Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
8. janvāris, 2014
Drukāt

Kārlis Šadurskis: Skolās jāmācās latviski (44)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Nacionālajā attīstības plānā ir norādīts, ka “Latvija 2020. gadā būs latviska un pašapzinīga (..)”. Redzot, kas mūsu skolās notiek ikdienā, nevarētu teikt, ka mēs uz to virzāmies. Saeima 90. gadu beigās pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kur bija paredzēts, ka no 2004. gada izglītību varēs iegūt tikai un vienīgi valsts valodā. Neviens latviskuma pretinieks par to neuztraucās, bija miers un klusums.

2002. gadā sāku strādāt par izglītības ministru. Kopā ar Latviešu valodas apguves valsts pro-grammu ķērāmies pie darba. Rīkojām pedagogiem latviešu valodas kursus, bilingvālās apmācības metodikas kursus, izstrādājām metodiskos un mācību līdzekļus un galu galā nonācām pie secinājuma, ka nebūs iespējams krievu skolās latviski apgūt vairāk nekā 60% mācību priekšmetu. Līdz ar to krievu skolās latviešu valoda kļūtu ne tikai par mācību priekšmetu, bet arī instrumentu citu mācību priekšmetu apguvei. Visu atlikušo gadu kārtīgi strādājām. Tad sākās protesti, kurus tagad daži politikas vēsturnieki mēģina pasniegt, ka tieši to dēļ tika nobremzēta simtprocentīga pāreja uz mācībām valsts valodā mazākumtautību skolās. Muļķības! Toreiz tika ielikti pamati bilingvālajai izglītībai. Bet tagad, raugoties uz realitāti, jāatzīst, ka šī norma ir savu laiku nokalpojusi. Mēs mēdzam skaisti runāt par to, ka pamatizglītību var iegūt astoņās valodās, bet reāli skolās ir divas plūsmas – latviešu un krievu, jo tikai 0,89% skolēnu mācās poļu, ukraiņu, lietuviešu, ebreju un citā valodā.

Ja mēs pavērtējam, kā mainās izglītības latviešu un krievu valodā apguves procentuālais īpatsvars, tad, sākot no 2006. un 2007. gada, tas ir par labu krievvalodīgajiem, nevis latviešiem. Cik pirmklasnieku mācās latviešu un cik – krievu skolās? Pēdējos 14 gados šī līkne iet uz leju par sliktu latviešu skolām. Sāku pētīt – kāpēc? Emigrācija starp latviešiem ir mazāka nekā starp krieviem, dzimstība latviešu ģimenēs ir mazliet lielāka nekā krievu ģimenēs… Mēs taču veidojam integrētu sabiedrību, un proporcijai vajadzētu iet uz otru pusi. Bet realitātē notiek otrādi. Brīvā tirgus situācijā vienmēr spēcīgākajai, lielākajai kopienai vai valodai ar lielāku ekonomisko vērtību ir papildu priekšrocības. Latviešiem nav pieredzes integrēt citus. Kopš boļševiku laikiem latviešiem diemžēl ir izveidojusies pieredze integrēties pašiem. Savukārt krieviem nav vismazākās pieredzes integrēties, bet ir pieredze integrēt citus. Līdz ar to integrācijas tendences aiziet pretējā virzienā valsts nospraustajai politikai.

Zinot, ka iedzīvotāju blīvums Latvijā ir četras reizes mazāks nekā vidēji Eiropā, ir skaidrs, ka tukša vieta jau šeit nepaliks. Imigrantu bērniem ir jādod iespēja izglītoties tikai un vienīgi valsts valodā. Tāpēc es ļoti pozitīvi raugos uz Satversmes preambulu, jo tur tiks nosauktas Latvijas valsts pamatvērtības.

Kā ieviest valsts valodu mazākumtautību izglītības sistēmā? Jāsāk ar bērnudārziem. To nedrīkst izdarīt vienā rāvienā, nesakārtojot sistēmu kopumā. Vajadzētu sākt ar tiesību aktiem Ministru kabineta noteikumu līmenī. Ir pilnīgi skaidrs, ka mazākumtautību bērniem latviešu valodu spēs iemācīt tikai tādi audzinātāji, kas valsts valodā runās bez vismazākā akcenta. Pakāpeniski palielinot komunikāciju latviešu valodā, krievvalodīgajiem bērniem ir jābūt iespējai zināmu laika daļu savstarpēji sazināties arī savā dzimtajā valodā. Esmu pret metodi, kad bērnu uzreiz iegremdē svešvalodas vidē – sak, ķepurojies, kā gribi, pēc kāda laika viss būs kārtībā.

Pašvaldību bērnudārzos mēs varētu apmācību sakārtot pāris gadu laikā, ja sāktu pie tā nopietni un konsekventi strādāt. Tad no 2015. vai 2016. gada pašvaldību skolu pirmajās klasēs jau varētu sākt pilnībā pāriet uz mācībām valsts valodā. Izglītībā ir svarīgi, lai pārmaiņas notiktu pakāpeniski, mērķtiecīgi un kvalitatīvi. Pēc gadiem 10 – 15 mēs ar pārliecību varētu teikt, ka visas Latvijas skolas audzina valsts patriotus.

Pievienot komentāru

Komentāri (44)

  1. Un ne tikai Strasbūrā un Briselē,bet arī Latvijā ir jābūt samazinātai PVN likmei pārtikai! Vai ne tā,Šadurska kungs?

  2. Un tikai tā. Patiesībā, šī procesa uzsākšanai ir pēdējais laiks, jo pa šiem gadiem ar savu liberālo un iztapīgo valodas politiku, esam izlolojuši jaunu protestēt gatavo slāni – kā sacīt iznēsājuši čusku azotē. Bērnībā valodas apgūst viegli un nemanot. Tas nav šoks, kā mums mēģina iestāstīt. No 2015.g. valsts izglītības iestādēs mācības valstsvalodā!

  3. Latviskā izglītība, nevis latvisko izglītību ir jāsaglabā. Vai tad Latvijas Avīzē visi ir gramatiku piemirsuši?

  4. “Latvisko izglītību jāsāk bērnudārzā!!!”
    Kļūda, kļūda, kļūda! Pareizi jāraksta – “LATVISKĀ izglītība jāsāk bērnudārzā”.
    ===
    Darbības vārds vajadzības izteiksmē izsaka vajadzību, nepieciešamību īstenot darbību.
    Vajadzības izteiksmes rādītājs ir priedēklis jā-.

    Likums par lietvārda locījumu vajadzības izteikšanai ir visai vienkāršs, taču sarunvalodā bieži netiek ievērots. Ir divas pamata konstrukcijas:

    1. darbības vārds vajadzības izteiksmē + lietvārds nominatīvā

    jānopērk grāmata
    (kas jānopērk? – grāmata)

    2. darbības vārds vajadzības izteiksmē + darbības vārds nenoteiksmē + lietvārds akuzatīvā

    jāiet nopirkt grāmatu
    (ko nopirkt? – grāmatu)

    Ja arī izdodas ievērot šo likumu, interesanti, ka vēl biežāk rakstītāji (un runātāji) kļūdās gadījumos, ja lietvārds teikumā atrodas pirms darbības vārda vajadzības izteiksmē. Taču likums nemainās:
    grāmata jānopērk šodien
    ===
    Tātad vispirms katram latvietim jāsāk ar sevi pašu, pareizi runājot un rakstot latviešu valodā. Īpaši to ievērot aicināti žurnālisti, politiķi, skolotāji.

    • Kā pirms pāris gadiem izteicās viens VALODNIEKS-ja visus latviskos vārdus aizstās ar svešvārdim, tad tā vienalga būs latviešu valoda. Khur thu thechi,khur thu thechi ghailhithi mhan!Šadurski, saskaiti cik tavā runā ir svešvārdu ,kurus var latviski pateikt!Sākums ar latviskošanu bija labs, bet turpinājums nu pavisam pēcpusē! Ja neproti darīt, labāk nesāc, tāds purkšķis vien sanāk!

    • Paldies ! Man arī griežas ausīs latviešu valodas kropļošana .

  5. Pazīstot tā saucamos krievvalodīgo aktīvistus, būs ļooti grūti, meli provokācijas, sūdzības, apmelojumi, latviešu valodas nievāšana, huļigānisms, lai tikai nebūtu jālieto valsts valoda.

  6. 100% par vienotu tautu Latvijā. Tos saskanīgos seperātistus ar s*dainu mietu dzīt uz laukiem, lai atstrādā sarunātās muļķības.

  7. Vispirms ir jānostiprina valsts valoda, tikai tad var rūpēties par minoritāšu valodām (krievi, starp citu, nav minoritāte). Vislielāko kaitējumu izglītības sistēmas latviskošanai, kopš 1991. gada, darīja Vaira Vīķe-Freiberga, bet tā arī pati krieviski neiemācījās, par spīti visai izbazūnēšanai. Vienīgā partija, kura atbalsta valsts valodu kā vienīgo mācībvalodu skolās ir Nacionālā Apvienība.

  8. Kaut ko pareizi Šsadurskis pasaka, tomēr vilcinās: “To nedrīkst izdarīt vienā rāvienā…” … “…krievvalodīgajiem bērniem ir jābūt iespējai zināmu laika daļu savstarpēji sazināties arī savā dzimtajā valodā…”

    Protams, ka to var uzreiz izdarīt. Bērns nonāk bērnudārzā, kur sarunvalaoda ir latviešu. Krievu valoda bērnam nepazudīs, jo to viņš runās mājās, ar kainiņa bērniem, ar radiem.

  9. JĀNIS J. DIMANTS, JR. M.D. Atbildēt

    Pati par sevi saprotama lieta. To jau vajadzēja darīt 20 gadus atpakaļ. Izdarīgi gan vēl neesam. Vai kad būsim vispārīgi ?

    • Latvieši nekad nedarīja ATPAKAĻ! Darija pirms 20.gadiem, pēc 10. gadiem.

      • Jānis J. Dimants, Jr., M.D. Atbildēt

        Ir vairāki izteiksmes veidi. Viens par otru labāki un veiklāki. Tāpēc jau mums vajadzētu “valodas stūrīti” katrā avīzē, kas butu pieejams visiem. Mācīties jau nav nekad par vēlu. To daru katru dienu.

  10. Pie darba!Pietiek pļāpāt!

  11. nevar nepiekrist Karlim Sadurskim

  12. Labs raksts. Paldies!

  13. krievija pienema likumu par valsts valodu-krievu valodu, ari par skolu macibu valodu. neviens neprotesteja jo touzskata par normu,bet kas tas par eksperimentu latvijaa.

    • Vienīgais secinājums ir tas,ka mūsu politiķiem ir pārāk daudz skeletu skapjos,kurus Krievijas FDD draud izvilkt gaismā,ja pāries uz mācībām tikai latviešu valodām.Vairākumam no mūsu plitiķiem,diemžēl…..

  14. Vai kaut viens politiķis ir izrādījis kaut mazāko vēlmi lai mācītu bērnus latviešu valodā? Kad NA organizēja referendumu, latviešu tauta muļķīgi pasmaidīja un negāja uz to. Kuram tad vēl ir vajadzīga tā latviešu valoda? Pat Mirtes tante labprāt izsaka savu sakāmo pa krieviskam. Un te nu tagad Ušakova solījumi!
    Kāda jēga bija valodu referendumam, ja paši piekrita ka skolās nav jāmāca latviešu valoda. Tautai nav saprotama konsekventa nostāja savas identitātes lietās. Un tur nepalīdzēs arī preambula, ja vēsturi skolās turpinās mācīt bijušie partijas sekretāri un skolas vadīs LKP uzticību guvušie direktori. Un protams – par izglītības ministru vajadzīgs nelatvietis. Demokrātija.

  15. Protams, ka valodu apgūšana ir jāsāk jau no bērnu dārza. Par latviešu valodas nemācīšanu skolā jau runāja Tiesībsargs. Cik ilgi mūsu politiķi vēl muļļās šo tik skaidro jautājumu.
    Šķiet, atbalstīt Tiesībsarga aktivitātes, ir laiks arī SC politiķiem, paužot viennozīmīgu atbalstu mūsu kopējo māju – neatkarīgās Latvijas valstiskuma pamatiem. Ir pienācis laiks, nevis laipot un atbalstīt šovinistiski noskaņotos spēkus, bet aicināt tautiešus kļūt par pilsoņiem. Ir laiks pārliecināt tos, kuri zaudējuši PSRS pilsonību, izšķirties, ko darīt. Nemānīsim sevi, ka valsts valodas apgūšana ir neiespējama, ka valsts valodas mācīšana skolā graujot krievu tautas pašapziņu. Līdz tādai domai patiešām ir jāaizdomājas. Nemānīsim sevi, ka pašpietiekami bagātā krievu valoda ir apdraudēta. Jebkurš atbalsts radikālajiem spēkiem dod impulsu visiem turpināt pret valsti vērstu darbību. Beigsim melot un stāstīt puspatiesības par pilsoņu tiesībām. Nākotne rādīs, vai SC ir spējīgs spert šo izšķirīgo soli un uzrunāt t.s. nepilsoņus rīkoties, kā to prasa likums. Arī partijas GKR attieksme pret šo jautājumu kļūs par indeksu, vai tā ir patiesa sadarbības partija ar savu redzējumu vai tikai pilda satelītfunkcijas.

  16. Ja jau problēmas ar šī Atbildēt

    jautājuma atrisināšanu 25 gadus pēc atmodas, tad jāprasa kam un cik par to maksā! Normāli tas nav, jo nevienā ES valstī minoritāšu izglītību neapmaksā valstu pamatiedzīvotāji!!!

    • Kā tu domā, kurā partijā pirms 20 gadiem sāka darboties Krievijas specdienestu aģenti? Ja es būtu tāds aģents, pat tuvumā nerādītos visādām padkrieviskām partijām. Spiegs taču nestaigā pa ielām, turot rokā plakātu-Krievijas spiegs.Nosauc atlikušās partijas, kur čūskām vairoties! Neģībsti, būs vajadzīgs skaidrs prāts un drosme!

  17. Gribu atgādināt Šadurska k-gam, ka lielai daļai latgaliešu ir jūtams akcents. Ko darīt? Aizliegt latgaļu audzinātājām strādāt skolās un bērnudārzos?

  18. piekrītu šadurskim
    dzīvs piemērs ir krieva Dolgopolova latviešu valodas perfektums /gāja latviešu b/d/

  19. Valstij nav jāfinansē krievu skolas u n bērnudārzi. Krievi nav mazākumtautība. Ja kādam nepatīk, lai brauc uz Krieviju.

  20. Šadurska kungam vajazētu, nevis gudri un pareizi spriedelēt, bet nekavējoties atgriezties Latvijā, un sēsties Izglītības ministra krēslā. Ja par ministri tiks iecelta Druviete, tad visa Šadurska k-ga runāšana “pupu mizas”, jo iestāsies ilglaicīga stagnācija.

  21. Ja turpināsim Dombrovska nosprausto kursu,vai Šadurska kungs atkal balsos par pensiju samazināšanu?

  22. Un ienākuma nodokli jāmaksā pēc maksātspējas principa kā citās valstīs! Arī PVN maizei un pienam ir jābūt mzākam nekā alkoholam un cigaretēm. Tāpat kā Māstrihtā,Strasbūrā,Luksemburgā,Briselē,Lisabonā! Pat Madridē! Vai Šadurska kungs tam nepiekrīt?

  23. Sen bija laiks ,lai neaudzinātu pilsoņus,kuri neprot valsts valodu.Tas ir jādara STEIDZAMI,nevis kaut kad nākotnē.Kā var bērniem piešķirt pilsonību ,ja pēc tam mācības ir svešā valodā???

  24. Tik ar muti, bet savulaik -2002. gada 7. novembrī Saeimas balsojumā apstiprināts par Izglītības un zinātnes ministru E. Repšes valdībā, vadījis ministriju līdz 2004. gada 9. martam. Kur tad darbi? Vai vismaz darbu sākums?

  25. Kalpu tautai jārunā tādā valodā kādā runā tās kungi – senāk vācieši ,tagad krievi.

  26. Doma nav peļama, bet kas būs tie audzinātāji, kas vēl prot pareizu latviešu valodu ne tikai sarunu līmenī, bet arī tās pareiz rakstību, ja 50 gadus valodu ir mēģināts izskaust (nav valodas, nav tautas) un valoda ir pilna nezālēm un svešas valodas ietekmē?

  27. Nesaprotu, KĀPĒC nevar mācīties valsts valodā LAtvijas skolās? NESAPROTU!??…Domāju, ka ir visi priekšnosacījumi, tikai JĀBŪT GRIBĒŠANAI!!! KĀ to var Igaunija un Lietuva??? KĀPĒC neņemam viņus kā paraugu REĀLI, bet tikai kaut ko neskaidri visus gadus “maļam”?

    • Kāpēc tev to vajag? Traucē cilvēki, kuri runā citā valodā? Tā ir viena no cilvēka pamattiesībām – runāt dzimtajā valodā! Latviešu valodu tāpat iemācās, jo tas ir pienākums (izvairīties nevar)!

    • Protams, traucē. Te ir Latvija, nevis Krievija.

      • Darba attiecībās tev ir tiesības pieprasīt runāt latviski, bet ārpus darba jebkuram iebraucējam vai tūristam arī prasīsi runāt latviski???

        • Protams! Pabraukā ārpus bijušās PSRS teritorijas un Tu redzēsi, ka tieši tā tas arī notiek. Francijā vai Vācijā neviens ar Tevi neauklēsies Tavā “dzimtajā valodā”. Ja gribēsi dzīvot kvalitatīvu dzīvi tajās valstīs Tev būs jāspēj ārpus darba, uz ielas, autobusa pieturā un visur citur sazināties to valstu valodās!

Draugiem Facebook Twitter Google+