Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
29. janvāris, 2014
Drukāt

Skolas uzmanīs stingrāk (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Paredzams, ka jau no šā gada 1. septembra spēkā stāsies skolu direktoru un citu izglītības iestāžu vadītāju vērtēšanas kārtība. Savukārt līdz 2020. gadam paredzēts ieviest izglītības monitoringa sistēmu, kurā tiktu vērtēts izglītības iestāžu darbs kopumā.

Izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas) vadītāju darba vērtēšana valsts budžetam daudz neizmaksās – tam plānots tērēt ap 30 000 latu. Tik zemas izmaksas iespējamas tāpēc, ka skolu direktoru vērtēšana notiks vienlaikus ar kārtējo skolu akreditāciju – tātad reizi sešos gados. Ja pēc šā gada 1. septembra darbā stāsies jauns skolas direktors, tad viņa darbs jāizvērtē pēc diviem gadiem, negaidot skolas kārtējo akreditāciju. Izglītības iestādes dibinātājs gan varēs ierosināt ārkārtas novērtēšanu. Arī bērnudārzu, interešu un pieaugušo izglītības iestāžu vadītāji tiks vērtēti, taču ārpus akreditācijas procesa.

Gan akreditāciju, gan skolas direktoru novērtēšanu veiks Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD), kam būs tiesības pēc pašu iniciatīvas veikt arī skolu direktoru ārkārtas vērtēšanu. Vērtēšanas procesā iestādei vai 
iestādes vadītājam būs jāiesniedz IKVD pēc noteiktām prasībām sagatavots pašvērtējuma ziņojums. Iestādes un direktora darbu vērtēs arī eksperti – tie nāks arī no Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts izglītības satura centra, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras.

IKVD apkopotā statistika par 2013. gada pirmo pusi liecina, ka visvairāk sūdzību – 26,6 procenti – bija tieši par izglītības ie-
stādes vadītāja pienākumu pildīšanu. Dažkārt šādas sūdzības iesnieguši pedagogi, kuri neapmierināti ar skolas direktora rīcību, piemēram, darba samaksas vai slodzes noteikšanā. Interešu un pieaugušo izglītības iestāžu vadītājus turklāt vērtēs nevis IKVD, bet gan iestādes dibinātājs.

Lai direktoru vērtēšanas kārtība stātos spēkā, vēl jāpieņem attiecīgi Ministru kabineta noteikumi, kas pērnā gada nogalē uzsaukti valsts sekretāru sanāksmē un patlaban tiek saskaņoti ministrijās.

Šie noteikumi paredzēs arī iepriekš normatīvajos aktos nedefinētus izglītības kvalitātes indikatorus: izglītību ieguvušo skaitu, valsts pārbaudes darbu rezultātus, otrgadnieku skaitu, absolventu turpmāko izglītību un nodarbinātību, skolas kavētāju skaitu, izglītojamo skaita izmaiņas un citus.

Šos kritērijus plānots izmantot arī izglītības monitoringā: izglītības kvalitātes valsts dienests apkopos informāciju par skolu sniegumu šajos kritērijos un analizēs tos, sniedzot priekšlikumus izglītības kvalitātes uzlabošanai.

Izglītības monitorings izmaksās vairāk nekā direktoru vērtēšana – tai paredzēts tērēt septiņus miljonus eiro, seši miljoni nāks no Eiropas Sociālā fonda. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktore Evija Papule paskaidro, ka Izglītības kvalitātes monitoringa ietvaros tiks veikti arī izglītības un izglītības politikas pētījumi, kuru datus izmantos, lai vērtētu izglītības kvalitāti. Tāpat skolu darba vērtēšanai tiks izmantoti rezultāti, kas gūti, Latvijai piedaloties starptautiskos izglītības kvalitātes pētījumos, piemēram, tādos kā PISA, kas vērtē piecpadsmitgadīgu skolēnu mācību sasniegumus. Līdz 2020. gadam tiks arī izstrādāti citi monitoringa instrumenti. Monitoringa gaitā IZM cer iegūt datus, kas ļaus pieņemt pamatotus lēmumus par izglītības sistēmas tālāko attīstību.

Latvijas Universitātes studiju prorektors, profesors izglītības vadībā An-dris Kangro atzinīgi vērtē ieceri ieviest izglītības monitoringu. Par tāda nepieciešamību pētnieki runājot jau gadiem. Iespējams, ja nebūtu bijusi ekonomiskā krīze, tāds jau būtu ieviests. Viņš gan sacīja, ka svarīgi, lai monitorings vērtē ne tikai izglītības sistēmu kopumā, bet arī katras skolas individuālo attīstību. Tikai tā var pilnveidot izglītības kvalitāti.

A. Kangro uzskata, ka daudz par izglītības kvalitāti var pateikt, analizējot jau pieminētos PISA pētījumus, taču, lai izpētītu valsts izglītības sistēmu dziļāk, nepieciešami arī nacionāla līmeņa pētījumi. Piemēram, ja grib atslogot mācību saturu, pirms atvieglotā satura ieviešanas tas jāizmēģina tikai nelielā daļā skolu un tad jāvērtē rezultāti.

Naudas trūkuma dēļ Latvija savulaik atteikusies no dalības starptautiskā projektā, kurā vērtēja sākumskolēnu mācību sasniegumus. Kad Latvija vēl piedalījās, nācās secināt, ka sākumskolēnu sasniegumi ir augstāki nekā pamatskolēnu. Pēc A. Kangro domām, monitoringa ietvaros vajadzētu arī noskaidrot, kāpēc skolēnu sasniegumi krītas.

Cik izmaksātu šāda veida pētījumi? “Tas atkarīgs no apjoma, no tā, cik skolēnu iesaistīti. Taču miljoni tie noteikti nav. Šādi pētījumi izmaksātu no dažiem desmitiem tūkstošu līdz pat simts tūkstošiem,” atbild A. Kangro.

Arī centralizētajiem eksāmeniem un skolu akreditācijai būtu jāiekļaujas vienotajā izglītības sistēmas vērtēšanā.

Viedokļi


Vai nepieciešama skolu direktoru vērtēšana?


Ineta Kareļina, Rīgas 47. vidusskolas direktore: “Domāju, ka tas ir tikai normāli, ja skolas direktora darbs tiek vērtēts. Arī līdz šim akreditācijas procesā neiztika bez direktora darba vērtēšanas, taču tas netika atsevišķi nodalīts. Vienlaikus ir skaidrs, ka vērtēšana nav nekas patīkams, jo neviens jau nav ideāls. Zinu, ka noteikumos paredzēta arī ārkārtas akreditācija īpašos gadījumos, taču nedomāju, ka tas direktorus ļoti biedēs. Arī līdz šim, ja skolās nav bijis kaut kas kārtībā, taču bijušas pārbaudes.”

Dace Eglīte, Cēsu Draudzīgā aicinājuma valsts ģimnāzijas direktore: “Ja skolu direktoru vērtēšana nav kā atsevišķs pasākums, kas lieki traucētu skolas darbu, man nav iebildumu. Ir tikai likumsakarīgi, ja, izvērtējot skolas darbu, vērtē arī direktoru. Runājot par gaidāmo izglītības iestāžu monitoringu, svarīgi, kādi būs vērtēšanas kritēriji. Tiem jābūt objektīviem. Piemēram, var izmantot centralizēto eksāmenu rezultātus. Vērtētājiem arī būtu jāsaprot, ka katra skola strādā citos apstākļos un nevar visas skolas salīdzināt, piemēram, ar Rīgas Valsts 1. ģimnāziju.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kārtējais IZM papīru mākonis, kas neko nedos darbam, bet būs iespēja ierēdņiem izrēķināties ar neērtiem skolu vadītājiem. Citādi viens otrs pārāk palaiž muti un tas dikti nepatīk vadībai. Lai nosūtītu IKVD pārbaudi uz skolu jau tagad pietiek ar rezolūciju uz anonīma ziņojuma. Šādu anoņimku šodien nav problēmas radīt, jo par to neviens neatbild, bet ir pamats sūtīt neskaitāmas pārbaudes uz skolu un tiranizēt to. Pārbaudēs neko īsti neatrod, bet ziņojumos lasām šādas frāzes ” iespējams , varbūt, komisijai šķiet, nepieciešams uzlabot komunikāciju”. Tas kalpo par pamatu, lai skolas vadību sodītu vai citādi pazemotu. Lai beidzot saprot kas te ir saimnieks. Atkal varēs IZM attaisnoties, ka vainīgi ir skolu vadītāji, kas nav gatavi IZM murgainās idejas ar optimismu realizēt.

Draugiem Facebook Twitter Google+