Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
27. novembris, 2012
Drukāt

Skolas darbiniece apzagusi skolēnus

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Valkas rajona tiesa par divām zādzībām piespriedusi nosacītu sodu bijušajai Valkas pamatskolas direktores vietniecei saimnieciskajos jautājumos Daigai Spuldzeniecei.
 Patlaban D. Spuldzeniece ir bezdarbniece, jo skola viņu no amata pienākumu pildīšanas atbrīvojusi, taču Latvijā daudziem joprojām pazīstama kā LTV1 šova “Lauku sēta 2” dalībniece no Valkas pagasta.


2011./2012. mācību gada nogalē Valkas pamatskola saņēmusi ziņu, ja grāmatas tiks pasūtītas līdz maija beigām, tad tās varēs iegādāties lētāk. Vecāki priekšlikumu atbalstījuši, bērni latiņus atnesuši audzinātājai, un nepieciešamā summa savākta jau savlaicīgi. Taču vasaras nogalē, kad skolā atvērts seifs, kur glabāti vairāk nekā tūkstoš lati, grāmatu pirkšanai nav bijis ne santīma. Ārkārtas situācijā ar līdzekļiem izlīdzējusi Valkas novada dome, savukārt likumsargi sākuši meklēt zagli. Tā izrādījusies šīs pašas skolas direktores vietniece saimnieciskajos jautājumos Daiga Spuldzeniece.

Apsūdzību krimināllietā uzrādīja Valkas rajona prokurore Valda Līduma, uzsverot, ka Spuldzeniece savā darba vietā skolas telpās atkārtoti izdarījusi slepenu zādzību.

Pirmajā reizē, tiek pieļauts, ka jūnija sākumā, Spuldzeniece, zinot, kur glabājas gan kancelejas ārdurvju atslēga, gan kurā rakstāmgalda atvilktnē ielikta telpā esošā seifa atslēga, piesavinājusies 150 latus. Otrās reizes guvums aptuveni mēnesi vēlāk bijuši jau 1065 lati un 38 santīmi. Tikt pie svešas naudas nekas nav arī traucējis, jo vasaras brīvlaikā skola ir klusa un tukša. Pat ja kāds Spuldzenieci būtu redzējis, nevienam pat aizdomas nerastos, kādēļ direktores vietniece kaut kāda iemesla dēļ staigā pa telpām.

Tiesas sēdes laikā Spuldzeniece ar asarām acīs atzina savu vainu, secināja, ka viņas rīcība bijusi neaprēķināta, un apsolīja naudu atdot, kas daļēji jau esot izdarīts.

Tiesa atzina Daigu Spuldzenieci par vainīgu un sodīja ar brīvības atņemšanu uz septiņiem mēnešiem, soda izciešanu nosakot nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu, kā arī piedalīšanos probācijas dienesta noteiktajās programmās. Apmierināma arī lietā pieteiktā civilprasība Valkas novada domei un vienai privātpersonai.

Valkas pamatskolā bijušās kolēģes rīcību un varbūtējos zādzības motīvus komentēt atteicās, vien piebilstot, ka pat vēsturiski nekas tik ārkārtējs neesot noticis. Skolas tiesai iesniegtajā raksturojumā Spuldzeniece, kura bijusi arī materiāli atbildīga persona, vērtēta kā laba darbiniece, jo uzticētos pienākumus godprātīgi veikusi kopš 2005. gada. Šobrīd gan skola atzīst, ka “uzticība izmantota ļaunprātīgi”.

Taču satrauc pavisam citi jautājumi: vai kolēģu darba telpu atslēgas tiešām ir tik vienkārši paņemamas jebkuram; vai seifa atslēgas glabājas visiem zināmā vietā; kā skolā, kas ir valsts iestāde, atradās brīvie līdzekļi?

Velga Mālkalne, Smiltenes ģimnāzijas direktore: “Pirmkārt, katrā skolā ir normatīvie dokumenti, kas nosaka, par ko atbild personiski direktors. Viena no šādām atbildībām ir seifs. Mūsu ģimnāzijā ir divi – galvenā seifa atslēga glabājas pie manis, un tikai es esmu atbildīga par seifa atvēršanu. Otrs seifs ir grāmatvedībā. Dīvaina ir arī skaidras naudas atrašanās skolā, jo praktiski tāda nav nepieciešama. Visus norēķinus, vienalga, vai par mācību grāmatām vai ēdināšanu – praktiski pilnīgi par visu ieplāno novada dome un norēķinus veic ar pārskaitījumiem. Es uzskatu, ka šis negatīvais piemērs ir jāanalizē visās skolās Latvijā, jo tas met ēnu uz jebkuru mācību iestādi. Noteikti jāpārdomā, kur glabājas arī atslēgas, jo savstarpēja uzticība un cieņa diemžēl, kā pierādījis Valkas gadījums, zagli no nozieguma neattur.”

Valmieras Pārgaujas sākumskolas direktors Viktors Litaunieks vispirms ir pārsteigts, kā skolā var būt tik liela brīvas naudas summa: “Katra mācību iestāde ir pašvaldības pakļautībā, un visi naudas darījumi notiek centralizēti, ar pārskaitījumiem. Tāpat tas, ka seifa atslēga var, piedodiet, mētāties visiem pieejamā vietā, neizklausās nopietni. Protams, skolotāju kolektīvā valda savstarpēja uzticība, bet līdz zināmai robežai. Ir lietas, kas jāievēro atbilstoši likuma un noteikumu prasībām. Mums, piemēram, atbildīgā persona par seifu pat iedomāties nevarētu, ka atslēgu var kāds pa kluso paņemt. Tāpat aiz slēgtām durvīm glabājas zīmogi un dokumenti. Valkas gadījumā nozaga naudu viena konkrēta persona, viņa saņēma arī pelnīto sodu, bet, manuprāt, par pieļauto paviršību – vismaz savas sirdsapziņas priekšā – vajadzētu atbildēt vairākām.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+