Foto – LETA

Nedēļas laikā, kopš startējusi akcija “Skolas nauda”, liecības par skolas naudas tēriņiem snieguši teju tūkstotis vecāku. Akcijas organizētāji aicina ziņot par to, cik vecākiem no savas kabatas jāiztērē par mācību grāmatām, darba burtnīcām, skolēnam nepieciešamajām kancelejas precēm un skolas somu, cik lielas iemaksas veiktas skolas fondā, cik izmaksājis skolēnam nepieciešamais apģērbs. 


Lasītākie

Viedoklis

Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115

Saules uzliesmojumu dēļ Zemi pārņēmusi spēcīga magnētiskā vētra. Cik dienu tā plosīsies?

TV24

Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88

Lasīt citas ziņas

Vecāku sniegtās ziņas liecina, ka skolasbērna sagatavošanas izdevumi ir ļoti atšķirīgi – kāds min izdevumus tikai trīs latu apmērā, kamēr cits sarēķinājis 458 latu summu. Faktiski obligātas ir izmaksas par grāmatām un darba burtnīcām, ja skola uzskata, ka tās nepieciešamas mācību procesa nodrošināšanai. Lielā daļā skolu, par ko saņemtas ziņas, izdevumi par mācību grāmatām vecākiem nav bijuši nekādi. Grāmatas nav bijis jāpērk gan lauku skolās, gan daļā Rīgas skolu. Lielā skaitā skolu vecāki mācību grāmatām tērējuši līdz 10 latiem. Taču par aptuveni 20 skolām saņemti ziņojumi, ka vecāki viena bērna grāmatām tērējuši vairākus desmitus latu. Attiecībā uz šīm skolām bieži vien lielas izmaksas (vairāki desmiti latu) norādīti arī kā tēriņi par darba burtnīcām. Kopumā dati liecina, ka lielākās obligātās izmaksas vecākiem ir tieši par darba burtnīcām – reta ir skola, kur tās vispār nebūtu jāpērk. Piemēram, Engures novada Smārdes pamatskolas un Milzkalnes sākumskolas skolēnu vecāki nav tērējušies par darba burtnīcām. Milzkalnes sākumskolas direktors Harijs Belcāns pastāstīja, ka skolā darba burtnīcas tomēr izmanto. Taču novads piešķir naudu gan nepieciešamo grāmatu, gan darba burtnīcu iegādei.

Izdevumu par darba burtnīcām visbiežāk nav vidusskolēnu vecākiem.

Kokteilis

FOTO. Noticis īpašs notikums Latvijas mūzikas ierakstu industrijā – pasniegti pirmie mūzikas ierakstu straumēšanas zelta un platīna sertifikāti

Kadžulis apgalvo, ka SAB par Kampara mēģinājumu ietekmēt Saeimas vēlēšanas divreiz ziņojis mutiski

Plāno ļaut skolu direktoriem drošības apsvērumu dēļ pārmeklēt skolēnu mantas un ierobežot pārvietošanos

Daudzās skolās atzīst, ka jāpērk angļu valodas grāmatas un darba burtnīcas. Taču vecāki norāda, ka tās ir ļoti dārgas.

Tēriņi par kancelejas precēm toties jau atkarīgi ne tikai no skolas prasībām, bet arī vecāku pašu izvēles – cik dārgas vai lētas lietas viņi izvēlas pirkt. Tas pats vēl jo vairāk attiecas uz skolēnam izvēlēto apģērbu, ja vien skolā kā obligāta netiek prasīta skolas forma.

Kancelejas precēm vecāki tērējuši no dažiem līdz pat simt latiem (ieskaitot skolas somu). Izmaksas par apģērbu daudziem pārsniedz simt latus, bet citi vecāki šo aili anketā atstājuši tukšu, iespējams, apzinoties, ka apģērbs bērniem nepieciešams arī ārpus skolas.

Kādā no anketām atzīts, ka lielas izmaksas par bērnu apģērbu parasti ir tiem vecākiem, kuri pēc bērnu pieprasījuma pērk “firmas lietas”. Tāpēc glābiņš būtu skolas forma. Ir gan vecāki, kuri savukārt sūdzas par to, ka jātērējas skolas formai. Piemēram, kāda Smiltenes centra pamatskolas skolēna vecāki raksta: “Ir jāpērk skolas forma, ko es nepirkšu. Tā ir pārāk dārga. Sporta tērps, apavi un apģērbs tiek pirkts second hand veikalos”.

Jāgaida septembra alga

Vairākās anketās atzīts, ka viss skolēnam nepieciešamais apģērbs vēl nav nopirkts, jo tam šobrīd nav naudas – jāgaida septembra alga.

Attiecībā uz dažām skolām anketās minētas lielas fonda naudas – vairāki desmiti latu, taču gana daudzās anketās norādīts, ka izmaksas par fonda naudu nav bijušas.

Piemēram, fonda naudas izmaksas nav bijušas Rīgas Tautas daiļamata pamatskolas skolēnu vecākiem. Skolas direktore Aija Neilande teica, ka skola tiešām ar ziedojumu vākšanu nenodarbojas. Tajā pašā laikā pastāv no skolas nodalīta nevalstiska organizācija, kas vāc ziedojumus, taču direktore vienmēr uzsverot, ka ziedojumiem jābūt pilnīgi brīvprātīgiem.

Anketā norādītas arī salīdzinoši mazas izmaksas par apģērbu. A. Neilande skaidro – tas tāpēc, ka šajā skolā cenšas izcelties ar talantu un paveiktajiem darbiem, nevis apģērbu.

Kāda Liepājas Draudzīgā aicinājuma 5. vidusskola skolēna vecāki anketā rakstīja: “Skola neko nepieprasa; bet laipni lūdz. Gribētos, lai skolas remontu, apgādāšanu ar mēbelēm un citu nepieciešamo infrastruktūru pilnībā spētu aprūpēt pašvaldība un valsts.”

Gaidām patiesas ziņas

Atgādināšu, ka akcija “Skolas nauda” tiek organizēta, lai noskaidrotu, cik patiesībā vecākiem izmaksā bērna skološanās. Tā ir svarīga informācija, kas var noderēt tālākās izglītības politikas veidošanā, lemjot par valsts naudas piešķiršanu mācību līdzekļiem. Diemžēl dažas anketas satur datus, kas neizskatās ticami un kuru patiesumu noliedz arī skolas direktori. Piemēram, kādā no anketām tika ziņots, ka Dravnieku pamatskolā Latgalē mācību grāmatas ceturtklasniekam maksājušas 68 latus, darba burtnīcas – pat 95 latus, bet fonda naudā samaksāti 150 lati. Bijis jātērējas arī skolas apkārtnes labiekārtošanai, jāpērk ziedi.

Šīs skolas direktors Jānis Znotiņš apgalvoja, ka skolai vispār nav fonda, līdz ar to fonda nauda nav jāmaksā nemaz un arī apkārtnes labiekārtošanai nauda nav prasīta. Ziedus un citus augus pirkuši tikai izlaiduma klases vecāki kā dāvanu skolai, bet tas bijis brīvprātīgs pirkums.

Pirms šā mācību gada vecākiem vispār nav prasīts pirkt mācību grāmatas, varbūt dažās klasēs prasītas vien dažas darba burtnīcas. “Nezinu, kas tie par nelabvēļiem, kas par mūsu skolu snieguši ziņas kā par dārgu skolu. Mēs pat paši cenšamies atbalstīt bērnus no trūcīgām ģimenēm – skolotāji ziedo apavus un apģērbus,” teica J. Znotiņš.

Jaundubultu vidusskolas direktors Ēriks Annuškāns, par kuras skolas 11. klasi bija ziņots, ka fonda nauda ir 100 lati, bet par grāmatām 11. klasē jātērē 75 lati un 35 lati par darba burtnīcām, arī teica, ka informācija nav patiesa. 11. klasē jāpērk tikai viena angļu valodas grāmata. Direktors pieļāva, ka nepatieso anketu internetā aizpildījis kāds nelabvēlis, piemēram, kāds no izslēgtajiem nesekmīgajiem.

Ziedojumus no bērnu vecākiem skola gan pieņemot, taču tie netiekot prasīti.

Sniegtās ziņas par salīdzinoši lielo fonda naudu un lielām izmaksām par grāmatām un darba burtnīcām noliedza arī Bejas pamatskolas direktore Silvija Aizupe, kā arī Liepājas 15. vidusskolas direktors Gints Ročāns.

Tāpat Rīgas Lietuviešu vidusskolas direktore Broņislava Treija apstrīdēja kādā anketā minēto salīdzinošo lielo fonda naudu – 40 latus.

Informāciju par tēriņiem skolai vēl visu septembri var sniegt mājas lapā www.skolasnauda.lv.

Uzziņa

Dažas no akcijā “Skolas nauda” noteiktajām lētākajām skolām

* par mācību grāmatām, darba burtnīcām, ziedojumu skolas fondam