Skolā mācīja žargonvārdu nelietot… 0
Par ekonomiku un monetārajām lietām un eiro atbildīgais Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Olli Rēns un attīstības komisārs Andris Piebalgs 6. jūnijā “Latvijas Avīzē” raksta: “Jūs, Latvijas iedzīvotāji, izvēlējāties, lai uz Latvijas eiro monētām būtu kalts viens no nacionālajiem simboliem – Milda.
Tās būs kā turpinājums laikā Latvijas valstiskās neatkarības pirmajam posmam, kad tautumeitas profils rotājās uz iemīļotā sudraba pieclatnieka.” Kāpēc “Milda” un kur te nacionālais simbols? Anna
Arī vairāki citi mūsu lasītāji uzsvēra, ka “Milda” ir nicīgs vārds mūsu latam. Kā pareizi būtu jāsauc mūsu nauda, jautāju Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētniecei, Dr. hist. Kristīnei Ducmanei, kura atzina, ka viņai personīgi kopš bērnības nekad nav paticis, ka šo monētu šur tur dēvēja par “Mildu”, jo intuitīvi jutusi šajā nosaukumā tādu kā piedauzīgumu. Sākot strādāt Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, viņas nodaļas vadītāja Velta Zobiņa, kuras bērnība un jaunība bija pagājusi starpkaru Latvijā, stāstījusi, ka skolā mācīts nelietot žargonvārdu “Milda”, ne runājot par Brīvības pieminekli, ne par sudraba pieclatnieku ar tautumeitas attēlu. Un muzeja kolektīvā K. Ducmane nav sastapusi nevienu, kas būtu lietojis šo surogātvārdu.
Jaunavas galvas modelei nebija vārds Milda. No kurienes apzīmējums cēlies, vēsturniece neņemas spriest, bet tas lietots jau pirmskara Latvijā. Latviešu valodas žargona vārdnīcā vārdi – “milda, mildiņa – pieclatnieks” klasificēti kā žargonvārdi (Latviešu valodas žargona vārdnīca. Rīga: “Avots”, 2005., 93. lpp.).
K. Ducmane atgādina, ka Latvijas Bankas rīkotajā svētku pasākumā “Latvijas Bankai un latam 90” 2012. gada 1. novembrī akadēmiķis Jānis Stradiņš teicis, ka tikai 1929. gada februārī Finanšu ministrija pieņēma lēmumu Londonas naudas kaltuvē “The Royal Mint” pasūtīt sudraba piecu latu monētas ar Latvijas Republiku un brīvību simbolizējošu “jaunavas galvu”. Par latvju jaunavas etalonu un savu modeli ievērojamais Latvijas grafiķis Rihards Zariņš (1869 – 1939) izvēlējās savas spiestuves korektori Zelmu Braueri (1900 – 1977). Viņa toreiz bija 29 gadus veca diplomēta filoloģe, skaista, vērīga, gudra un ļoti godīga. Vairāk nekā 30 gadus vecākais Rihards Zariņš augstu vērtēja savu darbinieci, izvēlējās viņu par modeli ļoti daudziem saviem grafikas darbiem. Pret jauno sievieti nebija vienaldzīgs, taču attiecības, šķiet, palika platoniskas. Arī R. Zariņa un L. Liberta izdotajos “Latvju rakstos” viņa figurē kā tautastērpa nesējas modelis. Zelma spiestuvē nostrādāja 43 gadus kā teicama darbiniece, zināja septiņas valodas, strādāja rūpīgi un atbildīgi dažādu režīmu dažādos gados. Pēc aiziešanas pensijā dzīvoja Āgenskalnā (iesvētīta Mārtiņa baznīcā) kopā ar māsu, palika neprecējusies. Viņa apdāvināja tuviniekus ar pieclatu sudraba monētām, taču necieta, ka šo monētu sauca par “Mildu” – tad nu noklusa sarunās vai piecēlās no viesību galda.
Sudraba pieclatnieku, kas bija kļuvis par savdabīgu neatkarīgās Latvijas simbolu, glabāja kā dārgumu visos okupācijas, izsūtījuma un trimdas gados, no tā gatavoja piespraudes un nēsāja kā rotu, tā paužot klusējošu protestu okupācijas varai.
Latvijas Banka, atzīmējot atjaunotā lata 10 gadu jubileju, nokala zelta pieclatnieku, bet, atzīmējot Latvijas Bankas un lata 90 gadu jubileju, “The Royal Mint” kaltuvē atkal nokala sudraba pieclatnieku. Latvijas iedzīvotāji balsojumā to atzina par “Latvijas gada monētu 2012”. Pieclatnieka tautumeitas profils attēlots uz mūsdienu 500 latu banknotes un visu atjaunotā lata papīra naudas zīmju ūdenszīmē, tas rotās arī Latvijas 1 un 2 eiro monētas.
