Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
24. aprīlis, 2013
Drukāt

Skolām vajag jaunas asinis


Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Vai iespējams mācīt matemātiku ar dejas palīdzību? Izrādās, ir, un šādas – pilnīgi savādākas matemātikas stundas – pēdējos gados notiek arī kaimiņvalstī Lietuvā. 


Šāds radošās izglītības projekts tapis, ņemot par paraugu Lielbritānijā īstenoto projektu “Radošā partnerība”, un tā vadītāja Milda Laužikaite viesojas šonedēļ Rīgā, Radošuma nedēļas ietvaros apmācot Latvijas skolotājus.

Atgriežoties pie dejošanas matemātikas stundās, M. Laužikaite skaidro, ka, piemēram, ar dejas palīdzību var lieliski mācīties par ģeometriskām figūrām. Ja bērni nevis skatīsies uz apli, bet sastāsies tajā, viņi labāk atcerēsies arī to, kā mēra tā rādiusu vai apļa līnijas garumu. Tāpat matemātika izmantojama arī mūzikas stundās, piemēram, skaitot taktis.

 

Bez revolūcijas

Taču M. Laužikaite uzsver, ka projekta mērķis nav rīkot skolās revolūciju, bet gan paplašināt un bagātināt mācību metodes, attīstīt skolēnu un skolotāju radošumu. Tajā pašā laikā radošuma nesēji cer mainīt domāšanu par to, kādiem jābūt izglītošanās procesiem.

Lai palīdzētu skolotājiem ieviest stundās radošās idejas, “Radošās partnerības” īstenotā pilotprojekta gaitā radošie profesionāļi – dejotāji, zinātnieki, dizaineri, inženieri un citi – dodas uz Lietuvas skolām (šobrīd – simts, kopumā valstī ir ap 1000 skolu), daļa pat tiekot saukti par radošajiem aģentiem. Pirms tam viņus – patlaban jau vairāk nekā 200 cilvēku – īpaši apmāca. “Radošā partnerība” rīko arī pasākumus skolām, kas nav iesaistītas pilotprojektā.

“Mēs jūtam, ka skolām ir liela vajadzība pēc jaunām idejām,” teic M. Laužikaite, piebilstot, ka skolas jūt nepieciešamību arī pēc jaunām asinīm. Lietuvā, tāpat kā Latvijā, krītas skolēnu skaits, līdz ar to skolām parasti nav vajadzības pieņemt darbā jaunus skolotājus, kuri varētu ienest kādu svaigu skatījumu. Tad nu šo savādāko skatījumu ienes radošie aģenti.

Par ieguldījumu projektā dažādu jomu profesionāļi saņem atlīdzību, taču M. Laužikaite uzskata, ka tas nav galvenais iemesls, kāpēc cilvēki piekrīt iesaistīties projektā. Viņiem ir interesanti iegūt jaunas prasmes, uzzināt, kā viņu zināšanas var izmantot ārpus ierastās profesionālās ikdienas. Turklāt radošuma vēstnešiem patīk apziņa, ka viņi kaut ko dara skolu, līdz ar to – sabiedrības labā.

M. Laužikaite klāsta, ka radošajiem aģentiem ne vienmēr ir viegli ienākt skolās, jo noslēgtajā izglītības iestāžu vidē viņi taču ir svešinieki. Skolās, kuras pieteikušās pilotprojektam, lielākoties nobriedis pārmaiņām ir nevis viss pedagogu kolektīvs, bet tikai daļa vai arī tikai vadība, taču projekta aktivitātēs jāiesaistās lielākajai daļai skolas skolotāju, kas vismaz sākumā bieži vien ir diezgan noraidoši vai skeptiski noskaņoti. Dažkārt nākas lauzt skolotāju aizspriedumus. Piemēram, kāda pedagoģe bijusi pārliecināta, ka nav iespējams uzlabot viņas skolēnu, kuri mācījās skolā ar mākslas novirzienu, interesi par ķīmiju. Kam gan māksliniekiem ķīmija? Taču ar stāstiem par to, kā top krāsas gleznošanai, jauniešus izdevās ieinteresēt par šo mācību priekšmetu.

 

Skolēna galva nav kaste

Ko dod radošuma ienešana skolās? M. Laužikaite atbild, ka viens no radošo metožu mērķiem ir arī iemācīt skolotājiem, kā skolēniem palīdzēt labāk aptvert, kāpēc nepieciešams apgūt to vai citu priekšmetu, kā arī ieinteresēt par jaunām prasmēm.

“Kad mācāmies braukt ar auto, mūsu motivācija tiešām šo prasmi apgūt ir augsta, jo zinām, ka iemācīsimies, mums būs autovadītāja tiesības. Bet skolās bērni daudzas lietas mācās, bieži vien nesaprotot, kāpēc.

Skolēni jūtas kā kastes, kurās 12 gadu garumā tiek salikts iekšā daudz kas abstrakts, kaut patiesībā lielākā daļa zināšanu, kas tiek iegūtas skolās, ir noderīgas dzīvē,” saka viešņa no Lietuvas. Projekta laikā skolotājiem būtu arī jāiemācās labāk komunicēt ar bērniem, kā arī jāapzinās, ka mācību metodes nemitīgi jāmaina atkarībā no situācijas un bērnu vajadzībām.

Kaut arī projekts darbību sācis tikai 2011. gadā, jau tagad skolotājiem izdodoties novērot, ka skolēnu attieksme pret mācībām, motivācija un uzvedība ir uzlabojusies.

 

Ir valsts atbalsts

Arī Latvijā par radošumu izglītībā, jaunām skološanās metodēm runāts daudz, darbojas arī nevalstiskā organizācija “Radošuma pils”, kura sadarbojas ar vairākiem desmitiem skolu visā Latvijā, kas arī cenšas modernizēt izglītošanās procesu. Taču noteikta valstiska atbalsta tam nav. Toties Lietuvas valdība pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma devusi līdzfinansējumu projektā ieguldītajam Eiropas Sociālā fonda piešķīrumam. Kopumā projektam četru gadu laikā izlietos 4,6 miljonus eiro.

Lietuvieši nav vienīgie, kas pārņēmuši britu projekta “Radošā partnerība” idejas. Šī programma attīstīta arī, piemēram, Čehijā un Dienvidkorejā.

Programma nav bijusi īpaši jāadaptē tieši Lietuvas vajadzībām, jo ar līdzīgām problēmām saskaras skolas visā pasaulē. Daudzviet ir nepietiekama skolotāju un skolēnu savstarpējā komunikācija, motivācijas trūkums mācīties, daudzviet nepieciešams panākt, lai skolēni aktīvāk iesaistītos mācīšanās procesā, nevis tikai klausītos skolotāja lekcijās.

Projekts “Radošā partnerība” turpināsies līdz 2015. gadam. Ko tālāk? M. Laužikaite stāsta, ka to nav plānots turpināt, taču viņa cer, ka skolās ienestās jaunās skološanās metodes pedagogi arī turpmāk izmantos un tās attīstīs, kā arī radošie aģenti nepārtrauks sadarbību ar mācību iestādēm.

Kad jautāju, ar kādiem vēl izaicinājumiem patlaban sastopas Lietuvas skolu sistēma, M. Laužikaite atbild, ka patlaban arī Lietuvā notiek skolu skaita samazināšana – tās slēdz un reorganizē, kas ir sāpīgs process, jo sevišķi tiem, kuri šajās skolās mācās vai strādā, un viņu tuviniekiem. Iemesls, tāpat kā Latvijā, ir sarūkošais skolēnu skaits. Arī nepietiekamās pedagogu algas Lietuvā ir “klasiska problēma”, tieši tāpat kā mūsmājās.

 

Fakti

Radošās darbības nedēļa “Radi! 2013” notiek visu nedēļu no 22. līdz 28. aprīlim. Tās gaitā notiek gan mākslas, gan izglītojoši pasākumi. Piemēram, otrdien notika konference “Nākotnes skola sākas šodien” par iespējamām pārmaiņām izglītības procesā. Notiek radošās darbnīcas un radošuma konkursi.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+