Mobilā versija
+4.6°C
Elīna, Drosma, Drosmis
Ceturtdiena, 19. oktobris, 2017
5. maijs, 2017
Drukāt

Skola ir greznība. Saruna ar “Jāņa sētas”dibinātāju Jāni Turlaju (2)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Saruna ar Karšu izdevniecības “Jāņa sēta” dibinātāju, ekonomģeogrāfu Jāni Turlaju, kam Izglītības un zinātnes ministrija uzticējusi izveidot ideālā skolu tīkla kartējumu.

Lielu troksni, vismaz Rīgā, radījusi jūsu izveidotā karte ar tā saukto centralizēto eksāmenu (CE) indeksu. Kāpēc vajadzēja veidot šādu karti? Dati, kas tajā izmantoti, vienmēr bijuši Valsts izglītības satura centra (VISC) rīcībā, no tiem karti jau veidojusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).

J. Turlajs: Esmu iepazinies ar jūsu minēto karti. Mūsu darbs bija veidot tādas datu vizualizācijas, kas būtu pārskatāmākas un labāk izmantojamas nekā līdz šim pieejamās, kā arī būtu labāk piemērotas kādu secinājumu izdarīšanai. Apskatot LPS karti, šķita dīvaini, ka dažas skolas, par kurām man bija informācija, ka tur ir problēmas, pēc LPS datiem, izskatījās ar gana augstiem skolēnu sasniegumiem. Atklājās, ka tās ir skolas, kurās daļa 12. klases skolēnu CE nemaz nekārto. Latvijā ir 30 skolas, kur pat puse skolēnu, kuri mācījušies 12. klasē un kuru izglītošanos vidusskolā valsts ir finansējusi, CE neliek.

Diemžēl VISC nav datu par to, kāpēc eksāmeni nav kārtoti: nav skaidrs, vai šie skolēni vienkārši kaut kur pazuduši vai arī veselības stāvokļa dēļ atbrīvoti no eksāmeniem. Daļu skolu CE indeksā uz leju velk tā sauktie vakarnieki vai tālmācībnieki. Izglītības un zinātnes ministrijai noteikti ieteiksim uzlabot skolēnu uzskaiti, lai varētu atfiltrēt “parasto” vidusskolu vakarniekus, slimotājus u.c. Tad CE indeksu varētu pilnvērtīgāk izmantot skolu vērtēšanā.

Rīgas dome pārmeta, ka esam ņēmuši vērā tikai trīs CE rezultātus – latviešu valodu, matemātiku un svešvalodu. Šos datus ņēmām vērā tāpēc, ka tie ir vienīgie obligātie eksāmeni, ko kārto visi skolēni, tātad tikai šie dati ir objektīvi un parāda ainu par visiem skolēniem. Jo vairāk CE kārtotāju, jo objektīvāks vidējais rezultāts.

Mums pat pārmet, ka mēs cenšoties saasināt nacionālo jautājumu, pretnostatīt latviešu un krievu skolas. Taču visām skolām – gan latviešu, gan krievu – ir izvirzītas vienādas prasības. Obligātie eksāmeni ir obligāti ne tikai latviešu, bet arī mazākumtautību skolās. Latviešu valoda ir valsts valoda, un tur nevar būt nekādas atlaides. Ja neizdodas nodrošināt atbilstošu kvalitāti, tad vai nu jāsamazina skolas pakāpe, vai jāoptimizē, pievienojot labajām skolām. Protams, tas jādara kompleksi, sakārtojot visu sistēmu.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. visi tak pat tās 9.klases nevar pieveikt,kam valoda ir šķērslis,kam nav ģimenes atbalsta,rādas ,ka jau pēc 7 klases jāsāk domāt par profesionālo orientāciju,kas ar nebūt nav viegli un vienkārši,jo daudzi jaunieši pat gultu neprot saklāt,kur nu vēl traukus novākt aiz sevis,arī par sava apģērba tirību nav maciti rūpēties

  2. Ļoti labs raksts. Izlasi, un viss kļūst skaidrs. Vienreiz jābeidz stāvēt uz galvas un tādā pozā skatīties uz visu! Paldies dievam, ka nav izzuduši domājoši gudri cilvēki.

Preiļos vīrietis ar auto iebrauc guļamistabā15. oktobrī Preiļos kāds autovadītājs nakts vidū ar džipu iebraucis dzīvokļa guļamistabā, vēstīja LNT raidījums "Degpunktā".
Draugiem Facebook Twitter Google+