Skolas strīds nonāk līdz Saeimai 9
Vakar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā saskaņā ar paredzēto darba kārtību bija jāspriež par “Mācību sa-sniegumu vērtēšanas sistēmu vispārējā izglītībā”. Realitātē gan vairāk tika spriests par skolēnu vērtēšanu vienā no Rīgas centra skolām – 49. vidusskolā –, taču, iespējams, ar līdzīgām problēmām saskaras arī citas mācību iestādes. Kā sēdē norādīja Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča: visvairāk sūdzību no vecākiem dienests saņem tieši par skolēnu zināšanu vērtēšanu skolās, jo skolēni un viņu vecāki bieži vien neizprot, kāpēc izlikts tāds vai citāds vērtējums.
Tīši neraksta ieskaites
Par 49. vidusskolu IKVD saņēmis sūdzības, ka tā nelikumīgi interpretējot apzīmējumu “nav vērtējuma”. Kāda tieši bijusi situācija, kuras dēļ skolas direktoram bija jāskaidrojas Saeimā, nav īsti zināms. Taču no direktora Jura Liepiņa teiktā noprotams, ka IKVD par skolu sūdzējušies “no Saeimas”, tātad kāds deputāts vai parlamenta darbinieks.
IKVD bija sākusi saraksti ar vidusskolu par to, kādas tad ir sekas apzīmējumam “nav vērtējuma”, un tai paziņojusi, ka šis apzīmējums nevar ietekmēt gala vērtējumu mācību priekšmetā. Skolas direktors uzskata, ka tas ir pretrunā Ministru kabineta noteikumiem un Vispārējās izglītības likumam, kas paredz, ka atzīmes “nav vērtējuma” dēļ skolēnu var atstāt uz otru gadu vai arī noteikt papildu mācību pasākumus un pēcpārbaudījumus.
Pēc skolas direktora paustā varēja spriest, ka skola dažkārt ir bezspēcīga un nespēj panākt, lai skolēni rakstītu ieskaites. Pēc IKVD vēstulēm un atzinuma, ka skolas vērtēšanas nolikums ir prettiesisks, direktors sapratis: ja skolēns pirmo ieskaiti no piecām semestra ieskaitēm uzraksta un saņem vērtējumu, piemēram, 9, bet pēc tam atsakās tās rakstīt, gala vērtējumā jāizliek tie paši 9. Tas ir negodīgi pret skolēnu, kurš raksta visas ieskaites, bet ne tik sekmīgi. J. Liepiņš vēlētos skolēnam dot iespēju divu nedēļu laikā ieskaiti nokārtot, bet, ja to neizdara, ielikt kā vērtējumu 0.
Arī I. Juhņēviča jau pēc sēdes atzina: jā, skolās esot “gudrinieki”, kuri pat, esot stundā, beigās nodod tukšu lapu, jo tad klases žurnālā ieraksta, ka nav vērtējuma, kas izskatās labāk nekā nesekmīga atzīme. Taču nelikumīga esot arī skolu prakse par katru neuzrakstītu ieskaiti samazināt gala vērtējumu par vienu balli. Valsts izglītības satura centra direktors Guntis Vasiļevskis piebilda, ka “nav vērtējuma” neko neliecina par skolēna zināšanu līmeni, tāpēc to nevar izmantot, izliekot gala atzīmi.
Taču saskaņā ar IKVD skaidrojumu skola drīkst noteikt, ka katra ieskaite atspoguļo kādu noteiktu procentu apgūtās mācību vielas.
J. Liepiņš uzskata, ka pārrēķināt ieskaites jautājumus procentos skolotājiem tomēr būs gana sarežģīti.
Direktors norādīja, ka “nav vērtējuma” ir arī sava veida informācija vecākiem par atvases skolas gaitām. Gan Saeimas deputāte Vineta Poriņa, gan arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Ineta Īvāne gan sacīja, ka būtu jāmeklē citi veidi, kā informēt vecākus.
Pēc J. Liepiņa novērotā, bez vērtējuma visbiežāk paliek tieši vidusskolēni. 12. klašu audzēkņiem ir 19 gadu, viņi mēdz jau dzīvot atsevišķi no vecākiem, un esot gana dīvaini tādā situācijā saukt uz skolu šo jauniešu vecākus, kuri atklāti pasakot, ka pat trīs mēnešus nav satikuši savu atvasi.
I. Juhņēviča bilda, ka ir skolas, kuras apzīmējumu “nav vērtējuma” faktiski izmanto kā soda veidu.
Pārāk liela brīvība?
Kaut arī likumos un MK noteikumos ir vispārējas vadlīnijas par skolēnu sasniegumu vērtēšanu, konkrētāk katra skola to nosaka savos iekšējos dokumentos. Saeimas komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete domā, ka, iespējams, skolām šajā ziņā tomēr ir pārāk liela brīvība. I. Juhņēviča toties uzskata: tā kā skolas ir autonomas, šī brīvība ir samērīga.
Pēc I. Druvietes domām, neskaidrības ar skolēnu snieguma vērtēšanu ir daudziem skolu pedagogiem un direktoriem, tikai viņi šo problēmu nav aktualizējuši. Bet G. Vasiļevskis ierosina apkopot skolu pieredzi šajā jautājumā.
Jāsaka gan, ka vērtēšanas problēmas nav vienīgās, par ko IKVD sūdzējušies Rīgas 49. vidusskolas skolēnu vecāki. Kaut gan kopš mācību gada sākuma pagājuši tikai nedaudz vairāk kā divi mēneši, par šo skolu saņemtas jau piecas sūdzības: divas par izglītojamo mācību sasniegumu (sekmju) vērtēšanu, pa vienai sūdzībai par šādām tēmām: par ekskursiju organizēšanu, par dienasgrāmatu un darba burtnīcu iegādi, par dežūru organizēšanu skolā.
