Foto-Karīna Miezāja

Skolēnam sekos vairāk naudas 0

Kaut gan IZM optimistiski runā par skolu finansēšanu, skolotāju algu jautājumā joprojām daudz neskaidrību.

Reklāma
Reklāma

 

Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Šodien, 7.augustā, plānota Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvju tikšanās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA), kuras laikā abām pusēm vajadzētu vienoties par mērķdotāciju apjomu, ko valsts nākamgad pārskaitīs pašvaldībām skolotāju algošanai, un to aprēķināšanas kārtību.

Kaut arī pēdējās nedēļas laikā IZM sniegusi vairākus optimistiskus paziņojumus par skolotāju algām, LIZDA joprojām ir piesardzīga un tās priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško norāda, ka attiecībā uz skolotāju algošanu nākamajā mācību gadā un turpmāk “joprojām pastāv dažādi riski”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Gandrīz katrai labajai ziņai, ko pauž IZM, ir arī uzreiz neredzamā puse, kas skolotājos vieš bažas, ka nākamajā mācību gadā viņu atalgojums varētu ne tikai nepieaugt, bet pat samazināties.

Piemēram, paredzams, ka nākamajā mācību gadā, kaut nedaudz, tomēr atkal pieaugs summa, ko valsts ik gadu tērē viena skolēna apmācīšanai.

Kā zināms, naudas apjoms, ko valsts pārskaita pašvaldībām skolotāju algošanai, atkarīgs no skolēnu skaita. Iepriekšējā mācību gadā katram skolēnam sekoja 740 lati, bet saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas aprēķiniem nākamgad skolēnam sekos 748 lati. Tā gan ir vidējā summa, jo tā svārstās atkarībā no tā, vai skolēns mācās parastā vai speciālā skolā, pamatskolā vai vidusskolā, biezi vai reti apdzīvotā pašvaldībā.

I. Mikiško norāda: noteikumu projektā, kas paredz šo pieaugumu, paredzētas arī izmaiņas formulā, kā aprēķina skolotāju darba samaksu attiecībā pret skolēnu skaitu. Patlaban tiek apmaksāta viena pedagoga darba likme uz 10 skolēniem pilsētās un astoņiem skolēniem novados, bet no nākamā mācību gada IZM iecerējusi, ka viena likme būs uz attiecīgi 10,3 un 8,3 skolēniem. “Tādā gadījumā, ja neatlaidīs daļu skolotāju, algas saruks,” teic I. Mikiško.

LIZDA kopumā iebilst pret skolu finansēšanas modeli “Nauda seko skolēnam”, taču IZM negrasās no tā atteikties. Tā skaidro, ka paredzēts papildu atbalsts mazajām pamatskolām ar skolēnu skaitu 100 un mazāk.

Reklāma
Reklāma

Lai pakāpeniski mazinātu atšķirību pedagogu darba samaksā skolās ar nelielu skolēnu skaitu, tiek paaugstināts koeficients, pēc kura aprēķina finansējumu, kas seko pamatskolēniem, no 0,75 līdz 1.

2013. gada statistika par vidusskolu absolventiem uzskatāmi parāda reģionālās problēmas, skaidro IZM. Piemēram, Amatas novadā vidusskolu šogad pabeiguši tikai pieci jaunieši, Burtnieku, Durbes un Pārgaujas novados – seši, Krustpils un Līgatnes novados – astoņi. Tik maz skolēnu tātad ir pat vidusskolas klasēs.

Jūlijā izveidojusies spriedze par to, ka pedagogu atalgojumam neprecīzi veiktu aprēķinu dēļ var pietrūkt naudas jau šā gada pēdējos mēnešos, rimusies pēc Ministru kabineta 30. jūlija lēmuma, kurā tika nolemts, ka nauda skolotāju algām valsts budžetā jārod. IZM jau apņēmusies tām novirzīt 2,5 miljonus latu, kas sākotnēji bija paredzēta studiju un studējošo kreditēšanai. Tomēr jautājumi par to, kā IZM plāno budžetu, saglabājas joprojām.

Tā kā skolēnu skaits valstī gadu nu gada samazinās, bet nauda seko skolēnam, LIZDA uzskata, ka daļa bērnu skološanai paredzētās naudas nu IZM ietaupa, bet pedagogu pārstāvjiem nav skaidrs, kur IZM liek šo ietaupījumu. “Vai tā tiks tērēta, lai segtu šogad radušos iztrūkumu?” vaicā I. Mikiško.

LIZDA arī uztraucas: ja no 2014. gada netiks būtiski palielināts finansējums skolotāju algām, nebūs iespējama pret skolotājiem godīga pāreja uz IZM iecerēto 40 stundu darbadienu.

“Patlaban valsts apmaksā 29 stundas skolotāju darba nedēļā. Vai ir iecerēts par šo pašu naudu likt strādāt 40 stundas nedēļā? Mēs redzam, cik smagi veidojas budžets un ka būtiska papildfinansējuma algām nav,” saka I. Mikiško.

IZM sniegusi arī citus optimismu viesošus paziņojumus par pedagogu algām: jau no 1. septembra piemaksu pie algas saņems arī tie skolotāji, kuri ieguvuši 3. kvalitātes pakāpi. Tā būs astoņi procenti no mēneša zemākās darba samaksas likmes – 270 latiem. Piemaksas 10 un 12 procentu apmērā turpinās maksāt arī pedagogiem, kuri saņēmuši augstākās – 4. un 5. – kvalitātes pakāpes, taču skolotāju, kuriem ir 3. kvalitātes pakāpe, ir krietni vairāk. Piemaksas tiks atsevišķi aprēķinātas katram pedagogam un tām paredzētā nauda netiks iekļauta kopējā mērķdotāciju summā. IZM patlaban arī veicot aprēķinus, lai nodrošinātu šo piemaksu pieaugumu.

Patlaban nav arī skaidrības, vai neaizkavēsies pedagogu algu aprēķināšana jaunā mācību gada sākumā. Pavasarī tika nolemts, ka gada beidzamajos mēnešos tās aprēķinās, ņemot vērā skolēnu skaitu mācību gada beigās. Nu IZM sola finanšu aprēķinus koriģēt saskaņā ar datiem par skolēnu skaitu 1. septembrī, bet šī informācija varētu būt apkopota tikai 13. septembrī.