Skolās liela interese par “Baltijas brīvības ceļu” 0
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) šonedēļ iepazīstināja ar skolām paredzēto ceļojošo izstādi, kas veltīta “Baltijas ceļa” 25. gadadienai. Skolu interese par izstādi izrādījusies tik liela, ka grafiks līdz decembrim jau aizpildīts un tagad pieteikties iespējams tikai uz 2015. gadu.
Izstādes virsmērķis ir Baltijas valstu 20. gadsimta vēstures svarīgāko notikumu atgādināšana skolēniem. Tāpēc tas ir arī lakonisks stāsts par Baltijas valstu neatkarības izveidošanos, savstarpējo sadarbību, Molotova-Ribentropa pakta un tā slepeno papildprotokolu sekām Baltijas valstīs, trimdu, atmodu un neatkarības atgūšanu. ”’Baltijas ceļš” nekādā ziņā nav tikai dažu minūšu sadošanās rokās 1989. gada 23. augustā. Tas ir daudz, daudz garāks ceļš. Tādēļ veidojām izstādi ar atskatu atpakaļ, mēģinot iezīmēt ceļa sākumu ar kaimiņa pleca sajūtu, kas mums vienmēr bijusi ar igauņiem un lietuviešiem,” iepazīstinot ar izstādi, sacīja LNVM direktora vietniece Irina Zeibārte. Tāpat viņa akcentēja apstākli, ka atmoda un ”Baltijas ceļš” varēja notikt, tikai pateicoties tautas vēsturiskās atmiņas nepārtrauktībai un saglabātajai saiknei ar paaudzi, kura veidoja 1918. gada Latvijas Republiku.
LNVM telpās Brīvības ielā 32 izstādes stendi būs aplūkojami tikai līdz 12. septembrim. 13. septembrī, Baltu vienības dienā, tie jau pārceļos uz Rucavas skolu, pēc tam uz Liepāju, Valmieru, Rēzekni, Aizkraukli. Saliktā veidā izstādes planšetes viegli ievietojas automašīnas bagāžniekā.
Katrā vietā izstāde uzturēsies dažas nedēļas. Turklāt katrai skolai, uz kuru izstāde dosies, tiks dāvāts mācību stundās izmantojams ilustratīvais metodiskais materiāls, pēc būtības avotu krājums – fotogrāfijas, plakāti, tā laika preses materiāli. ”Pavadmateriāls izstādei. Pievienotā vērtība,” tā Zeibārte. “Baltijas brīvības ceļam” tā maršrutā tāpat sekos skolotājiem domāts seminārs, kurā ar priekšlasījumiem uzstāsies LNVM un Latvijas Nacionālā arhīva vēsturnieki.
Izstādes stendos vairumā gadījumu izmantotas publikai mazāk pazīstamas vai pat neredzētas vēsturiskās fotogrāfijas. Irina Zeibārte atzinīgus vārdus veltīja fotogrāfam Laimonim Stīpniekam, kurš dalījies savā krājumā un cita starpā ļāvis izmantot unikālu foto, kas 1989. gada 23. augustā uzņemts Salacgrīvā. Tajā redzami jūras krastā rokās sadevušies ļaudis. Tie ir cilvēki, kam nebija iespēju tikt līdz organizētajam ”Baltijas ceļam”, bet kas, vēlēdamies izrādīt solidaritāti, jūras krastā organizēja savējo. Izrādās šādu ”mazo Baltijas ceļu” tolaik Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un citur ārzemēs bijis diezgan daudz, taču par tiem ir maz informācijas. Bijušais tautfrontietis Artis Ērglis norādīja, ka šajos ”ceļos” pulcējās cilvēki, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nevarējuši tikt uz īsto ”Baltijas ceļu”. Tādi bijuši Sāremā un Hījumā salās Igaunijā, Stokholmā, arī vairākās vietās tepat Latvijā, kaut vai uz LTF mītnes kāpnēm. Der arī atcerēties, ka 1989. gada ”Baltijas ceļš” drīz pēc tam kalpoja par piemēru Ukrainas ”Neatkarības ceļam” no Kijevas līdz Ļvovai un nesen, 2013. gada septembrī, cilvēku ķēdei Katalonijā.
Izstāde “Baltijas brīvības ceļš” tapusi valsts finansētās Baltijas ceļa 25. gadadienas svinību programmas ietvaros. LNVM projekta sadarbības partneris ir Latvijas Nacionālais arhīvs. Muzeja ļaudis lepojas, ka spējuši turpināt pilnvērtīgu darbu, neskatoties uz grūtībām, kādas LNVM nākas pārciest saistībā ar Rīgas pils ugunsgrēka sekām un piespiedu pārvākšanos.
