Latvijā
Izglītība

Vai paši zinām, ko svinam? Skolēni pēta svētku tradīcijas 0


Jelgavas 4. sākumskolas skolēns Mārtiņš Ričiks pētījis, kā dažādos laika posmos svinēti valsts svētki.
Jelgavas 4. sākumskolas skolēns Mārtiņš Ričiks pētījis, kā dažādos laika posmos svinēti valsts svētki.
Foto – Karīna Miezāja

Arī svētku tradīcijas daudz stāsta par Latviju un tās vēsturi. Tāpēc šāgada skolēnu pētniecisko darbu vēsturē konkursa “Vēsture ap mums” tēma bija svētki un daudzveidīgās svinēšanas tradīcijas Latvijā.

Kā uzsver Vēstures skolotāju biedrības priekšsēdētājs Valdis Klišāns, uz svētkiem var raudzīties no ļoti dažādiem aspektiem un viens no tiem ir vēsturiskais. Tas ir ļoti būtisks aspekts, jo diezgan bieži gadās tā, ka ļaudis gan kaut ko svin, taču patiesībā nezina šo svētku jēgu un nezina, kā tie radušies.

Savukārt konkursa patrons – Valsts prezidents Raimonds Vējonis – teic, ka svētki svarīgi arī sabiedrības saliedēšanai, turklāt valsts svētkiem ir tikpat spēcīga simboliska nozīme kā citiem valsts simboliem. Kad Latvija bija okupēta, svētku svinēšana stiprināja mūsu tautas garu. Piemēram, neraugoties uz to, ka Līgo svētki tika aizliegti, latvieši vienalga tos svinēja.

Svētku lielo nozīmi apzinās arī skolēni, kuri piedalījās šā gada konkursā: iesniegto darbu tematika ir ļoti daudzveidīga. Jaunieši pētīja gan valsts svētku tradīcijas, gan Dziesmu svētku norisi pagātnē un mūsdienās, gan arī Ziemassvētku un citu gadskārtu ieražas, gan pat kāzu un mednieku tradīcijas. Daudzi konkursanti iesnieguši ne tikai pētījumu, bet veikuši arī radošo darbu. Tā par kāzu tradīcijām padomju laikos Latgalē var uzzināt, paverot lodziņus brangai lauku mājai, bet par lāpu gājieniem – izspēlējot interesantu spēli.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Konkursa uzvarētāja vecākajā grupā – Rīgas Kultūru vidusskolas 12. klases skolniece Dārta Letīcija Slavika – pētījusi tieši Dziesmu svētku tradīcijas un savam pētījumam “Dziedot svinam, dziedot minam” pievienoja arī pašizgudrotu spēli. Tajā veiksies tam, kurš zina gan latviešu tautasdziesmas, gan Dziesmu svētku vēsturi un personas, kas nozīmīgas šo svētku kontekstā. Piemēram, lai tiktu spēlē uz priekšu, raugoties uz attēlu, jāatmin tautasdziesma. Pētījuma un spēles izstrādei veltīts pat pusgads. Interesi par Dziesmu svētkiem rosinājis arī tas, ka Dārta Letīcija pati dzied korī.

Meitene uzskata: vēsture ir jāzina arī tāpēc, lai zinātu, kā svētki radušies un attīstījušies. “Ja mēs nezinātu, kādi bija Dziesmu svētki senāk, noteikti, ka tos rīkotu daudz citādāk nekā pašreiz,” viņa spriež.

Pētot Dziesmu svētku tradīcijas, Dārta Letīcija secinājusi – kaut arī gadu laikā mainījies Dziesmu svētku repertuārs un norise, šīs tradīcijas nozīmīgums nav samazinājies. Atšķirībā no mūsdienām senos laikos šie svētki vairāk bija dalībnieku pašu organizēti: nebija tik liela valsts un pašvaldību iesaiste. Dārta Letīcija Dziesmu svētku tradīcijas nākotnē vēlētos pētīt vēl dziļāk un nopietnāk, tāpēc pēc vidusskolas pabeigšanas plāno stāties Latvijas Kultūras akadēmijā.

Savukārt jaunākajā grupā uzvarētājs ir Jelgavas 4. sākumskolas 6. klases skolēns Mārtiņš Ričiks, kura pētījuma tēma bija “Latvijas valsts svētki un to svinēšanas tradīcijas manā ģimenē”. Zēns stāsta, ka viņu vienmēr interesējuši ģimenes fotogrāfiju albumi. Piemēram, fotogrāfija, kurā redzama Brīvības pieminekļa atklāšanas parāde. Tāda ir ģimenes īpašumā tāpēc, ka šajā parādē piedalījies arī Mārtiņa vectēvs. Turklāt 18. novembri ģimene svinējusi arī okupācijas gados: klusi, kopā esot un runājoties, tači svētki bija. Lai uzrakstītu pētījumu, Mārtiņš gan pētījis senās fotogrāfijas, gan iztaujājis vecākos ģimenes locekļus. Kopumā saspringtā darbā aizritējuši trīs mēneši.

Konkursu “Vēsture ap mums” jau 18 gadus rīko Vēstures skolotāju biedrība. Tā kā konkursam nav pastāvīga valsts finansējuma, teju katru gadu šķiet, ka šis ir pēdējais konkurss. Pērn konkursa līdzšinējās rīkotājas nolēma, ka vairs tā organizēšanā nepiedalīsies. Tad konkursa tradīciju uzņēmās turpināt citas biedrības biedres – Aira Broka un Baiba Atmane.

 

Pārējie konkursa laureāti:

1. vieta: Didzis Ruicēns (Jelgavas Spīdolas ģimnāzija) ar darbu “18. novembra valsts svētku atspoguļojums laikrakstā “Zemgales Balss” (1934 – 1939)”

Evelīna Balode (Rencēnu pamatskola) ar darbu “1991. gada barikāžu atceres laika svētki Rencēnu pagastā un skolā”

2. vieta: Katrīna Smeltere (Rīgas 49. vidusskola) ar darbu “Dzimta Dziesmu svētkos”

Ritvars Vjakse (Riebiņu vidusskola) ar darbu “Vakarēšana”

3. vieta: Arvils Štrauss (Drustu pamatskola) ar darbu “Mednieku svētki”

Dagnis Stikāns (Dravnieku pamatskola) ar darbu “Padomju laiku kāzas Latgalē”

Ēriks Silovs (Krāslavas Valsts ģimnāzija) ar darbu “Komunistiskās ideoloģijas atspoguļojums PSRS laika apsveikuma kartītēs”

Karīna Abaroviča (J. Pilsudska Daugavpils Valsts poļu ģimnāzija) ar darbu “Svētki un tradīcijas Daugavpils poļu ģimnāzijā (vidusskolā) demokrātijas, autoritārisma un totalitārisma apstākļos”

LA.lv