija.

Avots: liepajasmuzikasvidusskola.lv

 

 

Viedokļi

Gints Sapietis, vijolnieks: “Skolas gadi palikuši spilgtā atmiņā kā iespēja gūt pieredzi kamermuzicēšanā, gan arī solista praksē ‒ spēlēju dažādos ansambļos, piedalījos interesantās koncertprogrammās. Guvu pirmo pieredzi jauniešu orķestrī ārzemēs, vairākkārt muzicējot Liepājas sadraudzības pilsētā Darmštatē, Vācijā. Atceros orķestra meistarklases Berlīnē, kur kā īpašs pagodinājums bija muzicēt slavenajā Berlīnes Filharmonijā un dzirdēt Berlīnes Filharmoniķu ģenerālmēģinājumu klātienē. Sirsnīgu paldies saku savai vijoļskolotājai Laimai Sveilei, kā arī kameransambļa pedagoģei Daigai Hiršsonei.”

 

Bijušie Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas audzēkņi un pedagogi par savu skolu

Andris Eniņš (absolvents): “Atceros skolas zāli, kad biju tikko iestājies skolā. Visa grīda šķembu un šrapneļu sacaurumota. Caurumi aizklāti ar bleķa ielāpiem. [..] Bet iet laiks, un zālē parādās parketa grīda, nāk viens flīģelis pēc otra. Nāk citas klavieres un instrumenti. Mūzikas skolas prestižs pilsētā aug pa stundām.”

Zigmars Liepiņš (absolvents): “Kad sāku mācīties mūzikas skolā, tur bija divas ēkas – galvenā un Klavieru māja. Kad skolu beidzu, ēku skaits bija trīskāršojies. Klāt bija nākusi Pūtēju māja, Stīdzinieku māja, kordiriģentu stāvs, sporta zāle, pāreja, kas savienoja galveno ar Klavieru māju, vēl kaut kas… Tas viss nieka 12 gados ar skolas trūcīgo rocību.”

Imants Kalniņš (pedagogs): “Būtībā Valdis Vikmanis bija tas, kas izveidoja un uzbūvēja Liepājas mūzikas vidusskolu.”

Avots: Valdis Vikmanis. Sava mūža diriģents

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+