Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
16. maijs, 2012
Drukāt

Skolēni varēs sacensties par 1200 latiem

saldejums_leta_baiba_apraane_13

Līdz 20. maijam 10. un 11. klašu skolēni aicināti pieteikties vasaras prakses pro-grammai “Jaunais uzņēmējs”.
 Šo prakses programmu jauniešiem izveidojusi AS “Rīgas piena kombināts”, un tā ir pirmā vasaras prakses programma Latvijā, kurā skolēni vienlaikus varēs pelnīt, kā arī sacensties par labākā jaunā uzņēmēja titulu un galveno balvu.


Prakses programmas mērķis ir attīstīt un nostiprināt jauniešu zināšanas un prasmes pārdošanā un uzņēmējdarbības pamatprocesos, veicināt jauniešu nodarbinātību un interesi par uzņēmējdarbību tālākās karjeras izvēlē.

Potenciālie jaunie uzņēmēji pārdos saldējumu Rīgas centrā ar īpašiem, stilīgiem velosipēdiem. Viņi varēs saņemt pamatatalgojumu par savu darbu – 1,36 latus stundā ‒ un procentus no pārdotā apjoma. Pirms jaunieši ar velosipēdiem dosies ielās, viņi izies arī īpašu apmācību kursu, kā arī varēs iegūt velosipēda vadītāja apliecību.

Jaunieši arī piedalīsies sacensībā par labākā jaunā uzņēmēja titulu un iegūs galveno balvu 1200 latu vērtībā. Konkursa uzvarētājs varēs izvēlēties, ko tieši vēlas saņemt balvā – 1200 latus vērtu datoru, 12 mēnešu stipendiju 100 latu apmērā vai apmaksātu pirmo studiju gadu augstskolā. Uzvarētājs būs tas, kuram vasaras prakses laikā izdosies pārdot visvairāk saldējuma.

Dalībai praksē gan tiks apstiprināti tikai 30 skolēni no tiem, kuri būs praksei pieteikušies. Rīgas piena kombināts izraudzīsies praksei motivētākos jauniešus.

 

Prakses programmas “Jaunais uzņēmējs” nolikums un pieteikuma anketa atrodas speciāli izveidotā sadaļā sociālajā portālā “Draugiem.lv” www.draugiem.lv/saldejumsPols. Piesakoties būs jāatbild arī uz jautājumiem, ar kuriem pārbaudīs skolēnu motivāciju dalībai praksē.

 

AS “Rīgas piena kombināts” sadarbībā ar 
”Snapshots” veikusi 15 līdz 19 gadus vecu jauniešu aptauju par iepriekšējo pieredzi vasaras darbā. Noskaidrots, ka divas trešdaļas jeb 62 procenti jauniešu ir vasarās strādājuši, kamēr 35 procentiem šādas pieredzes nav.

Kā iemeslu tam 51 procents jauniešu minēja piemērotu darba vietu trūkumu, bet 38 procenti – informācijas trūkumu par jauniešiem pieejamām darba vietām, 22 procenti aptaujāto uzskata, ka jauniešiem tiek piedāvāta vien iespēja strādāt, nesaņemot par to atalgojumu. Gandrīz piektdaļa uzskata, ka piedāvātais atalgojums ir pārlieku zems. Jaunieši atzīst, ka galvenie dzinuļi strādāt vasarā ir iespēja nopelnīt savu naudu, sakrāt naudu kādam lielākam pirkumam, iepazīties ar jauniem cilvēkiem un iegūt praktisko pieredzi.

 

Jauniešiem ir samērā augstas prasības pret darba samaksu: 36 procenti norādījuši, ka būtu gatavi strādāt par atalgojumu, kas pārsniedz valstī noteikto minimālo algu – 200 latus; 25 procenti jauniešu būtu gatavi strādāt par atalgojumu 151 – 200 lati, bet 22 procentiem pietiktu ar 101 – 150 latiem.

 

Par iekārojamāko jomu vasaras darbam jaunieši min darbu tirdzniecībā, ko izvēlētos 51 procents. Jaunieši labprāt veiktu arī piegādes vai strādātu birojā.

Šāda veida prakses pro-grammas Latvijā līdz šim nav īstenotas, tomēr dažādas sadarbības formas skolēniem meklējuši arī citi uzņēmumi. Piemēram, uzņēmums “Grindeks” organizē profesiju dienas skolēniem, kuru laikā viņi var uzzināt, ko uzņēmumā dara dažādu profesiju pārstāvji, un gūt ieskatu farmācijas nozares ikdienā. Taču apmaksātas prakses uzņēmumi lielākoties piedāvā studentiem.

 

Viedoklis

Cik liela ir uzņēmumu interese par sadarbību ar skolēniem?

Biedrības “Jauniešu konsultācijas” valdes priekšsēdētājs Jānis Logins: “Ir diezgan daudzi uzņēmumi, piemēram, “Rīgas siltums”, “Latvenergo”, “Severstaļ”, kas gan neorganizē īpašas prakses programmas, bet ir citā veidā aktīvi. Viņi stāsta par savu uzņēmumu darbu mūsu portālā “prakse.lv”, tādējādi rosinot jauniešus izvēlēties tehniskas profesijas. Aptuveni 40 uzņēmumi piedalās mūsu organizētajās atvērto durvju dienās, kurās skolēni tāpat var iepazīties ar uzņēmumu darbu.

Arī “prakse.lv” var atrast prakses iespējas skolēniem, taču tas ir brīvprātīgais darbs, par ko atalgojums netiek solīts. Šādas prakses iespējas visbiežāk piedāvā valsts iestādes un nevalstiskās organizācijas.

Jāņem vērā, ka algots darbs skolēniem juridiski ir sarežģītāk noformējams nekā pilngadīgiem jauniešiem, iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc parasti skolēniem netiek piedāvātas apmaksātas prakses.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+