Tukuma Raiņa ģimnāzijas fizikas skolotājs Valdis Zuters prezentācijā tēloja skolēnu, kam viedtālrunī gribas tikai izklaidēties, bet citas pedagoģes meklēja veidu, kā tomēr ieinteresēt viņu par mācībām.
Tukuma Raiņa ģimnāzijas fizikas skolotājs Valdis Zuters prezentācijā tēloja skolēnu, kam viedtālrunī gribas tikai izklaidēties, bet citas pedagoģes meklēja veidu, kā tomēr ieinteresēt viņu par mācībām.
Foto – Karīna Miezāja

Skolās “padomju laiki beigušies” 5

Jaunāko tehnoloģiju izmantošana mācību procesā skolām ļauj gan celt skolēnu pašapziņu, gan nepazaudēt mācību materiālus un pat ieviest brīvo apmeklējumu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

Idejas, kā mainīties, skolu komandām radās, piedaloties izglītības iniciatīvā “Samsung skola nākotnei. Jaunais skolēns”, kurā tās cīnījās arī par vērtīgu balvu – 10 000 eiro vērtām “Samsung” tehnoloģijām, kas palīdzēs skolā ieviest pārmaiņas. Skolas, kas izstrādāja un sāka tās īstenot, kā arī iekļuva iniciatīvas finālā, savu veikumu prezentēja noslēguma pasākumā, kas notika pagājušās nedēļas nogalē.

Par konkursa uzvarētājiem kļuva Preiļu Valsts ģimnāzija, kurā secināts: ja mūsdienu virtuālās pasaules iespējas izmanto lietderīgi, vecāko klašu skolēniem nebūt nav obligāti apmeklēt skolu, viņi var mācīties arī ārpus tās, jo tīmeklī pieejami gan ieraksti no stundām, gan citi mācību materiāli. Turklāt 12. klases skolēni, kuri jau zina, ko vēlēsies studēt pēc skolas absolvēšanas, nu vairāk laika var veltīt tām zinību jomām, kas viņus patiesi interesē. Tieši tāpēc kā “izmēģinājuma trusīši” jaunajai sistēmai bija viena no 12. klasēm, kurai daļējs brīvais apmeklējums tika ieviests matemātikas, latviešu valodas, vācu valodas un programmēšanas stundās. Katram skolēnam tika sastādīts darba plāns, un viņš redzēja, kurās stundās ir brīvais apmeklējums, kuras jāapmeklē obligāti, jo, piemēram, paredzēts pārbaudes darbs. Daļā stundu skolēniem bija jābūt klasē pirmajā stundas pusē, kurā skolotājs koncentrēti izstāsta jauno mācību vielu, bet otrajā stundas daļā skolēni varēja mācīties, kur viņiem ērtāk, – skolas bibliotēkā vai arī uz dīvāna skolas gaitenī.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ar skolēniem, kuri bija gatavi mācīties pēc jaunās sistēmas, skola slēdza līgumu, kurā jaunieši apņēmās apgūt zinības arī tad, ja uz viņiem tobrīd neraugās skolotāja modrā acs. Interesanti, ka 40 procentu skolēnu nolēma turpināt apmeklēt stundas “no zvana līdz zvanam” un brīvā apmeklējuma priekšrocības neizmantoja. Preiļu Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja Ineta Ivanova teic, ka skola vēl nav izlēmusi, kādas tehnoloģijas iegādāties. Iespējams, nepieciešams sagādāt videokameru, jo paredzēts turpināt mācībstundu filmēšanu.

Stundu videoierakstus nolēmušas veidot arī citas projektā iesaistītās skolas. Jo sevišķi iespēja noskatīties stundu videoierakstus noder skolēniem, kuri zinības apgūst tālmācībā, tāpēc nu stundās runāto tīmeklī ievieto arī Tukuma vakara vidusskola, kuras skolēni dzīvo ne tikai Latvijā. Ar tehnoloģiju palīdzību iespējams izveidot arī interesantākus un inter­aktīvus mācību līdzekļus. Kāds 11. klases skolēns pat atzinis, ka viņš beidzot redzot, ka “vairs nav padomju laiki, bet gan 21. gadsimts”.

Arī Rīgas Teikas vidusskolā šajā mācību gadā centušies vairāk mācību informācijas ievietot tīmeklī, sākot projektu “Mācīsimies kopā!”. Pagaidām gan projektā iesaistīta tikai viena 10. klase, taču nākotnē tajā būšot iekļauti visi skolēni un arī skolotāji.

Elektroniskās vides iespējas lieti noder arī skolotājiem, lai gatavotos stundām. Jau pirms jaunas vielas apguves skolotājs aicina skolēnus elektroniski atbildēt, ko viņi par šo tēmu jau zina. Skolēni var skolotājiem ērti darīt zināmu arī to , kur iepriekš guvuši informāciju par apgūstamo tēmu. Tāpat skolēni ziņo skolotājam, ko grib par jauno tēmu uzzināt. Saņemti gan arī tādi ziņojumi kā “Negribas mācīties”. Skolotāji tīmeklī arī redz, ko tai pašai klasei māca kolēģi citos mācību priekšmetos.

Klasei, kas patlaban iesaistīta projektā, audzis sek­mju līmenis, taču skolā apzinās: visas klases nav vienādas, līdz ar to nebūs tā, ka, iesaistot visu skolu projektā, visiem skolēniem paaugstināsies vidējā atzīme. Jau pieredzēts arī, ka ne visiem skolēniem patīk pārmaiņas – arvien vairāk jāmācās pašiem, pašiem jāmeklē zināšanu avoti, bet skolotājs tikai parāda virzienu, kur zināšanas gūt. Tad nu gadoties, ka kāds skolēns atnāk pie direktores, lai pasūdzētos par skolotāju, kura “mani vairs nemāca”.

Reklāma
Reklāma

Grundzāles pamatskolas pedagogi savukārt secinājuši – lai skolēni būtu motivēti pildīt mājasdarbus, tiem jābūt interesantiem. Piemēram, ja skolēnam nevis jāraksta referāts par mežu, bet viņš drīkst pārī ar klasesbiedru izveidot videofilmiņu par šo tēmu, viņam tas šķiet interesanti. Ja darbs paveikts, seko arī skolotāja uzslava. Mazajās lauku skolās, kuru sniegtā izglītības kvalitāte tik bieži tiek nopelta, tas ir īpaši svarīgi. Vai skolā ir gana daudz mūsdienu tehnoloģiju, lai šādi strādātu? Grundzāles skolotājas attrauc: skolai nav, bet skolēniem ir gan moderni viedtālruņi, gan planšetdatori. Arī Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā atzīst: ir svarīgi padarīt mācību procesu interesantāku. Bet Tukuma Raiņa ģimnāzijas pedagogi neslēpj: idejas, kā modernizēt izglītošanās procesu, bijušas jau agrāk, taču “Samsung” iniciatīva pedagogus iekustinājusi, likusi idejas arī īstenot un ģenerēt aizvien jaunas – piemēram, tagad skolotāji paši izveidojuši 52 jaunus digitālus mācību materiālus.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.