Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
6. novembris, 2013
Drukāt

Skolas strīds nonāk līdz Saeimai (9)

Foto - Līga VasiļūnaFoto - Līga Vasiļūna

Vakar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā saskaņā ar paredzēto darba kārtību bija jāspriež par “Mācību sa-sniegumu vērtēšanas sistēmu vispārējā izglītībā”. Realitātē gan vairāk tika spriests par skolēnu vērtēšanu vienā no Rīgas centra skolām – 49. vidusskolā –, taču, iespējams, ar līdzīgām problēmām saskaras arī citas mācību iestādes. Kā sēdē norādīja Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča: visvairāk sūdzību no vecākiem dienests saņem tieši par skolēnu zināšanu vērtēšanu skolās, jo skolēni un viņu vecāki bieži vien neizprot, kāpēc izlikts tāds vai citāds vērtējums.

Tīši neraksta ieskaites

Par 49. vidusskolu IKVD saņēmis sūdzības, ka tā nelikumīgi interpretējot apzīmējumu “nav vērtējuma”. Kāda tieši bijusi situācija, kuras dēļ skolas direktoram bija jāskaidrojas Saeimā, nav īsti zināms. Taču no direktora Jura Liepiņa teiktā noprotams, ka IKVD par skolu sūdzējušies “no Saeimas”, tātad kāds deputāts vai parlamenta darbinieks.

IKVD bija sākusi saraksti ar vidusskolu par to, kādas tad ir sekas apzīmējumam “nav vērtējuma”, un tai paziņojusi, ka šis apzīmējums nevar ietekmēt gala vērtējumu mācību priekšmetā. Skolas direktors uzskata, ka tas ir pretrunā Ministru kabineta noteikumiem un Vispārējās izglītības likumam, kas paredz, ka atzīmes “nav vērtējuma” dēļ skolēnu var atstāt uz otru gadu vai arī noteikt papildu mācību pasākumus un pēcpārbaudījumus.

Pēc skolas direktora paustā varēja spriest, ka skola dažkārt ir bezspēcīga un nespēj panākt, lai skolēni rakstītu ieskaites. Pēc IKVD vēstulēm un atzinuma, ka skolas vērtēšanas nolikums ir prettiesisks, direktors sapratis: ja skolēns pirmo ieskaiti no piecām semestra ieskaitēm uzraksta un saņem vērtējumu, piemēram, 9, bet pēc tam atsakās tās rakstīt, gala vērtējumā jāizliek tie paši 9. Tas ir negodīgi pret skolēnu, kurš raksta visas ieskaites, bet ne tik sekmīgi. J. Liepiņš vēlētos skolēnam dot iespēju divu nedēļu laikā ieskaiti nokārtot, bet, ja to neizdara, ielikt kā vērtējumu 0.

Arī I. Juhņēviča jau pēc sēdes atzina: jā, skolās esot “gudrinieki”, kuri pat, esot stundā, beigās nodod tukšu lapu, jo tad klases žurnālā ieraksta, ka nav vērtējuma, kas izskatās labāk nekā nesekmīga atzīme. Taču nelikumīga esot arī skolu prakse par katru neuzrakstītu ieskaiti samazināt gala vērtējumu par vienu balli. Valsts izglītības satura centra direktors Guntis Vasiļevskis piebilda, ka “nav vērtējuma” neko neliecina par skolēna zināšanu līmeni, tāpēc to nevar izmantot, izliekot gala atzīmi.

Taču saskaņā ar IKVD skaidrojumu skola drīkst noteikt, ka katra ieskaite atspoguļo kādu noteiktu procentu apgūtās mācību vielas.

J. Liepiņš uzskata, ka pārrēķināt ieskaites jautājumus procentos skolotājiem tomēr būs gana sarežģīti.

Direktors norādīja, ka “nav vērtējuma” ir arī sava veida informācija vecākiem par atvases skolas gaitām. Gan Saeimas deputāte Vineta Poriņa, gan arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Ineta Īvāne gan sacīja, ka būtu jāmeklē citi veidi, kā informēt vecākus.

Pēc J. Liepiņa novērotā, bez vērtējuma visbiežāk paliek tieši vidusskolēni. 12. klašu audzēkņiem ir 19 gadu, viņi mēdz jau dzīvot atsevišķi no vecākiem, un esot gana dīvaini tādā situācijā saukt uz skolu šo jauniešu vecākus, kuri atklāti pasakot, ka pat trīs mēnešus nav satikuši savu atvasi.

I. Juhņēviča bilda, ka ir skolas, kuras apzīmējumu “nav vērtējuma” faktiski izmanto kā soda veidu.

 

Pārāk liela brīvība?


Kaut arī likumos un MK noteikumos ir vispārējas vadlīnijas par skolēnu sasniegumu vērtēšanu, konkrētāk katra skola to nosaka savos iekšējos dokumentos. Saeimas komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete domā, ka, iespējams, skolām šajā ziņā tomēr ir pārāk liela brīvība. I. Juhņēviča toties uzskata: tā kā skolas ir autonomas, šī brīvība ir samērīga.

Pēc I. Druvietes domām, neskaidrības ar skolēnu snieguma vērtēšanu ir daudziem skolu pedagogiem un direktoriem, tikai viņi šo problēmu nav aktualizējuši. Bet G. Vasiļevskis ierosina apkopot skolu pieredzi šajā jautājumā.

Jāsaka gan, ka vērtēšanas problēmas nav vienīgās, par ko IKVD sūdzējušies Rīgas 49. vidusskolas skolēnu vecāki. Kaut gan kopš mācību gada sākuma pagājuši tikai nedaudz vairāk kā divi mēneši, par šo skolu saņemtas jau piecas sūdzības: divas par izglītojamo mācību sasniegumu (sekmju) vērtēšanu, pa vienai sūdzībai par šādām tēmām: par ekskursiju organizēšanu, par dienasgrāmatu un darba burtnīcu iegādi, par dežūru organizēšanu skolā.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. skolotājs ar 41 g stāžu Atbildēt

    I. Juhņēvičai nav kaut kas kārtībā ar loģisko domāšanu! Tad jau lai viņa aizbrauc auto uz servisu, meistari uzliks vienu ziemas riepu uz “teicami”, pārējās trīs nemainīs, bet viņa atzīs, ka visu riepu nomaiņa veikta “teicami”. Diez vai tā domās CSDD
    Es uzskatu, ja nav vērtŗjuma par vienu tēmu, nav vērtējuma arī semestrī konkrētajā mācību priekšmētā.Lai skolnieks godīgi nopelna kaut vai divnieku, tad var rēķināt vidējo atzīmi!

  2. Kolēģi, galu galā vienalga ieliksim visiem 4, jo nauda joprojām seko skolēnam, ņemam visus, kas pagadās, nedod Dievs būs zemak par 4 gadā, atstāt uz otru gadu nevar, jo sev tik problēmas radīsi.Skolēni to visu zina un tik par savām tiesībām skandē.Visi jau sen zina, ko nozīmē 4 -īstenība tā ir nulle.

  3. Visatļautības un truluma kultivēšana, neadekvāti aizliegumi attiecībā uz skolēnu iesaistīšanu dažādos skolas procesos un darbos- tas šobrīd jau dod “ilgi gaidītos” rezultātus: skolēni nevēlas mācīties, izmanto “likumu un noteikumu spraugas” , skolotāji lavierē un cenšas izdabāt visiem, lai tikai izdzīvotu, saņemot par to nožēlojamu atalgojumu… Veiksmes stāsts nebeidzams!

  4. Gala atzīme gadā veidojās no padarīto skolēnu darbu vērtējumu summas, ja no desmit darbiem paveic vienu, tad gala atzīme nevar būt sekmīga tikai par viena darba paveikšanu. Skola rīkojas pareizi, un vidusskolēniem sliņķiem jāatgādina, ka vidusskolas apmeklējums nav obligāts. Labāk pameklēt citu darbu, kuru apmeklēs un darīs.

  5. Nesenā intervijā R.Pauls ,atceroties savas skolas gaitas, trāpīgi izcēla 5 baļļu vērtējuma loģiku,teikdams ,ja mājās no skolas atnesa 2 vai sūdzējās par skolotāju,tad no tēva dabūja pa galvu.
    Tagad skolniekam dotas tiesības terorizēt skolotāju kad vien ienāk prātā.

  6. Vai vērtējums “nav vērtējuma” nebūtu jāliek IM, kura jau gadiem putrojas skolu sistēmā, kaut ko saskatās, organizē, liek prieksā un rezultātā… čiks. Tik vien iznāk ministra prātam , kā tam ar koka plintīti pie Brivibas pieminekļa. Izglītība ir valsti veidojoš faktors vai degradējošs… Latvijā laikam pēdējais – nav bijis neviens nopietns izglītības ministrs ar plašam prāta un vadības spējām un tālāk par mākoņstumšanu nav ticis…

  7. Skolēna un skolas attiecības ir kļuvušas tik formālas ka radošs mācību process vairs nav iespējams.

  8. Atbalstu skolas rícíbu. Lai Druviete pati pastrádá skolá.Jau gadiem dzirdam vinas- ”domásim, saskanosim, sapnosim utt. Neká konkréta.

    • Skolas un direktora rīcība ir atbalstāma un nevar skolēnam par nenodotu darbu likt vērtējumu. Pati IZM liek likt vērtējumu, ja uz darba ir uzrakstīts tikai datums, vārds un uzvārds. Nevajag kvalitātes komisijai devalvēt labas iestrādnes skolās!!!

Draugiem Facebook Twitter Google+