Šonedēļ daudzās skolās ir projektu nedēļa, kad stundas nenotiek, bet skolēni strādā pie pētnieciskiem darbiem. Puikas teic: projektu nedēļā ir vieglāk, jo skolā jāpavada īsāks laiks un arī mājasdarbu nav.
Šonedēļ daudzās skolās ir projektu nedēļa, kad stundas nenotiek, bet skolēni strādā pie pētnieciskiem darbiem. Puikas teic: projektu nedēļā ir vieglāk, jo skolā jāpavada īsāks laiks un arī mājasdarbu nav.
Foto – Karīna Miezāja

Skolēni mācās līdz vieniem naktī 33

“Ir jāmaina mācību saturs, kā arī ir jāiemāca bērnus mācīties,” teic skolotāja Ance Jaks, kura programmas “Iespējamā misija” ietvaros mācījusi latviešu valodu un literatūru Ozolnieku vidusskolā. Šā gada sākumā viņa publicēja rakstu, kurā aicināja mainīt izglītības sistēmu un skolās izmantotās pedagoģiskās metodes, lai atvieglotu skolēnu ikdienu. Ance Jaks novērojusi, ka daudzi skolēni aizņemti ne tikai ar mācībām, bet dodas arī uz mūzikas skolu, dejošanu, sporta nodarbībām, tāpēc mājās ir tikai ap pulksten 19 un tad līdz pat pulksten 23 mācās.

Reklāma
Reklāma

Vai pieaugušais izturētu?

Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Interneta resursos par šo tēmu publicēti vairāki raksti un viedokļi ar gana uztraucošiem virsrakstiem, piemēram, “Bērnam jāpacieš murgs 9 mēnešu garumā”, “Vai kāds pieaugušais varētu izturēt to, kā dzīvo šie bērni?”. Vienā no rakstiem Zemgales vidusskolas direktors Vladimirs Skuja pauda bērniem līdzjūtību par ilgajām stundām, ko viņi pavada skolā. Jo sevišķi viņš izcēla sākumskolēnus, kuri vēl ilgi pēc stundu beigām paliek pagarinātajā grupā. Direktors arī aicināja atvieglot mācību saturu. Taču pie šiem rakstiem izteiktie komentāri liecina, ka vecāku domas par pārslodzi skolās ir dažādas. Daļa piekrīt rakstu autoriem un sūdzas par savu bērnu pieredzi, bet citi teic, ka samazināt izvirzītās prasības nozīmētu izglītības līmeņa krišanos. Vēl daļa atzīst, ka sākumskolā skolēnu slodze vēl ir samērīga, grūtības sākas vecākajās klasēs.

Uzsver skolotāja atbildību

Viens no iemesliem tādai viedokļu dažādībai varētu būt tas, ka mājas darbu apjoms var būt atšķirīgs katrā skolā un pat klasē. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktore Evija Papule skaidro: skolēna darbu apjomu ārpus mācību stundām nosaka tikai un vienīgi skolotājs. Tomēr IZM oficiālā nostāja ir, ka mācībām maksimāli jāizmanto mācību stundas un regulāriem mājasdarbiem vajadzētu būt vien matemātikā un valodās. Pēc E. Papules domām, ar skolotājiem ir iespējams vienoties gan par mājasdarbu apjomu, gan par dienām, kurās mājasdarbi netiek uzdoti. Tā varētu būt, piemēram, piektdiena vai pirmdiena, kura, kā zināms, tāpat jau ir grūta diena. Vecākiem arī jāziņo skolai, ja bērns netiek galā ar mācībām. Skolai tad būtu jāpiedāvā skolēnam atbalsts, piemēram, individuālas konsultācijas. Skolotājiem būtu arī jāvienojas, kurās dienās kurā mācību priekšmetā var uzdot apjomīgus mājasdarbus. Citādi ir dienas, kad bērniem tiešām viss vakars jāpavada, pildot mājasdarbus. E. Papule rosina īstenot individuālu pieeju. Savukārt mājasdarbus vajadzētu aizstāt ar projekta tipa uzdevumiem, kad skolēnam uzdevuma izpildei dots ilgāks laiks. Latvijas Universitātes profesors, pedagoģijas doktors Andris Kangro piebilst: pētījumi liecina, ka bieža mājasdarbu uzdošana der skolēniem, kuriem ir zems un vidējs sasniegumu līmenis, taču, lai skolēniem būtu augsti sasniegumi, pareizāk ir uzdot mājasdarbus reti, taču tādus, kas izpildāmi ilgākā laika posmā.

Nākotnē būšot labāk

CITI ŠOBRĪD LASA

Jaunais, uz kompetenču apguvi balstītais mācību saturs skolēnu pārslodzi varētu mazināt, jo izglītības saturā tikšot “izravēts” liekais, novērsta informācijas pārklāšanās. Tiks pārskatīta arī pieļaujamā skolēnu slodze skolās. Iespējams, ka sākumskolēniem ciparu izteiksmē tā pat tiks palielināta, taču tas nenozīmēs reālo slodzes palielinājumu. Pie slodzes pieskaitīs pēcstundu darbu skolā, un mājās pildāmo uzdevumu skaitam pat būtu ievērojami jāsamazinās. Patlaban 1. klasē pieļaujamā skolēnu slodze ir 20 stundas nedēļā. Nākamajos mācību gados slodze palielinās par divām stundām nedēļā, līdz 12. klasē tā jau ir 36 stundas. A. Jaks piekrīt: šobrīd ir tā, ka skolotāji apzinās bērnu pār­slodzi, tomēr cenšas “izņemt” cauri visu vielu, jo nezina, kas skolēniem būs jāprot eksāmenā. Viņa pati tomēr atteikusies, piemēram, no mājas lasīšanas skolēniem, jo, paraugoties, cik daudz darāmā ir citos priekšmetos, apžēlojusies par bērniem. Vienā dienā bērnam mājās nākas izpildīt pat, piemēram, piecus uzdevumus matemātikā, uzzīmēt divas kartes ģeogrāfijā, izlasīt un konspektēt veselu nodaļu vēsturē.

Taču vai žēlabas par pār­slodzi vienmēr ir objektīvas? Pati esmu redzējusi, ka bērns uzdevumus, kas būtu izpildāmi pusstundā, pilda divas stundas, jo ik pa brīdim pievēršas citām nodarbēm. Natālijas Draudziņas vidusskolā, tiekoties ar 6. klases skolēniem, uzzinu, ka viņi jūtas pārslogoti. Kāds zēns reiz pat bijis spiests mācīties līdz vieniem naktī. “Trīs reizes nedēļā eju mākslas skolā, tur nodarbības beidzas tikai pulksten 21. Pēc tam vēl jāmācās vismaz līdz pulksten 23. Ir grūti,” savukārt teic Sindija. Vidēji katru vakaru jāpilda mājas darbi trijos līdz četros mācību priekšmetos. Bērni ierosina: katru dienu vajadzētu uzdot tikai vienu mājasdarbu. Kas būs tālāk, ja jau tagad ir grūti? “Tad vispār naktī nebūs laika gulēt,” attrauc viens no zēniem. Mājas darbu pildīšanai bērni parasti koncentrējoties, tomēr atzīstas, ka fonā mēdz skanēt mūzika vai pat tarkšķēt televizors. Jāpiebilst, ka jaunais izglītības saturs kā vienu no kompetencēm tieši paredzēs prasmi mācīties.

APTAUJA

Vai jūtaties pārslogoti?

Linda Megro (N. Draudziņas ­vidusskolas 11. klases skolniece): “Daļēji jūtos pārslogota. Mājasdarbiem jāvelta vismaz trīs stundas. Mums dienā ir astoņas mācību stundas, un bieži ir tā, ka katrā uzdod mājasdarbus.”

Kaspars Vītols: “Mājasdarbus pildu vairākas stundas. Esmu gan novērojis: jo uzmanīgāk klausies un mācies stundā, jo mazāk laika tiem jāvelta.”

Edgars Baumanis: “Uz šo skolu nesen pārnācu no 49. vidusskolas. Tajā skolā bija vairāk stundu, arī mājasdarbus uzdeva vairāk, un tie bija grūtāk izpildāmi. Agrāk mājasdarbiem vidēji veltīju četras stundas, taču tagad tieku galā divās stundās.”